Patīkams pārsteigums!
Izrādās, esmu neklātienē kļuvis par pirmo Grīnsboro vēstures biedrības (Greensborough historical society) goda biedru :) Šāds gods man ticis piešķirts par 2015. gadā rakstīto atmiņu stāstu “Remembering my grandparents: a hot Australian summer”, kurš joprojām pieejams biedrības interneta vietnes pirmajā lapā. Taču, ja vēlaties to lasīt pārskatāmākā formā, ar plašāku ilustrāciju klāstu, – te pieejams PDF.
Grīnsboro (Austrālijā) Lejiņu ģimene dzīvoja 9 gadus – no 1951. līdz 1960. gadam. Un izrādās, uzkalniņu aiz mūsu mājas tagad sauc Lejin Hill, bet neviens no vietējiem neesot zinājis, kāpēc. Pēc mana stāsta izlasīšanas Grīnsboro vēstures biedrības prezidents Noel Withers ar prieku man atrakstīja un pateicās par informācija, viena mistērija nu esot atrisināta!
Un prieks ir arī man. Vairāk nekā divdesmit tūkstošu latviešu tur savulaik nonāca, un nedrīkst taču būt tā, ka atmiņām paliek tikai viņu kapi… Mūsu klātbūtne Austrālijas vēsturē un nākotnē jāveicina informatīvi; lūk, viens mazs solītis, lai “bilde kļūst biezāka”. Grīnsboro vēstures biedrība tagad pētīs pamatskolu, kurā mēs mācījāmies, un vispār tās pētījumu lauks ir viss lielais Grīnsboro reģions. Tagad tie latvieši, kas tur dzīvo joprojām, varēs atkal aizdomāties par savām saknēm.
Īsas piezīmes no COSAC konferences Maltā
Galvenā sesija te šoreiz veltīta “Brexit”; to ievadīja ES galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē. Visi nožēloja britu lēmumu izstāties, bet tās ir viņu tiesības. Tomēr sarunām jābūt godīgām, britiem jāpilda savas jau iepriekš uzņemtās saistības. Starp citu, arī par atlikušajiem diviem gadiem ES daudzgadu budžetā, kas beidzas 2020. gadā.
Debatēs uzstājās gandrīz 40 delegāti, to skaitā arī es. Dota bija tikai viena minūte, un te aptuvens manas runas pieraksts: “Jau agrāk šādā sesijā brīdināju britu delegāciju, ka izstāšanās samazinās Apvienoto karalisti, diemžēl arī ES. Mums šodien jāmaina šo negatīvo paradigmu uz pozitīvu paradigmu. Mums ir tagad jāstiprina ES! Ir 21. gadsimts, un mēs zinām, ar kādiem izaicinājumiem mums jārēķinās. Nviena valsts nevar pastāvēt viena pati. Tas attiecas tikpat labi uz Latviju, Grieķiju, Itāliju, Franciju, pat Vāciju. Kad Apvienotā Karaliste to sapratīs, mums ir jābūt gataviem britus uzņemt atpakaļ ģimenē.”
foto: COSAC konferences delegātus uzrunā Mišels Barnjē
Indijas dienas Latvijā
Viņnedēļ Latvijā norisinājās Indijas dienas, un vairākos pasākumos mūsu amatpersonas un iedzīvotājus uzrunāja Indijas Ārlietu ministrs Mobašars Džaveds Akbars un Indijas jaunā vēstniece Monika Kapila Mohta. Šim ierakstam pievienotās fotogrāfijas ar laipnu atļauju ņemtas no Indijas vēstniecības mājaslapas.
Vēlos atsevišķi pieminēt M. D. Akbara runu, kas tika teikta Rīgas Latviešu biedrības namā. Valsts sekretārs minēja Indijas ārpolitikas galvenos virzienus, to vidū iepriekšējā gadsimtā iegūtās neatkarības nosargāšanu šajā, papildus modernizējoties, ceļot labklājību un izskaužot nabadzību. Un šo prioritāti apdraud terorisms un konflikti.
Akbara k-gs savā runā pauda, ka Indija ir kā drošības valnis starp Tuvajiem austrumiem, kur plosās konflikti un terorisms, un Dienvidaustrumāziju, tā pasargājot šo Āzijas daļu. Indijā sadzīvo visas reliģijas – tā ir pirmā valsts, kur cēla baznīcu un mošeju. Hindi ticība tur bijusi jau izsenis.
ISIS apdraud nāciju valstis, kuras radās pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, kad sabruka impērijas. Tās aizvietoja agrākās impērijas. Tagad ISIS velās sagraut esošās robežas un izveidot jau sava veida impēriju – Kalifātu, – kur valdītu tikai viena reliģija, islāms ISIS savdabīgā interpretācijā. Taču islāms nevar būt pamats nācijas veidošanai, jo kāpēc tagad ir 22 arābu valstis? Pats Akbara k-gs ir musulmanis, un Indijā dzīvo 180 miljoni islāmticīgo iedzīvotāju (kopskaits virs 1,3 mijardiem).
Viens no secinājumiem bija, ka nevar vairs britus vainot par Indijas likstām, tagad vainīgi ir paši, jo ir kungi savās mājās jau kopš 1947, kad pasludināja neatkarību. Tieši tāpēc, ka runa nebija ieturēta parastā diplomātiskajā manierē, bet ar plašu vēsturisku vērienu, tā bija jo vairāk saistoša. Runātājs uzstājās bez piezīmēm, brīvā runā, un stunda pagāja nemanīta.
Un patīkami bija dzirdēt, ka mēs tikām mudināti vienreiz izbeigt saukt sevi par “mazu” valsti. Mēs esam brīvi un vienlīdzīgi ar citām valstīm, neatkarīgi no mazuma vai lieluma!
Vai Saeima dos triecienu organizētajai noziedzībai?
Vakar pēc kaislīgām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu komisija no plenārsēdes darba kārtības noņēma deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas būtu varējuši ietekmēt likvidācijai pakļautās “Trasta komercbankas” maksātnespējas administratora izvēli.
Pats Parādnieks brīvi atzina, ka šī priekšlikuma izstrādi konsultējis diezgan skandalozais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kuram laika gaitā arī pati Maksātnespējas administrācija vairākkārt prasījusi paskaidrojumus par šaubīgiem darījumiem. / lasīt tālāk
Eiropas pāreja uz tīru enerģiju – potenciāls straujai izaugsmei!
Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja pasākumu paketi, kurā paredzēts uzlabot ES konkurētspēju, izmantojot pāreju uz tīru enerģiju – un tas jau šobrīd sāksies visā pasaulē.
EK tiecas panākt, lai ES ne tikai iekļautos šajā pārejā, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks pasaulē. Tādēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40% un, to darot, modernizēt ES ekonomiku un radīt simtiem tūkstošu jaunu darba vietu.
Jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, vairot ES energoefektivitāti, kā arī pasaules mērogā kļūt par pārliecinošu līderei atjaunojamo energoresursu jomā un aizsargāt patērētājus.
Maija sākumā man bija iespēja piedalīties augsta līmeņa enerģētikas konferencē Tallinā – “Kā Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm iekļauties ES Enerģētikas savienības jaunajos priekšlikumos?”. Konference pulcēja gan augstākā līmeņa nozares politiķus, gan ekspertus, gan zinātniekus. Pasākumā mūsu ziemeļu kaimiņi iezīmēja savas ambīcijas, kas nereti pat sniedzas pāri ES izvirzītajām prasībām un mērķiem. Un mums ir jāizmanto iespēja iekļauties straujajā ziemeļvalstu pārejā uz atjaunojamo enerģiju, izmantojot viņu zinātniskos sasniegumus un inovācijas.
Dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” (CE4AU) iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver / lasīt tālāk
Dažas draudzīgas piezīmes par piemiņas pasākumu Lestenē
8. maijā biju Lestenes Brāļu kapos – 2. pasaules kara upuru piemiņas pasākumā. Un vēlos teikt, ka mani skumdina pilnībā aizmirstā tā mūsu tautiešu daļa, kas tika mobilizēta Sarkanajā armijā. Vai tad tie arī nav tādi paši šī kara upuri… Ne jau aiz laba prāta kāds karot svešās armijās gāja.
Protams, vienmēr visās ierakumu pusēs atradās arī tādi, taču tas jau ir cits stāsts. Taču Sarkanajā armijā 1944.-1945. gadā tika mobilizēti vairāk nekā 57000 Latvijas iedzīvotāju. Vēsturnieki lēš, ka kopā tās rindās krituši 35000 mūsu pilsoņu, un vai mums tie vienkārši jānoraksta? Bija taču visu upuru piemiņas diena.
Abās pusēs zaudēto latviešu dzīvības ir lielā skaitā, vairākos desmitos tūkstošu mērāmas. Nedalīsim šos upurus “pareizākajos” un “nepareizākajos”, neturpināsim paši vēl tagad brāļu karu, kuru mums uzspieda Hitlera un Staļina pakts! / lasīt tālāk
Nodokļu reforma Latvijā
Apsveicu valdību ar pieņemtajām nodokļu vadlīnijām, taču aicinu atcerēties, ka tās ir tikai vadlīnijas – un vasara būs jāvelta to izstrādei, lai jaunā nodokļu sistēma tik tiešām mazinātu nevienlīdzību, kā bija sākotnēji iecerēts un pausts sabiedrībā.
Šobrīd diemžēl pieņemtā vadlīniju redakcija dažubrīd mulsina, jo pēc tās sanāk, piemēram, ka lielo dividenžu saņēmējiem kopīgais nodokļu apjoms tieši par dažiem procentiem samazināsies, nevis palielināsies.
Tāpat ir jautājums par iecerēto slieksni 3750 eiro mēneša ienākuma apmērā, zem kura būs zemāks nodoklis. Manuprāt, lai izlīdzinātu kopīgo ienākumu nevienlīdzību, zemāka nodokļa likme (20%) būtu piemērojama ienākumiem līdz kādiem 1500-2000 mēnesī, augstāk jau atstājot nākamo (23%). Un vispār tie, kas saņem mēnesī virs 5000, mierīgi varētu atļauties maksāt vēl augstāku likmi, piemēram, 25%.
Nevienlīdzība ir jāmazina ne tikai vārdos, bet arī ar darbiem!
Eiropas diena jaunās skaņās
9. maijā Mazajā Ģildē norisinājās Eiropas dienai veltīts pasākums. Svinīgas runas teica gan Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, gan mūsu pašu Valdis Dombrovskis. Taču vēlos šoreiz izcelt pasākuma nobeigumu, kurā uzstājās patiesi fantastiska mūzikas grupa – Dagamba.
Tā ir talantīga latvieša, čellista Valtera Pūces dibināta, taču nu jau ir starptautiska šī vārda patiesajā nozīmē, jo skatuves sastāvā bija arī lietuvietis, irānis, itālis un ukrainis. Un arī viņu veikums lauž stereotipus – tās ir brīnišķīgas klasiskās mūzikas apdares, kuras dzirdot, esmu pārliecināts, atzinīgi būtu izteicies arī vismaz viens no autoriem, progresīvais un inovācijas cienījušais komponists Bēthovens.
Grupas koncerts patiešām iedvesmoja. Pēc tā visi klātesošie tūdaļ tika aicināti nodziedāt Latvijas himnu, un Jums būtu vajadzējis dzirdēt, cik entuziastiski un braši tas bija!
Lūk, fragments no koncerta, kuru man laipni atļāva publiskot Eiropas Komisijas pārstāvji: Eiropas Savienības himna, Bēthovena “Oda priekam”.
Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm
“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”
– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.
Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!
Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.
Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. / lasīt tālāk