VID jādarbojas kā privātam uzņēmējam, nevis kā ierēdņu armijai

Lai gan Igaunijā ir mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā, Igaunijas valsts budžets šogad ir lielāks nekā Latvijas. Tas nozīmē, ka igauņi var atlicināt vairāk naudas veselībai, izglītībai, transporta infrastruktūrai un, galu galā, vairāk investēt turpmākajā attīstībā un izaugsmē. Tas arī nākotnē dos priekšrocības mūsu ziemeļu kaimiņiem.

Kādēļ igauņiem izdodas iekasēt vairāk nodokļu?

Vienas skaidras atbildes noteikti nav. Var minēt dažādus iemeslus – nedaudz atšķirīgo nodokļu politiku un nodokļu likmes, sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tam, ka samaksātie nodokļi tiks efektīvi un godīgi izlietoti, kā arī uzticību valsts ieņēmumu dienesta darbam un tā spējai panākt, ka uzņēmēji godīgi samaksā nodokļus.

Šoreiz vēlos pievērsties tieši ieņēmumu dienestu darbam un tam, kas Latvijā būtu šajā jomā jāmaina.

Kā vienu no būtiskākajām atšķirībām, ko varam novērot Latvijā un dzirdēt atsauksmēs no Igaunijas, jāmin Valsts ieņēmumu dienestu attiecības ar uzņēmējiem. Latvijā dzirdam – uzņēmēji baidās no VID; dienests ir represīvs, tehniski izpilda likuma burtu, nevis iedziļinās problēmu būtībā; soda par niecīgiem pārkāpumiem un aktīvi iekasē nodokļu parādus, kuri ir tik mazi, ka to iekasēšana izmaksā būtiski vairāk par pašu parādu.

Tajā pašā laikā Igaunijas VID atzīst, ka nodokļus veiksmīgi iekasē, jo sadarbojas ar uzņēmumiem. Ja ir aizdomas par problēmām kādā uzņēmumā, tad brīdina to, nevis soda. Ja uzņēmums nespēj laicīgi samaksāt nodokļus, tad ļauj pašam uzņēmumam piedāvāt alternatīvu nodokļu nomaksas grafiku (jo uzņēmējs pats labāk pārzina situāciju savā uzņēmumā). Turklāt, kā atzinis Igaunijas ieņēmumu dienesta vadītājs Marks Helms, viņi ne vien sagaida, lai uzņēmēji uzticas viņiem, bet arī pats VID uzticas uzņēmējiem.

Lai mainītu Latvijas VID attiecības ar uzņēmējiem, noteikti nepieciešamas arī izmaiņas likumos – taču daudz varētu paveikt arī paša dienesta vadība. Šodien daudzi uzņēmēji VID darbinieku satiek tikai pārbaudēs un auditos. Cik bieži VID pasaka paldies uzņēmējam, ka tas šogad samaksājis vairāk nodokļu nekā pērn? Cik bieži VID apsveic uzņēmumus ar jaunu struktūrvienību atvēršanu, paplašināšanos? Cik bieži VID pārstāvji pēc pašu iniciatīvas tiekas ar uzņēmēju, lai pārrunātu sadarbību un to, kā to uzlabot? Es te nedomāju tikai lielākos uzņēmumus un uzņēmumu organizācijas, bet arī vidējos un pat mazos uzņēmumus.

Daudzas problēmas un nepilnības, kas uzņēmumiem būtu jānovērš, VID jau šobrīd redz savās elektroniskajās sistēmās. Uzņēmēji neslēpj, ka Latvijā tieši tas var kalpot par iemeslu, lai VID ierastos uzņēmumā uz neplānotu pārbaudi klātienē un tādējādi arī paralizētu uzņēmuma darbu. Vai būtu grūti ieviest dienestā praksi, ka, pamanot trūkumus, nepilnības, maznozīmīgus pārkāpumus, VID vēršas pie uzņēmuma telefoniski un ar e-pasta starpniecību, aicinot trūkumus novērst? Daudzas nepilnības un problēmas rodas uzņēmēja aizņemtības dēļ. Vai šāda preventīva rīcība no VID puses neuzlabotu uzņēmēju un VID attiecības? Un arī ierēdņu šādai sadarbības nodrošināšanai vajadzētu mazāk.

Latvijas sistēmu, kad VID ierēdnis “kalpo likuma burtam”, var mainīt tikai spējīgs dienesta vadītājs. Tādēļ mums nepieciešams atrast šādu vadītāju; vēlams, lai tas nāktu no privātā sektora. Lai tas notiktu, ir jau sperts būtisks solis – palielināta alga VID vadītājam. Turklāt VID kā iestāde būtu jāsvītro no vienotā atalgojuma sistēmas, ļaujot dienesta vadītājam iestādes budžeta ietvaros veidot VID struktūru, brīvi atlaist un pieņemt darbā darbiniekus, noteikt tiem atalgojumu, piemaksas un tos motivēt. Igaunijas VID vadītājam ir šādas pilnvaras. Valsts dod uzdevumu un nosaka dienesta mērķus, bet par dienesta darbu atbild tā vadītājs. Tas, manuprāt, ir vienīgais ceļš, kā varam mainīt mūsu VID un risināt tajā samilzušās problēmas.

Otra būtiska lieta, kas atšķir Igaunijas un Latvijas nodokļu iekasēšanu, ir nodokļu nomaksas vienkāršība. Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, to nodrošina veiksmīgi un visaptveroši e-risinājumi. Piemēram, ja uzņēmumam ir izveidojies nodokļu parāds, tad uzņēmējs elektroniski pats var ģenerēt maksājumu grafiku, kā nodokļu pārāds tiks samaksāts. Uzņēmumu Igaunijā var nodibināt, pat neesot uz vietas, turklāt to iespējams paveikt pat mazāk nekā vienas stundas laikā! Jā, arī mums ir e-paraksts un citi e-risinājumi, bet, lai tie efektīvi strādātu un tos izmantotu, tiem jābūt lietotājam draudzīgiem un ērtiem. Ja tos nelieto plaša sabiedrības daļa, tātad to izstrāde ir bijusi neveiksmīga.

Protams, domājot par e-risinājumiem, mūsu mērķis nedrīkst būt “līdzināties šodienas Igaunijai”. Tas, kas interneta vidē ir veiksmīgs un moderns šodien, pēc pāris gadiem jau būs novecojis.

Igaunijas VID vadība ir paziņojusi, ka plāno pārskatāmā nākotnē atbrīvoties no nodokļu deklarācijām uzņēmējiem vispār. Nodokļu deklarāciju sagatavošana, regulāra iesniegšana, nereti arī kļūdu labošana prasa daudz laika un finanšu resursu no uzņēmējiem. Igauņi šo slogu vēlas  noņemt no uzņēmēju pleciem un strādāt uzņēmēju vietā. VID, izanalizējot uzņēmuma bankas datus, sagatavos nodokļu rēķinu, kas uzņēmējam būs vienkārši jāsamaksā. Uzņēmējam vairs nebūs jātērē laiks, lai sagatavotu  un iesniegtu nodokļu atskaites, uzņēmējs visu savu laiku un enerģiju varēs veltīt savam biznesam.

Mums, domājot par e-risinājumiem, ir jābūt vismaz tikpat ambicioziem. Citādi, ieviešot jaunu sistēmu, tā jau būs novecojusi. Bet varbūt mēs varam būt arī ambiciozāki un piedāvāt vēl viedākus risinājumus?

Tas nav izdarāms vienā dienā, bet šobrīd ir īstais un, iespējams, pēdējais laiks sākt! Ir jāmaina VID attiecības ar sabiedrību un jo īpaši uzņēmējiem. Ir jāvienkāršo nodokļu maksāšana, jāievieš visaptveroši e-risinājumi. Un ar ambīcijām jāmeklē nākotnes risinājumi.