EDSO rudens sanāksme Andorā: Katalonijas referenduma ēnā

No 3. līdz 5. oktobrim Andorā norisinājās kārtējā EDSO sanāksme. Tomēr jāsaka, ka tās iepriekš paredzēto dienaskārtību stipri pārņēma Spānijas reģionā Katalonijā notiekošais referendums. Taču pie tā vēl atgriezīsimies.

Zināms, lai nokļūtu Andorā, jābrauc ar busu kādas 3-4 stundas no Barselonas lidostas uz bagātu valstiņu, kas augstu Pirenejas kalnos robežojas ar Franciju. Jāatzīst, ceļā redzējām ne vienu vien izkārtu Katalonijas karogu, bet aptauju rezultāti pirms referenduma vēstīja, ka tikai puse iedzīvotāju atbalsta neatkarību.

Par pašu EDSO sanāksmi nekas īpaši nav sakāms, jo izvēlētajās tēmās – par kiberdrošību, klimata izmaiņām, mūsdienu izglītību, – visi jau bija vienisprātis: tie ir lieli izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā. Protams, diezgan baisi bija redzēt bildes, kā 100 gadu laikā ir sarukuši augsto kalnu ledāji. Andoras valdība finansiāli atbalsta elektroautomašīnu iegādi privātpersonām, kā arī plāno kalnu virsotnēs uzcelt saules enerģijas paneļus.

Protams, runājot par izglītību, kāds Krievijas delegāts izmantoja izdevību uzbrukt Ukrainai, ka tā ar jauno izglītības likumu ierobežojot ebreju, ungāru, rumāņu minoritāšu tiesības. Bet ukraiņi gluži loģiski jautāja pretī: kam tad tas nāk par labu, ja ungāru un rumāņu jaunieši pabeidz vidusskolas, nezinot valsts valodu?  Nekādā ziņā pašiem jauniešiem. Bez tam, atsevišķi priekšmeti tiks pasniegti šajās minoritāšu valodās. Un kā tad ir ar ukraiņu skolām Krimā un Austrumukrainā, un pašā Krievijā?

Taču kuluāros sarunas galvenā tēma bija Katalonijas referendums. Esmu dzirdējis, ka to salīdzina ar Latvijas situāciju. Bet kā tad iespējams šāds salīdzinājums, ja katalonieši piedalījās jaunas konstitūcijas rakstīšanā pēc Franko nāves un ar gandrīz 100% to atbalstīja referendumā?  Un nevar salīdzināt arī ar Skotiju, jo Spānija nemaz negrasās izstāties no Eiropas Savienības. Braucot par lieliskiem ceļiem, tiltiem, estakādēm, varēja redzēt, kā ES cēlusi Katalonijas bagātību, bet vai tas ir arguments, ka tagad ir jāizstājas no Spānijas, jo nevēlas vairs  veikt maksājumus Spānijas centrālai kasei?

Lielu neskaidrību radīja elektroniskā balsošana referendumā. Cik uz to varēja paļauties? Beigu beigās, balsojumu apkalpoja krievu serveris. Starp citu, EDSO sanāksme vismaz divas apkalpojošās meitenes bija krievietes no Barselonas, bet lidostā uz atkritumu tvertnēm pie drošības kontroles bija uzraksti četras valodās: kataloņu, spāņu, angļu, krievu.

Diemžēl spāņu policijas rīcība, cenšoties aizliegt referendumu, panāca pilnīgi pretēju efektu. Milzīgs pūlis izgāja ielās, protestējot pret varmācīgām metodēm, ko pielietoja policija. Mums jau radās bažās, vai varēsim atgriezties Latvijā, sanāca maza aizkavēšanās pie Andoras-Spānijas robežas, kur Spānijas robežkontrole stingāk pievērsa uzmanību iebraucējiem Katalonijā. Tomēr tikām jau laikus lidostā.

Kā būs tālāk Spānijā, kuras karavīri dien mūsu NATO bataljonā? Man jau šķiet, ka Eiropas Komisijai vajadzētu nākt kā vidutājam starp Spānijas federālo valdību un Katalonijas provinci.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *