Eiropas sociāldemokrātu kopējais manifests 2009. gada EP vēlēšanām

Cilvēki pirmajā vietā: jauns virziens Eiropai!

lsdsp_logopes-logoŠis sociāldemokrātu manifests-programma ir precīzi rakstīta Latvijai kā pilntiesīgai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij. Tās izstrādē piedalījās LSDSP, saprotot, ka Latvija nav izolēta sala pasaulē un ka tās mājas ir brīvā Eiropā.

Mūsdienu apstākļos bez saskaņotas ES līmeņa rīcības nav iespējams veikt kardinālas izmaiņas vērtību sistēmā, politiskās un ekonomiskās dzīves ritējumā, nevar spert ļoti nepieciešamo un savlaicīgo soli jaunā virzienā. Tikai progresīvs, uz cilvēku nevis tirgus interesēm orientēts politisks spēks, kura programmas tapšanā piedalījušies simtiem tūkstošu cilvēku visā Eiropā, var atnest svaigas un ilgi gaidītas vēsmas Latvijas politiskajā un ekonomiskajā atmosfērā. Moderna un atjaunota, uz jaunradi orientēta Latvija nav iedomājama bez konkurētspējīgas, uz videi draudzīgām tehnoloģijām, tādējādi – pārsvarā uz pašmāju resursiem balstītas – tautsaimniecības. Sociālās programmas nav iedomājamas bez ieņēmumiem valsts un pašvaldību budžetā, tādēļ mēs cīnīsimies par Latvijai izdevīgu ES budžeta sadali, prasīsim pastiprinātas finanšu tirgu kontroles mehānismu ieviešanu un „nodokļu paradīžu” iznīdēšanu. Mēs vēlamies drošu, no Austrumu „energovāles” pasargātu Latviju vienotā Eiropā, kuras politiku nosaka nevis elitārs birokrātisks aparāts, bet gan cilvēki visos ES pārvaldes līmeņos. Tāpēc mēs aktīvi līdzdarbosimies Lisabonas līguma atbalstīšanas un ieviešanas procesā, rūpēsimies par skaļu Latvijas balsi ES iekšpolitikas un vienotā ārpolitikas ietvarā.

Kāpēc atdot savu likteni aklā tirgus rokās un gaidīt kompromisus no konservatīvo un liberāļu puses sociālās politikas jomā? Mēs aicinām atbalstīt sociāldemokrātus kā vienīgo spēku, kam pirmajā vietā ir cilvēku nevis tirgus intereses. Apzinies savas balss nozīmi, nestāvi malā un nāc kopā ar mums veidot modernu un labklājīgu Latviju sociāli atjaunotā Eiropā!

Lejupielādēt (*.pdf, latviešu (1.01MB), english (632KB))

SATURS

PES Prezidenta Pola Nīrupa Rasmusena uzruna

Ievads

Izaicinājumi

Priekšlikumi

1. Ekonomikas atdzīvināšana un jaunu finanšu krīžu iespēju novēršana

2. Jauna sociālā Eiropa – taisnīgāki nosacījumi cilvēkiem

3. Eiropas pārveide par vadošo globālo spēku cīņai ar klimata izmaiņām

4. Cīņa par dzimumu vienlīdzību Eiropā

5. Efektīvas Eiropas migrācijas politikas attīstība

6. Eiropas kā miera, drošības un attīstības partnera lomas pastiprināšana

Nobeigums


PES PREZIDENTA POLA NĪRUPA RASMUSENA UZRUNA


“Cilvēki pirmajā vietā: jauns virziens Eiropai” ir manifests, ar ko mēs vēlamies uzrunāt Eiropas pilsoņus Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks no 2009. gada 4. līdz 7. jūnijam. Mūsu manifestu ir vienbalsīgi atbalstījušas 33 sociāldemokrātu, sociālistu, darba un progresīvās demokrātiskās partijas, kas kopā veido Eiropas Sociāldemokrātu partiju (PES). Tā ir mūsu kopīgā rīcības programma. Tā ņem vērā cilvēku reālās vajadzības. Mēs gribam atsaukties uz plašos sabiedrības slāņos mītošajām ilgām pēc jauna virziena, piedāvājot konkrētus rīcības priekšlikumus.

Mēs esam ieklausījušies cilvēkos, veicot plašas publiskas konsultācijas par mūsu prioritātēm, ieskaitot gan arodbiedrības, gan nevalstiskās organizācijas un fondus viscaur Eiropā. Šīs ir mūsu atbildes dzirdētajam: mūsu manifests ir patiesi cilvēku manifests.

Šajās Eiropas līmeņa vēlēšanās kā nekad agrāk būs svarīgs politiskās izvēles jautājums. Tā ir izvēle starp mūsu progresīvas Eiropas redzējumu, kas paredz savlaicīgu cīņu par labāku nākotni mūsu pilsoņiem – nodrošinot nodarbinātību un ierastos dzīves standartus recesijas apstākļos, cīnoties ar klimata izmaiņām, veicinot sociālo taisnīgumu, drošību un godīgumu mūsdienu globalizētajā pasaulē. Vai konservatīvu un regresīvu Eiropu, kurā mūsu valstu un tautu nākotne ir atstāta tirgus un ārpus demokrātiskas kontroles esošu spēku rokās.

Mēs lepojamies par iespēju aicināt Eiropas pilsoņus ar savu balsi izmainīt pašreizējo lietu kārtību. Balsojiet par to, lai cilvēki ir pirmajā vietā! Balsojiet par jaunu virzienu Eiropai!

Ar cieņu,

Pols Nīrups Rasmusens

PES Prezidents

Uz saturu

CILVĒKI PIRMAJĀ VIETĀ: JAUNS VIRZIENS EIROPAI!


Eiropas vēlētāji šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās saskaras ar fundamentālu politisku izvēli.

Laikā, kad cilvēki visur Eiropā izjūt fundamentālus izaicinājumus – ekonomisko recesiju un pieaugošo bezdarbu finanšu krīzes rezultātā, augstas pārtikas un degvielas izmaksas, samazinošos pirktspēju, kā arī pieaugošo nabadzību, klimata izmaiņas un draudus drošībai, sākot ar ikdienas kriminālnoziegumiem un beidzot ar terorismu – tā ir izvēle starp politiskajām partijām ar ļoti dažādām idejām par Eiropas Savienības nākotni.

Tā ir izvēle starp mūsu progresīvas Eiropas redzējumu, kurā pilsoņi, dalībvalstis un institūcijas strādā kopā, lai risinātu Eiropas cilvēkus visvairāk satraucošās problēmas, vai konservatīvu Eiropu, kurā mūsu valstu un iedzīvotāju nākotne būs atstāta tirgus varā.

Eiropas Sociāldemokrātu partija stingri iestājas par taisnīgāku, drošāku sabiedrību, par izaicinājumu risināšanu, cilvēku intereses liekot pirmajā vietā.

Šodienas cieši savstarpēji saistītajā pasaulē neviena valsts nevar atrisināt globālās problēmas vienatnē. Finanšu krīze un ar to saistītā ekonomiskā recesija uzskatāmi parāda, ka notikumi vienā pasaules daļā var radīt postošu efektu mūsu pašu durvju priekšā. Saskaņota Eiropas darbība ir ļoti svarīgs priekšnoteikums finanšu krīzes novēršanai. Reakcionārie Eiropas Savienības oponenti padarītu mūsu valstis vājākas, cīnoties ar globālo krīzi bez partneriem un institūcijām, bez koordinētas rīcības iespējām.

Mēs Eiropas Savienību globalizācijas ērā redzam kā ārkārtīgi svarīgu posmu, kurā mūsu valstis apvienotas spēcīgā saiknē, lai varētu risināt globālās problēmas, kas jūtamas lokālās izpausmēs. Mums nepieciešama aktīvāka sadarbība Eiropā, lai stātos pretim kopējiem izaicinājumiem un uzlabotu cilvēku dzīvi. Lisabonas Līguma stāšanās spēkā, kam nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts, padarītu Eiropu rīcībspējīgāku risināt kopējās problēmas demokrātiski, caurspīdīgi un efektīvi.

Ir pagājuši 30 gadi kopš pirmajām Eiropas Parlamenta tiešajām vēlēšanām, kam ir būtiska loma mūsu redzējuma realizācijā par Eiropas Savienību, kurā cilvēki ir pirmajā vietā. Eiropas Sociāldemokrātu partija ir jūsu balss, tā iestājas par jūsu interesēm, tā cīnās par jums. Mēs apņemamies:

1. Atdzīvināt ekonomiku un novērst jaunu finanšu krīžu iespējas,

2. Izveidot Jaunu sociālo Eiropu, piedāvājot cilvēkiem taisnīgākus nosacījumus,

3. Pārveidot Eiropu par vadošo globālo spēku cīņai pret klimata izmaiņām,

4. Nostiprināt dzimumu līdztiesību Eiropā,

5. Īstenot efektīvas Eiropas migrācijas politiku,

6. Pastiprināt Eiropas kā miera, drošības un attīstības partnera lomu.

Progresīvās kreisās un kreisi-centriskās partijas, kas ir pārstāvētas reģionālajā un nacionālajā pārvaldē, jau šobrīd spēj panākt izmaiņas cilvēku dzīvē. Kur kreisie ir pie varas, mēs redzam reālu liecību tam, ko sociāli orientētie politiskie spēki, sociāldemokrāti spēj panākt.

Pēdējo piecu gadu laikā konservatīvajiem bija vairākums Eiropā – lielākajā daļā ES dalībvalstu un ES institūcijās. Kā viņi to ir izmantojuši? Vai spējuši novērst globālo krīzi? Vai cīnījušies pret pieaugošajām pārtikas un enerģijas resursu cenām? Vai varējuši uzveikt nabadzību un nevienlīdzību? Vai sabiedrība ir kļuvusi taisnīgāka par to, kas bija pirms pieciem gadiem? Vai ir atbalstījuši mūsu iniciatīvas radīt vairāk un labākas darbavietas? Tie seko tirgum. Mēs sekojam mūsu pārliecībai.

Konservatīvie bieži runā par ekonomiskajām un sociālajām krīzēm kā fenomeniem, kas nav novēršami, kas esot dabas likums. Bet tur nav nekā nenovēršama. Runa ir par politisko izvēli. Jā, mēs dzīvojam globālo izmaiņu un riska laikā, taču šis ir arī milzīgu iespēju laiks. Mums jācīnās par labāku sadarbību Eiropā, lai vērstu globalizāciju par labu katram. Viņi saka – pielāgojieties tirgum! Mēs sakām – veidojam mūsu nākotni!

Mums nepieciešams spēcīgs progresīvo spēku vairākums Eiropā, lai ieviestu progresīvas reformas, kas ir būtisks priekšnoteikums Eiropas pilsoņu un visas sabiedrības nākotnes labklājībai. Tās ir būtiskas, lai samazinātu spiedienu uz cilvēkiem viscaur ES, kas katru dienu cīnās, lai savilktu galus kopā ekonomiskās recesijas, pieaugošās dzīves dārdzības; bezdarba, kas skāris 17 miljonu Eiropas iedzīvotāju un miljoniem citu, kam draud atlaišana ekonomiskās lejupslīdes rezultātā; pastāvīgā riska zaudēt mājokli; visbeidzot – sociālās nevienlīdzības, kas spiež 78 miljonus cilvēku, starp kuriem daudzi ir bērni, dzīvot zem nabadzības sliekšņa vai tuvu tam dēļ.

Globālā finanšu krīze ir uzskatāmi nodemonstrējusi neregulējamā tirgus vājās vietas. Šis ir ļoti grūts laiks pasaules ekonomikai. Šajā gadā esam piedzīvojuši divus bezprecedenta šokus – iespaidīgāko kredītsistēmas sabrukumu kopš 1930-tajiem gadiem un rekordlielu energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu. Mums nepieciešama aktīva sadarbība Eiropā un globālajā līmenī, lai koordinētu rīcību nacionālo un starptautisko finanšu sistēmu problēmu risināšanai, ir jāveic proaktīva darbība ekonomikas pārveidošanai, investējot galvenajās prioritātēs, lai nodrošinātu pārtikušu un ilgtspējīgu nākotni katram Eiropā.

Konservatīvie ir konsekventi sekojuši aklai ticībai tirgum, tādējādi sekojot šaura cilvēku loka, nevis sabiedrības interesēm, kā rezultātā mēs redzam postošo efektu, ko atstāj slikti regulētais tirgus. Bet mēs zinām, ka varam rīkoties, lai to novērstu. Mēs varam atdzīvināt Eiropas ekonomiku un radīt taisnīgāku un drošāku sabiedrību visiem jaunā sociālā Eiropā.

Mūsu visaptverošā, progresīvā Eiropas sadarbības transformēšanas reformu programma, kas balstīta uz mūsu vienlīdzības, demokrātijas, cilvēciskā goda, solidaritātes, brīvības un taisnības vērtībām, var radīt izmaiņas, pēc kurām alkst Eiropas cilvēki.

Mums, sociāldemokrātiem un demokrātiskajiem progresīvajiem politiskajiem spēkiem, ir vienotas vērtības un vienots redzējums. Mēs strādāsim kopā taisnīgākai, drošākai un zaļākai Eiropai. Kopā mēs esam pārmaiņu spēks.

Mēs varam izveidot taisnīgāku sabiedrību, izvirzot cilvēku pirmajā vietā.

Vedīsim Eiropu jaunā virzienā 2009. gada jūnijā!

Uz saturu

IZAICINĀJUMI

Eiropa ir viens no pasaules bagātākajiem reģioniem. Daži apgalvo, ka mēs vairāk nevaram atļauties augstus sociālos standartus, bet Eiropa ir lielākais vienotais ekonomiskais un darbaspēka tirgus pasaulē un mums ir nepieciešamā kapacitāte panākt to, lai tas kalpo cilvēkiem, darba ļaudīm un uzņēmējiem.

Visiem Eiropas pilsoņiem jābūt mūsdienīgai, kvalitatīvai darba vietai, kas spētu nodrošināt tiem pieņemamu dzīves līmeni. Mums jānodrošina gan biznesa izaugsme, gan investīcijas darba vietu skaita un kvalitātes pieaugumam, kā arī jaunās tehnoloģijās. Pretēji konservatīvajiem, mēs noraidām apgalvojumu, ka darbaspēka un arodbiedrību tiesības ir liekās izmaksas, ko vajadzētu ignorēt un atcelt, cik vien tas iespējams. Tieši pretēji: tās ir būtiskas mūsu ekonomiskajai izaugsmei, tāpēc ka tās motivē darbiniekus, paaugstina darba vietu kvalitāti un veicina sociālo harmoniju, sekmē darbaļaužu dalību kompāniju pārvaldes procesos. Konservatīvie uzstāj, ka globalizācija spiež cilvēkus strādāt ilgāk un smagāk. Taču mēs, progresīvie spēki, zinām, ka globalizācija nepadara to par neizbēgamu, to rada slikta politiskā pārvalde. Runa ir par gudrāku, nevis smagāku darbu.

Globālā finanšu krīze un ekonomiskā recesija ir smagi ietekmējusi cilvēku dzīvi. Finanšu krīze uzskatāmi parāda, ka neregulēti pasaules tirgi spēj tieši ietekmēt cilvēku dzīvi: lielāka nevienlīdzība starp pārmaksātajiem izpilddirektoriem un finansiāli nenovērtētiem darba ļaudīm, pieaugošais darba un mājokļa pazaudēšanas risks. Mums jārīkojas, lai palīdzētu vissmagāk cietušajiem nostāties uz kājām un izslēgtu nākotnes finanšu krīžu iespējas, ieviešot labākus regulējošos mehānismus, kas attiektos uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem. Šī krīze iezīmē galu konservatīvajai, slikti regulēto tirgu ērai. Konservatīvie tic tirgus sabiedrībai, veicinot bagātnieku labklājības pieaugumu uz pārējo rēķina. Mēs ticam sociālajai tirgus ekonomikai, kas ļauj ikkatram sabiedrības loceklim pilnā mērā realizēt tās iespējas, ko piedāvā globalizācija. Mēs ticam paaudžu solidaritātei, nevis labējo sludinātajam individuālismam.

Klimata pārmaiņas ir lielākais pasaules ilgtermiņa drauds. Tā ir globāla problēma, kam nepieciešams globāls risinājums. Konservatīvie runā par klimata izmaiņām, bet mēs vairāk ticam rīcībai, nevis tikai runām. Mēs gribam konkrētu un reālistisku darbību vides aizsardzībai, kā arī mūsu ekonomikas transformācijai caur jaunu, gudru, videi draudzīgu izaugsmi un jaunām darba vietām.

Enerģētika šobrīd ir fundamentāla drošības problēma Eiropā. Mēs jau pašlaik importējam 50% no mūsu energoresursiem, un šis īpatsvars var pieaugt līdz 70% jau ap 2030. gadu. Mums Eiropā jāstrādā kopā, lai paaugstinātu mūsu enerģētisko neatkarību, attīstot videi draudzīgus enerģijas ieguves veidus, kas būtu balstīti uz Eiropā pieejamiem resursiem. Konservatīvie, kā jau parasti, tic biznesam, atstājot visu tirgus mehānismiem. Daži konservatīvie pat noliedz pašu klimata pārmaiņu esamību, tādējādi ignorējot milzīgo zinātnisko pierādījumu klāstu un rīkojoties bezatbildīgi apstākļos, kas nopietni apdraud mūsu planētu un cilvēkus. Mēs esam apņēmušies veidot Eiropu par vadošo globālo spēku pret klimata izmaiņām.

ES mēģina pārvaldīt migrācijas procesus, bet mums tas jādara vairāk un labāk. Migrācija ir devusi mums nenoliedzamus labumus, palielinot mūsu bagātību un paaugstinot pārticību. Lai nodrošinātu apstākļus, kuros mēs turpinātu baudīt labumus, ko sniedz produktīvāka, pārticīgāka un dažādāka sabiedrība, mēs strādāsim, lai apturētu nelegālo pārrobežu imigrāciju un cīnītos pret cilvēku tirdzniecību. Legālajiem migrantiem ir jābūt tām pašām tiesībām un pienākumiem, kā citiem darba ļaudīm. Tiesības uz patvērums ir fundamentāls cilvēktiesību jautājums tiem, kas bēg no vajāšanas, tieši tāpēc mēs nodrošināsim, ka tā ir stingra un taisnīga sistēma, kas aizsargā vajātos un cietušos, taču ir droša pret ļaunprātīgu izmantošanu. Klimata pārmaiņas neapšaubāmi veicinās jaunus migrācijas viļņus no nabadzīgākajiem, tās seku skartajiem reģioniem, un ar to mums jātiek galā. Mums jānodrošina, lai imigranti integrētos gan pašu labumam, gan sabiedrībām, kurās tie dzīvo. Konservatīvie ir izmantojuši baiļu faktoru. Mēs gribam humānas atbildes legālās un nelegālās migrācijas izaicinājumiem.

Draudi demokrātijai un pilsoņu tiesībām nav pazuduši. Terorisms, kriminālie elementi un ekstrēmisms soļo pāri Eiropas robežām. Mums jāstājas tiem pretī kopējā Eiropas rīcībā, jo tikai tādējādi var novērst situāciju, kurā ir apdraudēta mūsu pilsoņu dzīvība un brīvība. Taču ne par fundamentālo tiesību, tādu kā vārda brīvība un personisko datu aizsardzība, nolieguma cenu. ES ir jārīkojas pāri tās robežām, lai veicinātu mieru un attīstību. Tas palielinās mūsu drošību un dos labumu cilvēkiem no nabadzīgākām valstīm. Darbojoties kopā ES ietvaros, dalībvalstis stiprinās to balsis un ietekmi starptautiskajā arēnā. Konservatīvie runā par šiem demokrātijas, pilsoņu tiesību, drošības un attīstības principiem. Mēs ieguldīsim visas savas pūles, lai šīs runas pārtop par realitāti.

Strādājot kopā Eiropā mēs esam spēcīgāki, jo:

• mums ir lielākā pasaules ekonomika, līdz ar to varam radīt vairāk un labākas darba vietas, samazinot nabadzību, savstarpēji tirgojoties uz kopēju standartu pamatiem,

• vides aizsardzības izaicinājumi nav ietverami nacionālajās robežās un tāpēc cīņa pret klimata pārmaiņām un tās efektiem ir jēgpilna, ja mēs rīkojamies kopā ar vienotiem mērķiem,

• mēs varam veicināt solidaritāti un dzīves līmeņu izlīdzināšanos – Eiropas projekta stūrakmeņus, no kā iegūstam mēs visi. Brīva darbaspēka kustībai jānodrošina darba ļaudīm brīvība un iespējas, sniedzot atbalstu to valstu ekonomikām, kurā tie strādā, un novēršot smadzeņu aizplūdi no mazāk pārtikušajiem reģioniem. Bet tam nekad nevajadzētu novest pie sociālo standartu pazemināšanas vai algu samazināšanas, kas dotu vienai dalībvalstij priekšrocības konkurencē ar citām uz darba ļaužu dzīves līmeņa rēķina,

• mūsu sabiedriskās kārtības spēki un tiesību aizsardzības institūcijas var sadarboties cīņā pret kriminālnoziedzniekiem un terorismu.

Mēs gribam spēcīgu un progresīvu Eiropu. Mūsu cilvēku manifests progresīvai Eiropai norāda uz lietām, kas mums jāpaveic un kas var izaicinājumus pārvērst par bāzi progresam, no kā gūtu visi.

Mēs varam izveidot taisnīgāku sabiedrību, izvirzot cilvēku pirmajā vietā.

Vedīsim Eiropu jaunā virzienā 2009. gada jūnijā!

Uz saturu

PRIEKŠLIKUMI


1. EKONOMIKAS ATDZĪVINĀŠANA UN JAUNU FINANŠU KRĪŽU IESPĒJU NOVĒRŠANA

Globālā ekonomiskā un finanšu krīze ir smagi ietekmējusi mūsu ekonomikas un vienkāršo cilvēku dzīvi viscaur Eiropā. Darba algu vērtība un cilvēku pirktspēja ir iedragātas. Mēs nestāvēsim pasīvi un nenovērosim no malas šos procesus. Eiro ir bijusi ļoti efektīva loma Eiropas ekonomiku pasargāšanai globālās finanšu krīzes iespaidā. Taču ir jāizdara vairāk, lai tagad vienlaicīgi reformētu finanšu tirgus, novērstu recesiju un atjaunotu ekonomiku, kurā būtu izaugsme un jaunas darba vietas.

Pieaug arī katastrofālu klimatisko pārmaiņu drauds: ja mēs nerīkosimies tagad, tas turpinās graut planētu un mūsu dzīvi. Mēs esam pārliecināti, ka cīņa pret klimata pārmaiņām var pārveidot Eiropas ekonomiku, nodrošinot tai jaunu, gudru un videi draudzīgu izaugsmi, darba vietas, kā arī pārticību ikkatram Eiropā. Mēs no sirds ticam ilglaicīgas attīstības principiem, kas balstīti uz abpusēji stiprinošu ekonomisko, sociālo un vides aizsardzības politiku.

ES ir lielākā ekonomika un darba tirgus pasaulē. Strādājot kopā, mēs būsim spēcīgākā pozīcijā, lai nodrošinātu ekonomikas atjaunošanu, sekmējot gudras un videi draudzīgas izaugsmes un jaunu darba vietu nodrošināšanas plāna piepildīšanos. Arodbiedrībām un darba devējiem ir svarīga loma šādas izaugsmes stimulēšanā visur Eiropā.

Šajā ekonomiku transformācijas procesā cilvēkiem nepieciešama palīdzība. Nav šaubu, ka mūsu pilsoņiem, neatkarīgi no vecuma, ir jābūt iespējām attīstīt iemaņas, atrast jaunu un labāku darbu, kā arī doties strādāt un mācīties ārzemēs. Mēs ticam, ka lokālā, reģionālā, nacionālā un Eiropas līmenī rīcībai jābūt mērķtiecīgai, lai atbalstītu cilvēkus pārejas posmos un pavērtu tiem jaunas un labākas iespējas.

Eiropas budžetam jābūt fokusētam un gudru un videi draudzīgu izaugsmi, uz spēju adekvāti atsaukties uz nākotnes izaicinājumiem. Ņemot vērā to, ka tas ir solidaritātes budžets, tam jākalpo dzīves standartu uzlabošanas, sociālo garantiju izlīdzināšanās, Eiropas izaugsmes mērķiem, kā arī zemāk attīstīto ES reģionu stimulēšanai, īpaši jaunajās dalībvalstīs.

Finanšu tirgu reformēšana reālās ekonomikas, jaunu darba vietu un izaugsmes labad:

Satricinājumi finanšu tirgos atklāja Eiropas līmeņa sadarbības nepieciešamību, lai novērstu banku sistēmas sabrukumu un stabilizētu tirgus. Koordinēta ES darbība ir palīdzējusi saglabāt cilvēkiem iekrājumus, pensijas un mājokļus. Bet finanšu krīze ir atkailinājusi dziļi iesakņojušās nepilnības tirgus sistēmā, kas ir jānovērš, lai šādas krīzes nevarētu atkārtoties. Visiem finanšu tirgus dalībniekiem jābūt skaidri noteiktai atbildībai, ja tie darbojas mūsu valstīs.

Mēs nodrošināsim, lai nākotnē finanšu tirgi kalpotu reālās ekonomikas, jaunu darba vietu un izaugsmes labad.

1. Pamatojoties uz aicinājumiem, kas jau pašreiz izskan ES un globālajā līmenī, mēs piedāvājam reformēt finanšu tirgus. Jaunajiem regulējošajiem mehānismiem ir jāattiecas uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem. Mums nepieciešams jauns caurspīdības un atskaišu standarts. Ir jābūt obligātām kapitāla pietiekamības prasībām visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī pārmērīgās aizņemšanās un nedrošo aizdevumu ierobežojumiem, lai izvairītos no nesamērojamiem riskiem un parādiem. Jābūt arī augstākā līmeņa pārvaldnieku algu un bonusu ierobežojumam tā, lai ienākumi atspoguļo ne tikai peļņu, bet arī zaudējumus. Ir vajadzīgi jauni noteikumi interešu konfliktu novēršanai. Mums jānodrošina, ka darbiniekiem ir visas tiesības saņemt informāciju un konsultācijas uzņēmumu pārņemšanas gadījumos. Lai darba ņēmēji, pārskaitot līdzekļus pensiju fondiem, zinātu, kur un kā viņu nauda tiek ieguldīta. Eiropas pārraudzības sistēmai arī nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Finanšu institūcijām jānorāda visi riski bilancēs un finanšu pārskatos. Kaitīgie īstermiņa pārdošanas mehānismi padarīja krīzi iespaidīgāku, un regulējošām iestādēm tos ir jānovērš. Riska ieguldījumu fondu un privāto investīciju fondu darbību ir jāpārrauga un jāregulē efektīvāk. Galvenās prasības ir pienākums atklāt informāciju par pārvaldāmajiem līdzekļiem un to aprites iekšējo uzraudzību; nepieciešami stingrāki noteikumi par informācijas atklātību, informējot investorus par sagaidāmo risku, kā arī ierobežojums uz pārmērīgu aizņemto līdzekļu investēšanu un ierobežojums uz investīciju veidiem.

2. Mēs piedāvājam iznīdēt „nodokļu paradīzes”, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un darīt galu „nodokļu optimizācijai”, mēs gribam uzsākt nopietnu cīņu pret naudas atmazgāšanu Eiropas Savienībā un globāli, lai tirgus dalībnieki nomaksā atbilstošos nodokļus valstīs, kurās tie veic savu darbību.

3. Mēs piedāvājam strādāt kopā ar visiem mūsu globālajiem partneriem, lai panāktu globālās finanšu arhitektūras reformu, kas nodrošinātu finanšu krīzes neatkārtošanos un padarītu finanšu institūcijas atklātas demokrātiskai kontrolei.

Eiropas stratēģija gudrai un videi draudzīgai izaugsmei, jaunu darba vietu radīšanai:

Mēs piedāvājam Eiropas stratēģiju gudrai un videi draudzīgai izaugsmei, jaunu darba vietu radīšanai, lai līdz 2020. gadam tiktu izveidots 10 miljoni jaunu darba vietu, no kurām 2 miljoni būtu atjaunojamo energoresursu sektorā. Tas palīdzēs Eiropai kļūt par pasaules līderi jaunradē, jauno videi draudzīgo tehnoloģiju un produktu jomā. Kopā ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu tas padarīs Eiropu par dinamiskāko un konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas nodrošinās ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, jaunas un labākas darba vietas un dzīves līmeņa izlīdzināšanos. Eiropas Savienībā visi pārvaldes līmeņi var darboties kopā, lai stimulētu gudru un videi draudzīgu izaugsmi, izmantojot strukturālas reformas un fiskālo politiku. ES finansētos investīciju projektus jāīsteno strauji, tādējādi palīdzot sasniegt šo mērķi. Zemāk minētie priekšlikumi ir mūsu stratēģijas pamatelementi:

4. Eiropas transporta sistēmas pārveidošana, paaugstinot tās efektivitāti, pieejamību un tīrību, padarot to cilvēkiem un uzņēmējdarbībai draudzīgāku. Ar to saprotam, tai skaitā, konkurētspējīgāku un pieejamāku ātrvilcienu tīkla būvniecību starp Eiropas galvenajām pilsētām un reģioniem, nodrošinot ērtāku pārsēšanos starp transporta veidiem. Vēlamies panākt gaisa telpas integrāciju, lai samazinātu pārlidojumu laikus, ļaujot lidmašīnām veikt taisnākus maršrutus. Jūras un upju transportam jākļūst tīrākam, efektīvākam un drošākam gan pasažieriem, gan tā darbiniekiem, tāpat nepieciešama arī pilsētu transporta sistēmu transformācija. Sociāldemokrātu mēri jau tagad rāda piemēru, sekojot 2008. gada Pilsētu mobilitātes manifestam, veicinot jaunu, laiku un izmaksas taupošu transporta shēmu izstrādi, kā arī vides piesārņojuma samazināšanu. Mēs piedāvājam Eiropas līmeņa sadarbību, lai pārņemtu labāko praksi un sludinātu ilglaicīgu pilsētu mobilitātes programmu viscaur Eiropā. Mēs turpināsim strādāt, lai uzlabotu visu veidu transporta drošību.

5. Mēs piedāvājam Eiropas līmeņa iniciatīvu, kas vērsta uz energotīklu un platjoslas komunikāciju tīklu paplašināšanu, veicinot ekonomisko modernizāciju. Jūras vēja ģeneratoru parkiem, piemēram, ir nepieciešami jauni pārrobežu tīkli un savienojumi. Lauku attīstība ir cieši saistīta ar pieeju platjoslas savienojumam ikkatrā Eiropas nostūrī. Daudzmiljardu investīcijas tīklu attīstībā ir vajadzīgas visur Eiropā. Eiropas Investīciju banka jau tagad finansē energoresursu sektoru un telekomunikācijas tīklu infrastruktūru izveidi, taču šo darbu nepieciešams intensificēt. Nepieciešams apsvērt lielāku Eiropas strukturālo fondu izmantošanu šiem mērķiem.

6. Energoefektivitāte ir viens no labākajiem veidiem, kā samazināt cilvēku izdevumus par degvielu un radīt jaunas darba vietas, piemēram, izolācijas materiālu ražošanas un siltināšanas darbu jomā. Mēs piedāvājam aktīvu sadarbību visos ES līmeņos, lai cilvēki tiktu galā ar pieaugošo energoresursu izmaksu radītajiem izaicinājumiem, samazinot energopatēriņu, ieguldot mājokļa energoefektivitātes paaugstināšanā, nodrošinot to, lai energokompāniju noteiktās cenas un klientu apkalpošanas programmas ir taisnīgas un atbildīgas.

7. Būtiska investīciju palielināšana izpētē, attīstībā un jaunradē ir svarīgākais priekšnoteikums jaunai, videi draudzīgai un gudrai izaugsmei, kā arī mūsu ilglaicīgai pārticībai. Šobrīd ASV šim nolūkam tērē pusotru reizi vairāk kā visas ES dalībvalstis kopā. Eiropai ir jāpierauj klāt un jāizvirzās līderpozīcijās.

8. Mēs piedāvājam Eiropas Nākotnes nodarbinātības vienošanos. Ir jāizvērtē visas Eiropas programmas, lai saprastu, kā garantēt un radīt jaunas nodarbinātības iespējas. Ir nepieciešams strauji realizēt ES finansētos projektus. Ir jāizmanto tās priekšrocības, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds bezdarbnieku integrācijai darba tirgū un darbaspēka apmācībai. Globālajā ekonomikā investīcijām izglītībā ir noteicoša loma labāk apmaksātu un labākas kvalitātes darba vietu radīšanā. Mēs piedāvājam ieviest Videi draudzīgo iemaņu programmu, ko finansētu no ES budžeta ar mērķi izglītot Eiropas darbaspēku nākotnes videi draudzīgajām darba vietām, īpaši atjaunojamo energoresursu sektorā. Mēs strādāsim, lai paplašinātu pieeju pilnai un līdztiesīgai pieejai mūža izglītības programmām, īpašu vērību veltot „otrās iespējas” izglītībai un to cilvēku apmācībai, kas nav pabeiguši standartizglītības kursu. Šīs iniciatīvas jāatbalsta Eiropas, nacionālajā un reģionālajā politikā. Mēs piedāvājam paplašināt finansējumu no ES budžeta apmācības apmaiņas programmām, iekļaujot tajās arī jaunos mācekļus un vecākus cilvēkus, sekojot veiksmīgajam ERASMUS programmas piemēram; mēs vēlamies dot iespēju studēt ārzemēs pēc iespējas lielākam jaunu cilvēku skaitam. Mobilitātei ir jākļūst par normu, nevis izņēmumu. Katram Eiropas jaunietim jābūt iespējai to izbaudīt.

9. Ir jāpabeidz ES iekšējā tirgus izveide, samazinot barjeras biznesam, tādējādi veicinot savstarpējo tirdzniecību un darba vietu izveidi, kas būtu balstītas uz augstiem vides aizsardzības un sociālo garantiju standartiem. Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas mugurkauls un lielākais darba devējs. Mums ir jāvienkāršo likumdošana, ieviešot Eiropas privāto uzņēmēju statūtu principus, kā arī atvieglojot pieeju ES iekšējam tirgum un pieeju finanšu un jaunrades resursiem. Ir jāpaaugstina Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kapitāla bāze un kreditēšanas apjomi, kā arī jānodrošina kredītu piešķiršanas atvieglošana maziem un vidējiem uzņēmumiem.

10. Eiropas Centrālajai bankai ir jāstimulē izaugsme un nodarbinātība, saglabājot cenu stabilitāti.

Lai darba ņēmēji un uzņēmēji gūtu labumu no ekonomikas transformācijas:

11. Mēs piedāvājam atbalstīt uzņēmējus, lai tiem būtu pilnīgs priekšstats par izmaiņām, ko rada klimata pārmaiņas un tehnoloģiju pārveidošanās, tādējādi gan garantējot to darbību un radot jaunas darba vietas, gan palīdzot darbaspēkam pārkvalificēties, ja tie zaudē darbu šo pārmaiņu rezultātā. To var izdarīt, izmantojot ES Globalizācijas pielāgošanas fondu. Mēs veicināsim arī dialogu ar Eiropas darba devējiem, lai panāktu, ka tie ievēro savu atbildību, esot gatavi pārmaiņām un sava darbaspēka pārkvalifikācijai.

12. Mēs atbalstīsim darba vietu radīšanu, nodrošinot to, lai uzņēmējiem ir pieeja kredītresursiem investīcijām un izaugsmei, piemēram, ar Eiropas Investīciju bankas atbalstu. Mēs atbalstīsim arī sociāli orientētas ekonomikas attīstību Eiropā, kuras principiem atbilstoši jau pašlaik ir nodarbināti vairāk kā 5 miljoni cilvēku kooperatīvos. Tas izdarāms, ieviešot Eiropas asociāciju, savstarpējo sabiedrību un fondu statūtus.

Jauna Eiropas progresīvās reformas dienas kārtība ir svarīgākais priekšnoteikums, lai visiem pilsoņiem būtu pieeja globalizācijas laikmeta iespējām un katra cilvēka dzīvē notiktu pozitīvas pārmaiņas.

Mēs varam izveidot taisnīgāku sabiedrību, izvirzot cilvēku pirmajā vietā.

Vedīsim Eiropu jaunā virzienā 2009. gada jūnijā!

Uz saturu

2. JAUNA SOCIĀLĀ EIROPA – TAISNĪGĀKI NOSACĪJUMI CILVĒKIEM


Neatkarīgi no tā, kas mēs esam un kur esam dzimuši, cilvēkiem Eiropā ir vienas un tās pašas vērtības un priekšstati par sabiedrību, kurā vēlamies dzīvot: drošāku Eiropu ar augstu dzīves standartu, labu un stabilu darbu, kā arī drošu un tīru vidi.

Pastāvošā nevienlīdzība un jaunie globālie izaicinājumi rada nebijušu spiedienu cilvēku dzīvēs, veicinot pastāvīga sociālā nodalījuma risku mūsu sabiedrībā: starp bērniem nabadzīgās un bagātās ģimenēs, starp tiem, kam ir labi apmaksāts un stabils darbs, un tiem, kam tas ir nedrošs un zemas kvalitātes. Starp zemas kvalifikācijas cilvēkiem un labi izglītotajiem, starp tiem, kam ir Internet pieeja, un tiem, kam nav. Starp imigrantiem un Eiropā dzimušajiem, vīriešiem un sievietēm.

Mēs varam tikt galā ar šo nevienlīdzību, fokusējot Eiropas sadarbību uz cilvēka dzīves līmeņa paaugstināšanu. Mums jāveicina labāka politika, kas vērsta uz visievainojamāko cilvēku aizsardzību ekonomiskās recesijas laikā. Mēs gribam celt jaunu sociālo Eiropu kopā ar mūsu sociālajiem partneriem, īpaši tuvu ar arodbiedrībām, kas atbalsta mūsu centienus virzīt cilvēku intereses pirmajā vietā.

Mēs esam pārliecināti, ka demokrātija un pilsoņu tiesības Eiropas Savienībā ir izšķiroši elementi taisnīgākas politikas īstenošanai ikkatra cilvēka labad. Pilsonībai jābūt iekļaujošai, balstītai uz tiesībām un pienākumiem, mūsu kontinenta kopējas nākotnes sastāvdaļai. Mēs gribam, lai katrs, kas dzīvo un strādā Eiropā, piedalās savas nākotnes izlemšanā. Mēs ticam, ka, veicinot cilvēku iekļaušanos politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, mēs stiprināsim nākotnes paaudzes. Mēs ļoti rūpīgi sekojam jauno eiropiešu uzskatiem, īpaši tiem, kas aicina veidot jaunu sociālo Eiropu, starpkultūru dialogu uzlabošanu, cīņu pret klimata izmaiņām, Eiropas lomas pastiprināšanu globalizācijas laikmeta pasaulē. Mēs ticam aktīvam demokrātiskas konsultācijas un līdzdalības procesam, ko mēs uzskatāmi parādījām, konsultējoties ar sabiedrību par šī manifesta prioritātēm.

ES ir balstīta uz cilvēktiesībām, diskriminācijas noliegumu un cieņu pret visiem. Mēs dažādību tās daudzajās izpausmēs – kulturālo, lingvistisko un reliģisko – redzam kā vienu no Eiropas dižākajiem resursiem.

Eiropas ekonomika ir arī devusi neskaitāmus labumus patērētājiem. Mēs turpināsim turēt Eiropas patērētāju tiesības godā, sekojot mūsu veiksmei, garantējot pārtikas un rotaļlietu drošību, nodrošinot lētāku ceļošanu un tālruņa sarunas. Garantējot patērētāju tiesības, to aizsardzību, mēs varam palīdzēt celt drošāku un taisnīgāku Eiropu mūsu pilsoņiem.

Lai garantētu taisnīgākus nosacījumus cilvēkiem:

13. Mēs piedāvājam vienoties par Eiropas Sociālā progresa pakta noteikumiem, iestrādājot mērķus un standartus nacionālajai sociālai, veselības aizsardzības un izglītības politikai, lai cīnītos pret nabadzību un nevienlīdzību, kā arī veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību ES. Mēs pieprasām uz vajadzībām balstītus sociālās labklājības pabalstus visās Eiropas valstīs tiem cilvēkiem, kas ir pensijas vecumā, bez darba, vai nav spējīgi strādāt, lai garantētu tiem cienīgu dzīvi.

14. Mēs piedāvājam iekļaut sociālā progresa sadaļu katrā Eiropas likumdošanas aktā, kā arī ņemt vērā sociālos un vides aizsardzības apsvērumus, strādājot pie Eiropas likumdošanas. Ir jāapsver šī procesa liberalizāciju. Mēs piedāvājam Eiropas Savienībai izveikt sociālo vides aizsardzības un energoresursu politikas pārvērtēšanu, lai izstrādātu līdzekļus šīs politikas negatīvo seku novēršanai, lai nabadzīgākie neciestu visvairāk.

15. Mēs piedāvājam ieviest Eiropas sabiedrisko pakalpojumu ietvaru, garantējot iedzīvotājiem universālu un vienlīdzīgu pieeju tiem. Ir nepieciešams garantēt sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, vietējo autonomiju un caurspīdību nacionālajā līmenī tā, lai konkurences un uzņēmējdarbības noteikumi Eiropā nebūtu pretrunā ar pilsoņu tiesībām. Ir jāpaplašina un jāstiprina sociālo un vides aizsardzības kritēriju nozīme, piešķirot sabiedriskos pasūtījumus.

16. Mēs piedāvājam Eiropas atalgojuma līgumu, garantējot vienlīdzīgu samaksu par līdzīgu darbu un nosakot pieņemamu minimālās algas līmeni visās ES dalībvalstīs, ko noteiktu likums vai kolektīvā vienošanās, un kas būtu attiecināms gan uz pilsoņiem, gan iebraukušo darbaspēku. Sociālās tiesības paredz tiesības uz taisnīgiem spēles nosacījumiem visiem darba ļaudīm.

17. Mēs grasāmies nopietni pievērsties smadzeņu aizplūdes problēmai, ko rada augsti kvalificētā darbaspēka migrācija gan Eiropā, gan no trešās pasaules valstīm uz Eiropu.

18. Mēs rīkosimies visās ES dalībvalstīs, lai veicinātu taisnīgu nodokļu politiku, kas garantēs Eiropas labklājības valstu standartu finansēšanu.

19. Mēs rīkosimies, lai novērstu darbaspēka ekspluatāciju un stiprinātu to tiesības uz kolektīvo rīcību. Nesenie Eiropas Tiesas lēmumi ir radījuši neskaidrību par darbinieku tiesībām un kolektīvajiem līgumiem. Kopā ar sociālajiem partneriem mēs rūpīgi izpētīsim Viking, Laval un spriedumus citās lietās, lai panāktu, ka šo tiesību nozīme netiktu iedragāta. Mēs uzskatām, ka ir būtiski pārskatīt ES Darbinieku izsludināšanas direktīvu. Lai iedrošinātu kolektīvo rīcību Eiropas līmenī, mēs gribam radīt juridisko bāzi pārrobežu kolektīvajai rīcībai un kolektīvajiem līgumiem. Papildus tam, mēs strādāsim, lai veicinātu pieņemamu darba laika ilgumu, veselības un drošības standartu ievērošanu, kā arī taisnīgu darba mūža balansu.

20. Mēs piedāvājam nostiprināt darbinieku tiesības saņemt informāciju un konsultācijas. Darba ņēmēju līdzdalība Eiropas un globālajā līmenī ir svarīgs nākotnes elements sociāli orientētākas Eiropas izveidē, kā arī priekšnoteikums pieņemamam darbam. Mēs centīsimies paplašināt līdzdalību ekonomiskajos lēmumu pieņemšanas procesos Eiropas līmenī. Lai to panāktu, darba ņēmēju tiesībām uz informāciju un konsultāciju ir jābūt iestrādātām kompāniju darbību regulējošā likumdošanā, izmantojot Eiropas Kompāniju statūtu modeli. Līdztekus, ir nepieciešams paplašināt Eiropas darba padomju tiesības. Mēs vēlamies arī stimulēt plašāku sociālo dialogu starp arodbiedrībām un darba devējiem Eiropas līmenī, kā arī paplašināt tajā iesaistīto tautsaimniecību sektoru skaitu.

21. Mēs piedāvājam izstrādāt ES bērnu tiesību stratēģiju, lai sekmētu bērnu nabadzības novēršanu un garantētu tiem izglītību, ieskaitot pirmsskolas bērnu aprūpi.

22. Mēs piedāvājam nodibināt Eiropas Stažēšanās hartu, lai jauniem cilvēkiem, kas meklē darba pieredzes iespējas, būtu labākas tiesības, un tie spētu gūt labumu no laba savas profesionālās karjeras starta.

23. Mēs piedāvājam stiprināt individuālo un kolektīvo patērētāju tiesības un nodrošināt šo tiesību pilnvērtīgu ievērošanu visā Eiropas Savienībā.

24. Mēs piedāvājam ES ieviest vecāku cilvēku aprūpes standartus pēc bērnu aprūpes sistēmas modeļa, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju novecošanas tendences un nepieciešamību sasniegt pilnas nodarbinātības un dzimumu līdztiesības mērķus.

Lai aizsargātu pilsoņu tiesības:

25. Mēs nodrošināsim, ka demokrātija, caurspīdība un atskaitīšanās ir Eiropas institūciju reformu stūrakmeņi. Piemēram, mēs piedāvājam nostiprināt caurspīdību, uzliekot lobijiem un lobiju aģentūrām par pienākumu reģistrēties, kā arī reģistrēt savus klientus, aktivitātes, ieskaitot visus kontaktus ar ievēlētajiem pārstāvjiem, ierēdņiem un citām oficiālajām personām.

26. Mēs esam apņēmušies nodrošināt pilsoņu tiesību ievērošanu ES likumdošanā, cienot Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktos principus. Mēs nostiprināsim pretdiskriminācijas likumdošanu, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, neatkarīgi no dzimuma, rases, vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas, ticības vai pārliecības.

27. Mēs piedāvājam garantēt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, noliedzot diskrimināciju, tiem pārvietojoties ES ietvaros. Mēs tieksimies uz laulību, partnerattiecību un vecāku tiesību atzīšanu, respektējot dalībvalstu likumdošanu.

28. Mēs iestājamies par to, lai reģioni un vietējās pašpārvaldes institūcijas baudītu lielāku lomu Eiropas pārvaldē, atzīstot to pieaugošo lomu ES politisko nostādņu ieviešanā. Mēs vēlamies sekmēt diskusiju Eiropas jautājumos reģionālajā un vietējā līmenī. Mēs atbalstām Eiropas kulturālās un lingvistiskās dažādības atzīšanu un saglabāšanu, kas ir viena no lielākajām Eiropas bagātībām un nenoliedzama tās identitātes sastāvdaļa.

Jauna Eiropas progresīvās reformas dienas kārtība ir svarīgākais priekšnoteikums jaunas sociālās Eiropas izveidei, kas sniegs taisnīgāku piedāvājumu cilvēkiem.

Mēs varam izveidot taisnīgāku sabiedrību, izvirzot cilvēku pirmajā vietā.

Vedīsim Eiropu jaunā virzienā 2009. gada jūnijā!

Uz saturu

3. EIROPAS PĀRVEIDE PAR VADOŠO GLOBĀLO SPĒKU CĪŅAI AR KLIMATA IZMAIŅĀM


Mums ir jācīnās ar klimata izmaiņām tagad mūsu bērnu un mazbērnu labā. Darbojoties tagad, mēs nodrošināsim Eiropai globālu vadošo lomu jaunu, efektīvu videi draudzīgo tehnoloģiju izstrādē un samazināsim nākotnes labklājības zaudēšanas risku klimata izmaiņu dēļ. Nekā nedarīšana padarīs dzīvi uz zemes riskantu. Tāpēc Eiropai ir jāatbrīvojas no naftas un ogļu atkarības un jāuzņemas vadība, lai noslēgtu jaunu vienošanos par globālo klimatu par periodu pēc 2012. gada, kas sekotu pēc Kioto protokola.

Veiksmīgai starptautisku pārrunu vadīšanai, lai panāktu globālu vienošanos par klimata jautājumiem:

29. ES vajadzētu uzņemties vadību starptautiskajās pārrunās, lai Apvienoto Nāciju samitā 2009. gada beigās panāktu globālu vienošanos par mērķi līdz 2020. gadam samazināt kaitīgo izmešu daudzumu par 30%. Tas ir mūsu kopīgais mērķis nodrošināt, lai visas attīstītās un augošās ekonomikas, ieskaitot ASV, Ķīnu un Indiju, piekristu tam. Mēs esam apņēmušies globālai pieejai, kas balstīta uz solidaritāti, un kurā vadošo lomu ir uzņēmušās attīstītās valstis.

30. Mēs piedāvājam palielināt ES atbalstu attīstības valstīm, lai tās varētu ne tikai cīnīties pret klimata izmaiņām, bet arī spētu pielāgoties tām. ES vajadzētu nodrošināt plašu tehnoloģiju migrāciju un pārņemšanu, lai pārliecinātos, ka šīs valstis var cīnīties ar nabadzību un ekonomiski attīstīties bez globālās sasilšanas pastiprināšanas. Turklāt, mums ir jāpārliecinās, ka ES stratēģija nenovedīs pie lielākas siltumnīcas efekta izplūdes gāzu emisijas trešās pasaules valstīs – ir jānovērš risks, ka energoietilpīgās industrijas tiktu pārceltas uz tām pasaules daļām, kurās klimata izmaiņu ierobežošanas prasības nav tik strikti noteiktas.

31. Sekojot iniciatīvām, ko veicinājušas Eiropas sociāldemokrātiskās valdības, ES vajadzētu uzņemties vadību, nodibinot globālo enerģijas un attīstības forumu, kurā visas pasaules valstis kopā definētu ilgtermiņa vīziju par enerģētiku un ilgtspējīgu planētas attīstību.

Lai vadītu pēc pašu piemēra – mērķtiecīgākai klimata un enerģijas politikai ES:

32. Mēs piedāvājam ieviest saprātīgas ES klimata direktīvas, kas nodrošinātu, lai mērķi un darbības visos šajos sektoros, kas vēl nav ietverti esošajā likumdošanā – enerģētika, lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība, būvniecība un transports – tiek apvienotas, lai ļautu Eiropas Savienībai sasniegt tās kopējos izmešu emisijas mērķus. Visai pārējai klimata izmaiņu likumdošanai jābūt atbilstoši pielāgotai, lai panāktu mērķi samazināt emisiju par 30%. Nepieciešama rīcība visos sektoros, ja mēs vēlamies samazināt emisiju efektīvi.

33. Mēs piedāvājam veidot Eiropas Kopējās Enerģētikas politiku uz ilgtspējīgas attīstības principiem, enerģētisko drošību un neatkarību, enerģijas avotu dažādību un solidaritāti starp dalībvalstīm enerģijas krīzes gadījumā. ES vajadzētu, piemēram, palielināt tās atjaunojamās enerģijas krājumus, izveidojot Augstsprieguma elektrības pārvades tīklu, pa kuru varētu transportēt piekrastes vēju enerģiju no Ziemeļeiropas un Saules enerģiju no Dienvideiropas un Ziemeļārfikas.

34. Mēs atbalstīsim tādu Kopīgo lauksaimniecības politiku, kas vecinātu saprātīgu lauku teritoriju attīstību un turētu cieņā fermeru būtisko lomu, atzītu lauksaimniecības nozīmīgumu vides aizsardzībā, garantētu pārtikas kvalitāti un piegādes drošību, veicinātu ainavu saglabāšanu, iestātos par dzīvnieku dzīves vides uzlabošanu un planētas veselību. Biodegviela var palīdzēt samazināt transporta līdzekļu izmešus, bet tam nevajadzētu notikt uz Eiropas un globālās pārtikas ražošanas, vides aizsardzības vai bioloģiskās daudzveidības rēķina. Vajadzētu pārskatīt ES Biodegvielu direktīvu, lai nodrošinātu šī principa ievērošanu.

35. Atomenerģijas izmantošanas jautājumu jāatstāj katras dalībvalsts ziņā. Tomēr, ņemot vērā kodoldrošības svarīgumu visām Eiropas valstīm, esošo un jauno atomelektrostaciju pārraudzību vajadzētu koordinēt Eiropas līmenī.

Jaunā Eiropas progresīvās reformas stratēģija ir būtiska, lai vadītu cīņu pret klimata izmaiņām.

Mēs varam izveidot godīgāku sabiedrību, izvirzot cilvēku pirmajā vietā.

Vedīsim Eiropu jaunā virzienā 2009. gada jūnijā!

Uz saturu

4. CĪŅA PAR DZIMUMU VIENLĪDZĪBU EIROPĀ


Pēdējo gadu laikā ir panākts nozīmīgs progress, lai sasniegtu patiesu dzimumu vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, lielākoties pateicoties sociāldemokrātu un demokrātisko progresīvo spēku sadarbībai ar progresīvajām sieviešu organizācijām.

Tomēr nepieņemama nevienlīdzība pastāv: sievietes vēl joprojām vidēji pelna par 15% mazāk nekā vīrieši, darot to pašu darbu; sievietēm pastāv lielāka bezdarba iespēja, novērojams nozīmīgs atbilstošu darba vietu trūkums darba tirgū, pieejamās darba vietas ir vai nu zemāk apmaksātas, vai nu zemas kvalitātes un uz nepilnu laiku.

Miljoniem sieviešu visā pasaulē vēl joprojām saskaras ar ekspluatāciju un tiesību pārkāpumiem cilvēku tirdzniecības, vardarbības mājās un citās ļaunprātīgas izmantošanas formās.

Vēl joprojām pārāk maz sieviešu ir iesaistītas politikā, kaut pagājis jau vairāk nekā pusgadsimts kopš sievietēm tika piešķirtas tiesības vēlēt un tikt ievēlētām visur Eiropā.

Dažās Eiropas daļās vīriešiem nav tiesību ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Sievietēm bieži ir jāizvēlas starp karjeru un bērniem. Strādājošām ģimenēm ir grūti rast balansu starp profesionālajiem un personiskajiem pienākumiem. Mēs to varam mainīt: tajās Eiropas valstīs, kas ir darījušas visvairāk, lai nodrošinātu sieviešu tiesības un iespējas, ir vislielākais strādājošu sieviešu skaits un visaugstākais dzimstības līmenis. Mēs esam arī veikuši kampaņas lokālā, reģionālajā un valsts mērogā, lai palielinātu bērnu aprūpes vietu skaitu.

Mēs turpināsim cīnīties pret dzimumu stereotipiem un ticam, ka sieviešu tiesību un iespēju nostiprināšana jūtami veicinās ekonomiskās, sociālās un demokrātiskās priekšrocības visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Lai padarītu dzimumu vienlīdzību par realitāti visiem:

36. Mēs piedāvājam radīt Eiropas Sieviešu tiesību hartu, lai uzlabotu sieviešu tiesības un iespējas un veicinātu mehānismus, kas palīdzētu sasniegt dzimumu vienlīdzību visās sociālās, ekonomiskās un politiskās dzīves izpausmēs.

37. Mēs piedāvājam ieviest uzlabotas bērnu kopšanas atvaļinājuma tiesības vīriešiem un sievietēm visā Eiropā pēc augstākajiem Eiropas standartiem.

38. Mēs aizstāvēsim vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu pārstāvniecību visās Eiropas institūcijās. Mēs iestājamies par vienlīdzīgu dzimumu pārstāvniecību Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā un atbalstīsim Eiropas komisāra dzimumu vienlīdzības jautājumos ieviešanu.

39. Mēs strādāsim, lai atbalstītu vecākus to centienos sabalansēt savus pienākumus pret ģimeni un darbu. Lai atbalstītu šo mērķi, mēs ierosinām dalībvalstīm sasniegt esošo ES uzdevumu, nodrošinot bērnu pabalsta apjomu 0 – 3 gadus veciem bērniem 33% apmērā un 90% apmērā bērniem, kas ir 3-7 gadu vecumā, kā arī apņemties risināt papildus ES uzdevumus, kas skar bērnu aprūpes kvalitāti.

40. Mēs vadīsim cīņu pret darba algu atšķirību starp dzimumiem, jo tas ir būtisks priekšnosacījums gan dzīves standartu uzlabošanai, gan cīņai ar nabadzību un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai.

41. Mēs iedrošināsim un atbalstīsim sievietes uzņēmējas, zinātnieces un pētnieces, lai paplašinātu viņu iespējas.

42. Mēs nodrošināsim un veicināsim sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības visā Eiropā.

43. Mēs piedāvājam pastiprināt Eiropas pūles, kas vērstas uz cilvēku tirdzniecības un seksuālas izmantošanas izskaušanu, veidojot ciešāku juridisko un tiesībsargājošo iestāžu sadarbību.

44. Mēs ierosinām izmantot visas pieejamās ES programmas un finansējumu, lai iedrošinātu un atbalstītu ES un tās dalībvalstis to pūliņos izskaust vardarbību ģimenēs un vardarbību pret sievietēm, ieskaitot to, kas vērsta pret etnisko minoritāšu sievietēm.

Jaunā Eiropas progresīvās reformas stratēģija ir būtiska, lai turpinātu iesākto darbu dzimumu vienlīdzības jautājumos, kas palīdzētu sievietēm un vīriešiem.

Mēs varam izveidot godīgāku sabiedrību, izvirzot cilvēku pirmajā vietā.

Vedīsim Eiropu jaunā virzienā 2009. gada jūnijā!

Uz saturu

5. EFEKTĪVAS EIROPAS MIGRĀCIJAS POLITIKAS ATTĪSTĪBA


Migrācija ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropas Savienības dalībvalstis. Eiropas progresīvie ir apņēmušies pievērsties šim jautājumam, balstoties uz mūsu taisnīguma, demokrātijas, cilvēktiesību un solidaritātes vērtībām.

Galvenie izaicinājumi ietver cīņu pret nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību, nodrošinot taisnīgus patvēruma noteikumus no vajāšanas bēgošajiem, kā arī panākot taisnīgu un atbildīgu legālās migrācijas plūsmu, kas balstīta uz Eiropas nepieciešamību pēc darbaspēka un pārceļotāju tiesību ievērošanu, dodot iespēju pārceļotājiem integrēties jaunajā sabiedrībā ar līdzvērtīgām tiesībām un pienākumiem.

Mēs saprotam cilvēku bažas par migrāciju. Tieši tāpēc mēs vēlamies veikt reformas. Jo atbilde nav ne geto, ne ksenofobija, bet gan reālas reformas, lai nodrošinātu integrāciju, cīnītos pret nelegālo migrāciju, nelegālo nodarbinātību un cilvēku tirdzniecību, kā arī darbotos, lai veicinātu dzīves kvalitātes uzlabošanos nabadzīgākās valstīs aiz Eiropas robežām, tajā pašā laikā novēršot speciālistu aizplūšanu no attīstības valstīm.

Efektīvai migrācijas vadīšanai:

45. Mēs piedāvājam ieviest kopīgus legālās migrācijas standartus Eiropas Savienībā, kas būtu balstīti uz solidaritāti un sloga dalīšanu, tajā pašā laikā ievērojot dalībvalstu kompetenci šajā jomā.

46. Mēs piedāvājam izveidot Eiropas Pārceļotāju integrācijas hartu, kas balstīta uz vienlīdzīgām tiesībām, pienākumiem un savstarpēju cieņu un kas būtu ciešā koordinācijā ar noteikumiem, kas regulē pārceļotāju uzņemšanu. Mēs vēlamies integrācijas politiku, kas ieviestu pastāvīgu procesu, lai panāktu iekļaujošu pilsonību un pārstāvniecību, kā arī tiesības un pienākumus visiem pilsoņiem. Īpaša uzmanība būtu jāvelta sieviešu, jauniešu un čigānu integrācijai. Tādējādi mēs piedāvājam veicināt darbību attiecīgos līmeņos (lokālā, reģionālā, valsts vai Eiropas), piemēram, valodas vai kultūras apmācību, lai atbalstītu pilnīgu pārceļotāju integrāciju jaunajā sabiedrībā.

47. Mēs piedāvājam palielināt Eiropas pūliņus cīņā pret nelegālo migrāciju ar Ārējās robežu kontroles politikas palīdzību, kā arī uzlabotu sadarbību cīņai pret kriminālajiem tīkliem, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, un sadarbības līgumiem ar trešajām valstīm, ieskaitot atpakaļuzņemšanas procedūras.

48. Mēs esam apņēmušies pastiprināt sadarbību ar trešajām valstīm (ieskaitot atpakaļuzņemšanas procedūru ieviešanu), lai efektīvāk kontrolētu migrāciju, tajā pašā laikā veicinot ekonomisko un sociālo attīstību šajās valstīs. Mēs piedāvājam padziļināt esošos mehānismus un radīt arī jaunus, lai cīnītos attīstības valstīs ar tām sekām, kas rodas, zaudējot kvalificētu darbaspēku galvenajos sektoros tā aizceļošanas uz Eiropas Savienību dēļ.

49. Mēs atbalstām turpmāku Eiropas Kopīgās patvēruma sistēmas attīstību, kas būtu balstīta gan uz taisnīgiem patvēruma noteikumiem no vajāšanas bēgošajiem, gan uz starptautisko cilvēktiesību pamatiem un sloga dalīšanu starp ES dalībvalstīm.

Eiropas sadarbība ir būtiska, lai sasniegtu efektīvu migrācijas politiku. To ir iespējams sasniegt tikai ar izteiktu progresīvo spēku vairākumu Eiropā.

Mēs varam izveidot godīgāku sabiedrību, izvirzot cilvēku pirmajā vietā.

Vedīsim Eiropu jaunā virzienā 2009. gada jūnijā!

Uz saturu

6. EIROPAS KĀ MIERA, DROŠĪBAS UN ATTĪSTĪBAS PARTNERA LOMAS PASTIPRINĀŠANA


ES vajadzētu ieņemt vadošo lomu, visā pasaulē sekmējot mieru un ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību, kas ir cilvēku drošības pamats. Iedzīvotāji vēl joprojām saskaras ar draudiem mūsdienu nenoteiktajā un mainīgajā pasaulē. ES dalībvalstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai veicinātu mūsu valstu un tautu drošību. Mēs esam pārliecināti, ka Eiropai ir nepieciešama spēcīgāka un vienotāka balss pasaulē, lai veidotu labāku nākotni gan mūsu pilsoņiem, gan planētai kopumā. Mums ir jāstrādā kopā mieram un partnerattiecībām, kā arī nabadzības izskaušanai, solidarizējoties ar cilvēkiem visā pasaulē.

Eiropa jau tagad ir aktīvs dalībnieks globālajā arēnā, bet mums nepieciešams palielināt savu ietekmi un iedarbību, koordinējot mūsu nostājas un pēc iespējas vairāk runājot vienotā balsī. Eiropas Savienības augstākā pārstāvja Kopīgās ārlietu un drošības politikas jomā lomas pastiprināšana būtu šajā ziņā nozīmīgs solis uz priekšu. Ja mums tas neizdosies, ES un tās dalībvalstis pakāpeniski zaudēs savu ietekmi globālā līmenī. Mūsdienu globālās pārvaldes institūcijas ir pierādījušas savu neefektivitāti un slikto piemērotību jauno globālo izaicinājumu apstākļos. Tādēļ mums ir jāuzņemas vadība globālās pārvaldes reformēšanā – sadarbojoties ar jauno ASV demokrātu administrāciju – ņemot par pamatu kooperācijas daudzpusējās pieejas nostiprināšanu.

ES ir jāuzlabo tās konfliktu risināšanas, miera uzturēšanas un humanitārie pasākumi krīzes zonās, jāattīsta reālas spējas palīdzēt valstīm pēc humanitārajām krīzēm vai dabas katastrofām. Mums ir jāiznīcina konfliktu un terorisma galvenie cēloņi pasaulē. Attīstības sekmēšanas politikai nabadzīgajās un attīstības valstīs jābūt mērķtiecīgai, inovatīvai un balstītai uz cilvēku iesaistīšanu pašos pamatlīmeņos. Tai īpaši vajadzētu atbalstīt sieviešu svarīgo lomu, ņemot vērā to bieži vien stimulējošo ietekmi valstu attīstībā, piemēram, paplašinot pieeju mikrokredītu shēmām.

Miera un drošības veicināšanai:

50. Mēs ierosinām, lai ES pastiprinātu konfliktu novēršanas, risināšanas un pēckrīžu vadības darbību, uzlabojot ES valstu kopējās spējas un dalot slogu miera uzturēšanas misijās krīzes zonās, Apvienoto Nāciju mandātu ietvaros.

51. Mēs ierosinām policijas, juridisko un drošības institūciju sadarbības pastiprināšanu, lai cīnītos pret narkotiku tirdzniecību, noziedzību un terorismu. Cīņai pret terorismu vajadzētu būt galvenajai prioritātei un ir nepieciešams turpināt tā nostiprināšanu par ES mērķi, ievērojot likumu un neierobežojot pamatbrīvības. Mēs turpināsim veicināt kopīgu Eiropas politiku šajā jautājumā, ieskaitot pilnu Eiropas pretterorisma stratēģijas īstenošanu un atbalstu ES īpašajiem pārstāvjiem.

52. Mēs piedāvājam ES izveidot saskaņotus un iedarbīgus katastrofu novēršanas instrumentus.

53. Mēs piedāvājam pastiprināt Eiropas pūliņus starptautiskās atbruņošanās sekmēšanā, ieskaitot starptautisko ieroču kontroles un neizplatīšanas līgumu nostiprināšanu, un padarot ES Ieroču eksporta rīcības kodeksu vēl ierobežojošāku un caurspīdīgāku. Mēs vēlamies pasauli bez kodolieročiem.

54. Mēs ierosinām, lai Eiropas Savienība Apvienoto Nāciju ietvaros aktīvi popularizētu Civilizāciju aliansi, veicinot dialogu un sadarbību starp tautām un kultūrām, lai veicinātu pasaulē mieru un drošību.

55. Mēs piedāvājam pastiprināt sadarbību starp ES dalībvalstīm aizsardzības jomā, neskarot dalībvalsts individuālās aizsardzības un drošības politikas raksturīpašības. Jauno Eiropas aizsardzības iniciatīvu vajadzētu izstrādāt, koordinējot to ar NATO.

56. Mēs atbalstām Apvienoto Nāciju, it īpaši ANO Drošības padomes reformu, kā arī lēmumu pieņemšanas procesa, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Pasaules Bankas un reģionālo banku, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) mandātu un funkciju revīziju. Balsstiesību sadalei SVF vajadzētu labāk atspoguļot attīstības valstu, it īpaši nabadzīgāko starp tām, intereses.

57. Mēs veicināsim Apvienotajās Nācijās moratoriju nāves soda piemērošanai.

Sadarbības veicināšanai:

58. Mēs esam pārliecināti, ka Rietumu Balkānu nākotne ir saistīta ar ES, jo tas sniegtu stabilitāti un līdz ar to labklājību un drošību. Mēs atbalstām sarunas par iestāšanos ar Horvātiju, kā arī sarunu uzsākšanu ar pārējām Rietumu Balkānu valstīm, tiklīdz tajās ir sasniegta atbilstība visiem kritērijiem. Mēs uzskatām, ka ES vajadzētu cienīt cilvēku pamattiesības, kā arī atbalstīt Eiropas sabiedrību multikulturālo un multireliģisko dabu. Mēs atbalstām atvērtu pārrunu procesu ar Turciju par pievienošanos ES, kas balstīts uz skaidri saprotamiem kritērijiem, turklāt gan Turcijai, gan ES jāpilda saistošās apņemšanās.

59. Stabilitāte ES kaimiņvalstīs ir tikpat svarīga kā paplašināšanās. Mēs gribam nostiprināt ES partnerattiecības ar kaimiņvalstīm. Mēs ierosinām izveidot Melnās jūras Savienību un Austrumu Sabiedrību, lai nostiprinātu sadarbību ar mūsu kaimiņiem austrumos. ES vajadzētu uzturēt arī strukturētu dialogu ar Krieviju, ieskaitot tādos jautājumos kā demokrātija, cilvēktiesības, enerģētiskā drošība un ciešāka sadarbība, kā arī jaunu Baltijas jūras reģionālo iniciatīvu.

60. Mēs turpināsim atbalstīt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību nostiprināšanu. Vidusjūras Savienība ir galvenais demokrātijas, cilvēktiesību un sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanas līdzeklis un ietvars. Turklāt mēs vēlamies, lai ES aktīvi piedalītos Tuvo Austrumu konflikta risināšanā ar mērķi sasniegt divvalstu risinājumu starp Izraēlu un Palestīnu, ieskaitot starptautiskās sabiedrības pūliņu apvienošanu.

61. Mēs piedāvājam ES attīstīt sadarbību ar Latīņameriku, lai radītu reālu un plašu partnerību visos svarīgajos jautājumos un atbalstītu integrācijas procesus šajā reģionā.

62. Mēs turpināsim veidot spēcīgu transatlantisko sadarbību ar jauno Demokrātu valdību Amerikas Savienotajās Valstīs.

63. ES nepieciešams padziļināt sadarbību ar Ķīnu, iedrošinot cilvēktiesību stāvokļa un sociālo un vides aizsardzības standartu uzlabošanu, tai pašā laikā arī paplašinot savstarpējo tirdzniecību.

64. Mēs viennozīmīgi atbalstām ciešākas attiecības ar Indiju kā partneri ar pieaugošu globālo lomu, balstot tās uz savstarpēju cieņu un atvērtu dialogu.

65. Mēs strādāsim, lai pilnībā īstenotu un konsolidētu Āfrikas – ES Stratēģiju mūsu attiecību stiprināšanai, kopēju problēmu risināšanai, ekonomisko partnerattiecību līgumu noslēgšanai un Āfrikas ilgtermiņa attīstības atbalstīšanai.

Nabadzības izskaušanai:

66. Jaunā Eiropas Parlamenta pilnvaru laiks (2009 – 2014) praktiski sakrīt ar laiku, kas atvēlēts, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Tūkstošgades mērķu sasniegšanai (2015). Uz šo brīdi progress ir galvenokārt novērots ātri augošajos Āzijas reģionos, īpaši Ķīnā, turpretim, Āfrika vēl joprojām kaitīgajiem ārkārtējas nabadzības efektiem. Arī augošās pārtikas un degvielas cenas tagad daudzās vietās negatīvi ietekmē jau sasniegto progresu. Mēs izmantosim šo Parlamenta pilnvaru laiku, lai pastiprinātu pūliņus mērķu sasniegšanai līdz 2015. gadam. Tādēļ mēs ierosinām nolikt starptautiskās attīstības mērķus ES palīdzības, tirdzniecības un globālās pārvaldes reformu politiskā kursa centrā. Jauni, inovatīvi finansēšanas avoti ir nepieciešami papildus jau esošajām Eiropas palīdzības saistībām – sevišķi, apņemšanās piešķirt vismaz 0,7% no nacionālā kopprodukta attīstības politikas īstenošanai, turklāt, to realizācijai jābūt saskaņotākai, efektīvākai un mērķtiecīgākai. Mēs atbalstām decentralizētu sadarbību ES attīstības politikas jautājumos, arī attiecībā uz pienesumu, ko var sniegt Eiropas vietējās varas institūcijas. Mēs atbalstīsim Eiropas Brīvprātīgo humanitārā korpusa izveidi.

67. ES ir jāatbalsta daudzpusējās tirdzniecības sistēma Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas attīstības programmas valstu labā un jānodrošina godīgāks tirdzniecības atvēršanas ieguvumu iekšzemes sadalījums, kā arī jāgarantē labāki sociālie un vides standarti.

68. Mēs piedāvājam cīnīties pret globālo pārtikas krīzi, izskaužot pārtikas cenu spekulāciju iespēju un veicinot pārtikas drošību, ieviešot jaunas paaudzes palīdzības un lauksaimnieciskās ražošanas politiku.

69. Mēs strādāsim, lai nodrošinātu to, ka visi ES tirdzniecības līgumi ietver atbilstošus un izpildāmus cilvēktiesību, vides un sociālo tiesību pielikumus un ka visi tirdzniecības līgumi ar attīstības valstīm – tādi kā ekonomisko partnerattiecību līgumi – kalpo kā reāli instrumenti iesaistīto valstu un reģionu ekonomiskai un sociālai izaugsmei.

70. Mēs strādāsim, lai veicinātu godīgas tirdzniecības preču izplatību visā Eiropā. Godīgas tirdzniecības pasākumu popularizēšana ir svarīgs priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai, piemērota atalgojuma garantēšanai attīstības valstīs, tādējādi sniedzot ieguldījumu dzīves apstākļu uzlabošanai miljoniem cilvēku visā pasaulē.

71. Piemērotam darbam jākļūst par globālu mērķi, kas būtu saistošs visām valstīm, starptautiskajām institūcijām un organizācijām. Šai jaunajai globālajai darba kārtībai ir jāietver nodarbinātības pamatstandarti, kā arī jāveicina piemēroti darba apstākļi, adekvātas algas, sociālā drošība un pastiprināts sociālais dialogs.

Jaunā Eiropas progresīvās reformas stratēģija ir būtiska, lai palielinātu Eiropas kā miera, drošības un attīstības partnera lomu mūsu pašu nākotnes attīstības un drošības vārdā, kā arī solidaritātes dēļ ar citām valstīm un cilvēkiem.

Mēs varam izveidot taisnīgāku sabiedrību, izvirzot cilvēku pirmajā vietā.

Vedīsim Eiropu jaunā virzienā 2009. gada jūnijā!

Uz saturu

PANĀC, LAI TAVA BALSS TIEK SADZIRDĒTA EIROPĀ 2009. GADA JŪNIJĀ!

Šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās katra pilsoņa balsij ir ārkārtēja nozīme. Vīrieši un sievietes viscaur Eiropā būs izvēles priekšā starp progresīvu Eiropas Savienību, kurā dalībvalstis strādā kopā, lai cīnītos ar kopējiem izaicinājumiem visu Eiropas cilvēku interesēs, vai konservatīvu Eiropas Savienību, kas mūsu valstu un cilvēku nākotni atdod tirgus rokās.

Taču, lai ieviestu plašas progresīvas reformas, kuru centrā ir cilvēku intereses un kas ir būtiskas, lai Eiropas cilvēku un visas sabiedrības labklājībai būtu nākotne, mums nepieciešams izteikts progresīvo spēku vairākums Eiropas Parlamentā. Mēs, sociāldemokrāti, darba ļaužu un demokrātiskās progresīvās partijas, strādājam, lai šo vairākumu panāktu un sasniegtu mūsu cilvēku manifestā ieliktos mērķus – sešas reformu prioritātes progresīvai Eiropai:

1. Atdzīvināt ekonomiku un novērst jaunu finanšu krīžu iespējas,

2. Jaunu sociālo Eiropu – piedāvājot cilvēkiem taisnīgākus nosacījumus,

3. Pārveidot Eiropu par vadošo globālo spēku cīņai pret klimata izmaiņām,

4. Nostiprināt dzimumu līdztiesību Eiropā,

5. Īstenot efektīvas Eiropas migrācijas politiku,

6. Pastiprināt Eiropas kā miera, drošības un attīstības partnera lomu.

Mēs esam ieklausījušies cilvēku priekšlikumos, izvēršot plašu publisko konsultāciju procesu par mūsu prioritātēm. Mēs tagad esam nolēmuši rīkoties saskaņā ar dzirdēto, balstoties uz priekšlikumiem, kas izteikti manifestā. Kopā mēs esam spēks pārmaiņām, un mēs varam tās panākt.

Mēs varam izveidot taisnīgāku sabiedrību, izvirzot cilvēku pirmajā vietā.

Vedīsim Eiropu jaunā virzienā 2009. gada jūnijā!

Uz saturu