Pozitīvas ziņas gada ieskaņā
Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze un Latvijas parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. (c) LR Saeima
Vakar Saeimā viesojās Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze ar svītu, tiekoties ar mūsu spīkeri Ināru Mūrnieci, kā arī Inesi Lībiņu-Egneri, Lolitu Čigāni, Ojāru Ēriku Kalniņu, Rihardu Kolu un Dzintaru Zaķi.
Tikšanās gaitā tika parakstīts memorands par Latvijas un Gruzijas stratēģisko partnerību, kas sevišķu simbolisko nozīmi iegūst tieši šogad, jo martā apritēs 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību dibināšanas. Gruzijas spīkeris atzina, ka Latvija esot Gruzijai izaugsmes līmeņa paraugs.
Apmeklējām brīnišķīgu koncertu Mazajā Ģildē, kuru piedāvāja Gruzijas vēstniecība un kurā ārkārtīgi baudījām gruzīnu dziesmu daudzbalsīgumu un operdziedātāju sniegumu. Svinīgajā pieņemšanā pēc tā gruzīni – kā jau gruzīni – priecēja mūs ar impromptu dziedāšanu; man izdevās arī vienu nelielu fragmentu ierakstīt Jūsu priekam (skat. video zem raksta).
Un patiesībā arī Latvijai ir savs nopelns šajā brīnišķīgajā dziedāšanā! Mūsu slavenais diriģents Jānis Dūmiņš ir ..lasīt tālāk
Stāsts ar laimīgām beigām
2017. gads ir bijis notikumiem bagāts arī politikā. Ir bijuši pozitīvi notikumi, attīstība un arī neveiksmes. Ir labi, ja ieceres un izmaiņas, kas sākotnēji iezīmē sabiedrībai negatīvu iznākumu, rezultātā noslēdzas pozitīvi. Vienu šādu 2017. gada notikumu vēlos īpaši atzīmēt.
Tas ir saistīts ar Latvijas mežiem – mūsu zaļo zeltu!
Laikā, kad notiek klimata izmaiņas, kad jānostiprina mūsu jūras krastus, Zemkopības ministrija izvēlējās pakļauties lobijam un aktīvi virzīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā” un “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos”. Grozījumi paredzēja vairākas būtiskas lietas: piemēram, jūras piekrastē (301m – 5km) tiktu atļautas kailcirtes, kas šobrīd nav atļautas. Vai varat iedomāties situācijas, kad jau aiz liedaga un pirmajām kāpām agrākā priežu meža vietā paveras kailcirte?
Tāpat grozījumi paredzēja samazināt ..lasīt tālāk
Par vai PRET ārstiem?
Vakar 3. lasījumā balsojām par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. No klātesošajiem par bija 70 deputāti, tomēr strīdēšanās bija gara, un savu darvas karoti iemeta 16 deputāti, kuri balsoja pret (plus vēl 5, kuri nenobalsoja vispār).
Visi pret balsojušie faktiski nostājās pret atalgojuma palielināšanu ārstiem un medmāsām – un par to, lai kvalificēti publiskā sektora medicīnas darbinieki turpina pamest Latviju! Vai pēc viņu domām mūs turpmāk vajadzētu ārstēt, piemēram, santehniķiem, kas nokārtojuši ātro kursu arī cilvēka “cauruļu” savienošanā?
Galvenokārt likumprojektu dažādos veidos atteicās atbalstīt LRA un NSL deputāti, taču bija arī daži Vienotības deputāti (kuri sevi gan publiskajā telpā skaita jau pie citas partijas). Un tas ir visskumjāk. Turklāt vēl vakar frakcijas sēdē pašu kolēģi netika brīdināti.
Ar nožēlu jākonstatē, ka šīs personas neietekmēja arī citu deputātu pragmatisms un ar būtisku pārsvaru demokrātiski pieņemtais lēmums. Gluži otrādi – racionālo domāšanu šoreiz ir uzvarējis maksimālisms un populistiska sabotāža… ..lasīt tālāk
Apvienotie Arābu Emirāti – 46. Nacionālā diena [+video]
2. decembrī pirmoreiz Rīgā notika Apvienoto Arābu Emirātu 46. Nacionālās Dienas svinīga atzīmēšana. AAE vēstniecība Rīgā tika nodibināta tikai šogad pavasarī, un tāpēc vēl jo iespaidīgāks likās šis patiesi greznais pasākums, kuru ar savu klātbūtni pagodināja pats premjers Māris Kučinskis ar kundzi un arī vairāki ministri ar savām otrajām pusēm. Jāsaka, tas mums bija liels pārdzīvojums, neko tādu klātienē līdz šim nebijām redzējuši. ..lasīt tālāk
Pasaules ukraiņu kongress
Vakar Saeimā viesojās Pasaules ukraiņu kongresa prezidents Jevgens Čolijs un Ukrainas vēstniecības Latvijā 1. sekretārs Ruslans Tsekovs. Dienas pirmajā pusē viesi tikās ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieces kundzi, bet vēlākā pēcpusdienā kā Eiropas lietu komisijas pārstāvis organizēju viesu tikšanos ar komisijas deputātiem; man pievienojās deputāti Jānis Vucāns un Ritvars Jansons.
Pārrunājām jautājumus, kuri šobrīd ir aktuāli Ukrainai. Kongresa priekšsēdētājs izteica pateicību Latvija – ne tikai par stingro politisko atbalstu un starptautisko līgumu (ES asociācijas, brīvās tirdzniecības un bezvīzu režīma) veicināšanu, bet arī ļoti konkrētām lietām, kas realizētas tepat Latvijā: organizētajām bērnu nometnēm un medicīnisko palīdzību Ukrainā ievainotajiem karavīriem.
Šobrīd ukraiņu galvenais lūgums ir, neskatoties uz ..lasīt tālāk
Dzīvā vēsture: skats no Austrālijas
Kā jau pirms kāda laika rakstīju, Grīnsboro vēstures biedrība (Austrālijā) ir izdevusi manu atmiņu stāstu “Remembering my grandparents: a hot Australian summer” drukātā grāmatā, kurā apkopoti līdzīgi stāsti par visu reģionu. Esmu tiešām pagodināts – un lielā sajūsmā par to, kādas pēdas notikumos spējusi atstāt viena latviešu ģimene.
Un vēl – liels pārsteigums man no vēl 1955. gadā trimdā aizsāktā latviešu literatūras žurnāla “Jaunā Gaita” redakcijas, kura krietni pacentusies un iztulkojusi šo stāstu latviešu valodā! Milzīgs paldies viņiem par ieguldīto darbu! Tagad arī Jūs to varat izlasīt dzimtajā valodā, jo žurnāls pieejams arī Latvijā, protams.
Brexit, drošība, bēgļi
Nedēļas sākumā piedalījos kārtējā ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju sanāksmē (COSAC), kurā šoreiz norisinājās tepat kaimiņos Tallinā, jo Igaunijai rotācijas kārtībā – tāpat kā Latvijai 2015. gadā – šobrīd ir tas gods sešus mēnešus (no jūlija līdz decembrim) būt prezidējošajai Eiropas Savienības valstij.
Kā jau varēja sagaidīt, sanāksmes dienaskārtībā bija trīs galvenie izaicinājumi ES drošībai – migrācija un bēgļu krīze (kuras ietvaros Eiropā ieplūdis liels skaits cilvēku, kas nelegāli sķērsojuši ES robežas kara bēgļu aizsegā), kā arī Lielbritānijas izstāšanās no ES. ..lasīt tālāk
Atis Lejins speech: Security in the Baltic region
Speech by Atis Lejiņš on the occasion of a working dinner on security in the Baltic Sea region organized by the Konrad-Adenauer-Stiftung in Latvia together with the Latvian Institute of International Affairs November 21, 2017.
“In the past few days we have seen a flurry of seminars both “overt and covert” dealing with German foreign and security policy, which will culminate on December 1, in a speech on fundamental aspects of German policy given by Mr. Knut Abraham from the Federal Chancellery for Security and Development Policy Department.
This indicates that something has fundamentally changed in German foreign policy. You don’t need a crystal ball to see that.
Just recently Mr. Bruno Kahl who heads the Bundesnachrichtendienst (Federal Intelligence Agency) publicly commented on Russia’s covert activities in the USA and Catalonian elections, stating that Russia is no longer a strategic partner of Germany but a potential danger.
Of course, the change came with the illegal annexation of Crimea by Russia and its aggression against Ukraine. This must have come especially as a shock to Germany because Vladimir Putin, in effect, copied Hitler’s methods in the annexation of Sudetenland and the Austrian Anschluss on the eve of the Second World War.
Suddenly the Baltic Sea region has become a vital security concern for Germany. ..lasīt tālāk