EDSO PA Ziemas sesija Vīnē

Šoreiz bija citādi. Divus gadus Krievija mūs EDSO PA sēdēs relatīvi likusi mierā, bet nu divi Krievijas delegācijas deputāti pēkšņi visas savas runas veltīja tikai Igaunijai un Latvijai – par to, cik ārkārtīgi etniskie krievi tiekot šajās valstīs apspiesti.

Domājot par šī pēkšņuma iemesliem, var saprast, ka tam noteikti ir saistība ar Donalda Trampa neseno ievēlēšanu par ASV prezidentu. Šī ir tāda kā Amerikas testēšana ārpolitikas līmenī, ko veic Krievija, un tas pats attiecas arī uz Ukrainā notiekošo – kā zināms, nupat uzliesmojis jauns konflikts Avdejevkā. Un te ir vesels šaha galdiņš – Sīrijā mēs redzam, ka cīņā par virsuzdevumu, terorisma apkarošanu Amerika tiek spiesta piekāpties Krievijai Ukrainas lietās. Tas viss iespaido arī mūs, var notikt, ka arī Baltija nonāk nedrošā situācijā.

Citā komitejā krievu delegāti teica, ka vajagot ieviest brīvu preču kustību starp Lisabonu un Vladivostoku (ES-Krievija), un viņiem tika aizrādīts, ka ir tādas lietas, kas viņiem pašiem vispirms būtu jāievēro, nepieļaujamas ir aneksijas utt. Šeit Krievijas delegācijas “pretarguments” bija, ka ir dažas valstis, kas visu gribot politizēt.

Arī mēs rīkojāmies citādi nekā agrāk. Lai izteikti pievērstu uzmanību mūsu pateiktajam, runājām ļoti īsi un kodolīgi, neiztērējot visu doto laika limitu. Pēc pirmās dienas arī nolēmām turpmāk nevis aizstāvēties, bet doties uzbrukumā, un otrajā dienā tas atstāja diezgan pamatīgu iespaidu. Krievijas delegācijas vadītājs Pjotrs Tolstojs (jā, tiešs radinieks tam pašam slavenajam krievu rakstniekam) nesen bija Krievijas domes diskusijā par īpašuma nodošanu pareizticīgajiem izteicies skandalozi par ebrejiem, kuri tam traucējot, turpinot savu senču kaitniecisko darbību, kuri toreiz, tā sakot, nelikumīgi izlīduši no geto:

“Cilvēki, kuri ir mazbērni un mazmazbērni tiem, kas grāva mūsu baznīcas, 1917. gadā pārlēkuši izmitinājuma robežai ar naganiem, tagad, strādājot dažādās citās cienījamās vietās – radiostacijās, likumdevēju sapulcēs, turpina savu tēvutēvu lietu.”

Jāatgādina, ka līdz 1917. gada revolūcijai Krievijā pastāvēja šis te specifiskais izmitinājums, aiz kura robežām nedrīkstēja dzīvot ebreji.

Šo skandālu savā uzrunā, noraidot Krievijas apvainojumus tās tautiešu diskriminācijā, pieminēja Latvijas pārstāvis Edvīns Šnore. Pirmkārt, Šnore aicināja klātesošos atzīmēt, ka Latvija izpilda visas saistības, ko tā uzņēmusies darbības ietvaros Eiropas Padomē un EDSO.

“Latvija ir vairākkārt atvieglojusi naturalizācijas likumdošanu. Tāpēc šobrīd kļūt par Latvijas pilsoni ir ļoti viegli. Vai šo iespēju izmantot, tas ir personīgās gribas jautājums. Neviens nevar tikt piespiest pieņemt pilsonību,” uzstājoties pauda Šņore.

“Jā, patiešām daudzi krievi, kuri tika nelikumīgi pārvietoti uz Latviju padomju okupācijas gados, nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Viņi dod priekšroku savam pašreizējam statusam, jo tas viņiem sniedz dažas privilēģijas. Piemēram, nepilsoņi var bez vīzas ceļot gan pa Eiropas Savienību, gan Krieviju. Tātad viņi var ceļot no Lisabonas līdz Vladivostokai, un tas, protams, ir ļoti ērti.”

Attiecībā uz apgalvojumiem par krievvalodīgo diskrimināciju Latvijā Šnore norādīja, ka šīs ir nepamatotas sūdzības, kuras jau daudzkārt atspēkojušas starptautiskas organizācijas:

“Ja Latvijā pastāvētu krievu diskriminācija, Latvijas galvaspilsētai nebūtu mērs – krievs. Un tomēr Krievija turpina runas par diskrimināciju, un es varu saprast, kāpēc. Jo starptautiskā sabiedrība ir ļoti norūpējusies par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem no pašas Krievijas puses, īpaši par tatāru un ukraiņu vajāšanu okupētajā Krimā. Šodien mēs lasām arī par antisemītisma skandālu Krievijas domē. Krievijas pārstāvju veltītie apvainojumi Latvijai pilnīgi acīmredzami ir mēģinājums novērst uzmanību no skumjās cilvēktiesību situācijas pašā Krievijā un Krievijas okupētajās teritorijās. Es vēlētos mudināt Krieviju ieskatīties spogulī, pirms tā apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos citus.”

Delegāts Tolstojs, protams, drīz arī pieteicās runāt, taču īsti nevarēja atbildēt uz izteiktajiem argumentiem un metās atpakaļ pie “klasikas” – stāstot, ka Latvijā maršējot SS leģionāru vienības un krievi tiekot apspiesti. No atbildes uz Šnores jautājumiem Tolstojs izvairījās, citi delegāti to ievēroja un nosodoši šūpoja galvas. Gaidījām, ko tad teiks ASV delegācija.

No ASV pārstāvja uzrunas pirmajiem teikumiem mums gandrīz aizrāvās elpa – izskanēja apliecinājums, ka iepriekšējā dienā ASV un Krievijas delegācijas tikušās, lai runātu par sadarbību. Tomēr tālākais ļāva mums atkal uzelpot – ASV delegāts norādīja, ka viņuprāt Krievija ir līdz šim pārkāpusi visus 10 “baušļus”, kas tika ierakstīti EDSO “satversmē” 1975. gadā, tajā skaitā ar militāru varu grozījusi citas valsts robežas. Tā esot problēma, kam ASV galīgi nepiekrīt, un neesot arī patīkami, ka tagad pašā Krievijā parādījusies reliģiskās brīvības ierobežošana.

Cerēsim, ka nekāds “Trampa-Putina pakts” uz citu valstu rēķina nebūs. Briti uz šo visu tikai noskatījās, poļi runāja pārsvarā par imigrāciju un sliktajām kvotām – Eiropā ir kustības brīvība, tāpēc, ja bēgļiem nepatīk kādā valstī, piemēram, Polijā vai Baltijas valstīs, lai brauc, kur vēlas.

Krievijas delegāti pamatīgi uzbruka arī EDSO politiskās komitejas vadītājai Mārgaretai Cederfeltei par to, ka viņa atļāvusies atsaukties uz EDSO PA Tbilisi rezolūciju, kurā Krievija tika nosodīta par Krimas okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem tajā. Galvenais pārmetums no Krievijas bija, ka viņa atkal cenšoties politizēt šo sanāksmi. Uz ko delegāte atbildēja, ka tikai nolasījusi tekstu, ko visi šeit klātesošie paši kopā ir pagājušogad pieņēmuši.

Kopsavilkumā jāsaka – no sākuma mēs visi tā kā bijām pārsteigti ar lielo Krievijas vērienīgo uznācienu ar to, ka pretterorisma cīņā viss pārējais jānoliek malā, tajā skaitā Ukrainu, bet viss izčākstēja, uz pēdējo sesiju daži Krievijas delegāti, kas bija pieteikušies tur runāt, pat neieradās.

Labi izteicās Lietuvas jaunais delegāts, kurš cita starpā arī pateicās M. Cederfeltei, un teica – Krievija visus sauc par fašistiem, jo nespēj paciest, ka blakus ir citas, no tās neatkarīgas valstis. Bet Krievijai beidzot jāpierod, ka tādas tur ir, un tad visa pasaule kļūs labāka.

1 atbilde uz EDSO PA Ziemas sesija Vīnē

  1. Skaisti saka:

    Būtu vēl labāk, ja EDSO sanāksmēm būtu arī kāda taustāma jēga. Protams, krievi mēģina katrā sanāksmē, ko tādu runāt un atliek tik argumentēt pretī, lai vēlāk neatsaucas uz konkrēto sanāksmi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *