Populisma taciņa Latvijā

Gribot negribot man nākas bēdāties par jau veselu sērgu, kas pēdējā laikā šķiet pārņēmusi Latvijā cienījamus žurnālistus. Burtiski pirms pāris nedēļām biju spiests rakstīt LTV žurnālistam Gundaram Rēderam, kritizējot viņu par tiešraidē paustām informācijas neprecizitātēm, kuru saturs maldina skatītājus. Tagad diemžēl to pašu nācās teikt arī Latvijas Radio žurnālistam Aidim Tomsonam (un vēlāk gluži līdzīgi – “Kas Jauns” žurnālistam Elmāram Barkānam, kurš man personīgi atsūtīja jautājumu par šo pašu tēmu).

Tātad, par ko ir runa. Piektdien savā raidījumā, intervējot politoloģi Vitu Matīsu, A. Tomsons sarunājās par to, kā populisti gūst savas uzvaras, īpaši skarot Donalda Trampa gadījumu. Taču kādā brīdī saruna nonāca līdz Saeimas lietām, un tad žurnālists uzbruka Saeimai, ka tā esot pacēlusi sev algas. Taču tā nav patiesība!

Saeima algas sev nav pacēlusi, un tādi apgalvojumi maldina sabiedrību. Algu pacelšanās ir notikusi automātiski – caur indeksāciju, balstoties uz algu pieaugumu valstī un pielietojot zināmu koeficientu. Runa ir par vienotā atalgojuma sistēmu, kura tika apstiprināta vēl krīzes laikā. Te ir kardināla starpība, un jābrīnās, ka tik gudri cilvēki to nezina…

Varētu jau arī izslēgt Saeimas deputātus no vienotā atalgojuma sistēmas. Bet kāpēc tad ne tiesnešus? Vai pašvaldību vadītājus? Ja pareizi atceros, pirms šīs sistēmas ieviešanas, piemēram, Ādažu domē dažiem algas bija lielākas nekā Ministru prezidentam…

Ja algas pieaug privātajā sektorā katru gadu, tad vienotā atalgojuma sistēmā tas ir jāņem vērā. Ja algas turpinātu krist, arī tas tiktu ņemts vērā – un algas, tajā skaitā Saeimas deputātiem, tiktu indeksētas uz leju! Ja jau algas iet uz augšu, vai tad ir iemesls apgalvot, ka Saeima slikti strādā? Varētu būt kā Grieķijā…

Pašreiz pasaulē vairākas lielas uzvaras svin populistiskās “politikas” piekritēji. Vai tieši šādi, darbojoties ar neprecīzu informāciju publiskajā telpā, mēs paši nebruģējam ceļu populistu uzvaras gājienam Latvijā? Medijiem ir liela atbildība – turēties pie faktiem, nevis emocijām.