Īsi par Puškina pieminekli Rīgā

Viņnedēļ Rīgas Pieminekļu padome lēma, ka par sasaisti ar padomju laiku slavināšanu tiks atbalstīta vairāku pieminekļu demontāža vai pārvietošana, to skaitā iekļaujot arī kanālmalas pieminekli krievu dzejniekam Aleksandram Puškinam. Un es uzskatu, ka konsultatīvās padomes lēmums bija pareizs.
 
Debatējot par šo pieminekli, jājautā – kāpēc pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tas pilsētai bija jāuzstāda. Kas bija tas cilvēks vai cilvēki (vēstniecība?), kas uz to uzstāja? Kāpēc neviens no Eiropas rietumu puses neuzstāja, ka vajadzīgs Gēte, Šillers, Strindbergs, Lagerēva?
 
Varēja jau arī tie, kas cēla un maksāja par Puškinu, ja jau viņiem bija nauda, izvēlēties kādu no šiem rietumu kultūras dižgariem. Bet nē, vajadzēja kādu no austrumiem, no impērijas, kas ar gariem zobiem bija spiesta atteikties no Pribaltikas daļas. Kāpēc?
 
Viss sarežģītais ir vienkāršs, ja saprotam lietu kārtības dziļāko būtību.