Konference Rostokā – Baltijas jūras reģiona parlamentu sadarbībai

Turpinot viņgad aizsākto Latvijas Saeimas pārstāvja darbu Baltijas jūras reģiona starpparlamentārajā konferencē, augusta izskaņā viesojos Vācijā – Rīgas senās sadraudzības pilsētā Rostokā, kuras tuvumā šoreiz norisinājās minētais pasākums.

Konferences pamata tēmas šoreiz bija inovācijas sociālajā un veselības aprūpē, tomēr dalībniekiem vienmēr ir brīvība izteikties par dažādiem jautājumiem, tāpēc arī šoreiz nācās pacelt „Ukrainas jautājumu” – galvenokārt dēļ Krievijas delegātes Tatjanas Zaharenkovas nepārdomātajiem (vai varbūt patiesībā pat ļoti pārdomātiem, „čekas režisētiem”) izteikumiem. Bija šaubas, vai uz tiem vispār atbildēt, diemžēl nācās tomēr runāt, protokola labad ieviešot skaidrību, ka to neatbalstām (jo klusēšana – piekrišana).

Sākās ar to, ka Ziemeļu padomes vadītājs cita starpā savā runā pauda īsu, korektu nosodījumu Krievijai saistībā ar tās rīcību Ukrainā. Uz ko Krievijas pārstāve noturēja „asarainu” atbildes runu par to, cik nepareizi ir apvainot Krieviju, ka tā uzbrūk kādai valstij, jo pati taču tik traki cietusi 2. Pasaules karā, ka kaut kas tāds tai vispār prātā nevarētu ienākt!

Atspēkošanas loma tika uzticēta jau atkal man. Savā runā minēju, ka man vispār ir ļoti žēl, ka jāatbild Krievijas pārstāvei par šo tēmu, taču jūtos spiests to darīt, lai vēlāk neizskanētu, ka mēs konferencē esam viņas viedoklim piekrituši. Atzīmēju, ka vispār jau visiem taču ir zināms, kā iesākās 2. Pasaules karš! Un kā tad ar t.s. Molotova-Rībentropa (patiesībā Staļina-Hitlera) paktu, kura mērķis bija iznīcināt piecas Baltijas reģiona valstis (Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju un Poliju)? Atgādināju, ka Somija karā zaudēja 82000 karavīru un lielu daļu teritorijas. Polijai, savukārt, bija jākaro uzreiz uz divām pusēm – ar nacistisko Vāciju un komunistisko PSRS. Un pēc uzvaras pār Poliju bija kopīga PSRS un nacistu karaspēku parāde Brestā (1939. gada 22. septembrī)!

Teicu – esam Rostokā, tepat apvienotajā Vācijā. Un kā vācieši attiecas pret savu pagātni? Ir tas slavenais garais vācu vārds – Vergangenheitsbewältigung, kas faktiski nozīmē „pārvarēt pagātni”. Un re, kas Vācija ir šodien – tā ir mūsu draugs, mūsu sabiedrotais un to ciena ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Bet kā pret savu pagātni attiecas PSRS mantiniece, Krievijas Federācija? Putins vēl nesen izteicās, ka Molotova-Rībentropa pakts (tajā skaitā tātad jau pieminētais uzbrukums Baltijai!) ir labs, jo atbilda tā laika nacionālajām interesēm. Zālē pie šiem vārdiem iestājās klusums…

Tatjana Zaharenko savā runā minēja, ka viņa būtībā zinot nākotni – kad atklāsies, kas bijis patiesais ierosinātājs Ukrainas krīzei (ar to, kā jau parasti, domājot CIP). Te aicināju atcerēties pagājušo gadu, kad arī bija līdzīgas runas, noliedzot Krievijas karaspēka atrašanos Krimā, bet vēlāk Putins mierīgi atzina Krievijas specdienestu nopelnus tajos.

Runāju arī par MH17 reisa katastrofas izmeklēšanu. ANO Krievija uzlika veto, lai netiktu veidots starptautisks tribunāls. No kā tad Krievija te baidās, ja nav, ko slēpt?

Atzīmēju, ka mēs Latvijā tūlīt pieņemsim nākamā gada budžetu – un tāpat kā visas Baltijas reģiona valstis tajā paaugstināsim militāros izdevumus, jo citādi nevar. Protams, prioritāte ir arī veselības aprūpe!

Vēlāk kolēģi no pārējām reģiona valstīm man pateicās, ka esmu runājis arī viņu vārdā. Un atzīmēja, ka kuluāros krievu delegāti ir dzirdēti pieminām mani ar necenzētiem „mātes vārdiem”.

Konferences rezolūcijā tika pieminēta arī Ukraina un aicinājums ievērot Minskas vienošanos. Starp citu, bija kāds norvēģis, kurš nez kāpēc vēlējās, lai no abām pusēm tiktu atceltas amatpersonu ieceļošanas liegumi – tādējādi vienādojot aneksijas darboņus ar mūsu eiroparlamentāriešiem… Protams, konference rezolūcijas komiteja šo priekšlikumu „nožmiedza”.

Visbeidzot ar runu uzstājās mūsu parlamentārietis, Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, pieņemot stafeti no konferences priekšsēdētājas Silvijas Bretšneideres – jo nākamā konference notiks Rīgā! Viņš arī atzīmēja, ka rietumvalstis nepiekrīt Krievijas izteikumiem par Ukrainas krīzi, taču šajās konferencēs var būt dažādi viedokļi, galvenais ir spēt beigās vienoties par vienbalsīgu rezolūciju. Visbeidzot Vucāna k-gs aicināja klātesošos tikties nākamgad Rīgā – konferencē, kuru Latvija veltīs galvenokārt izglītības un jaunu darba vietu jautājumiem.