Interesanti jaunumi

Nedēļas ieskaņa padevās tiešām interesanta – otrdien Rumānijas vēstnieks man pasniedza augstu apbalvojumu, Rumānijas Virsnieka ranga Nacionālā goda ordeni. Šo esmu izpelnījies ar savu proaktīvo darbošanos, vadot Latvijas un Rumānijas parlamentārās sadarbības grupu Saeimā un organizējot aktivitātes šīs sadarbības veicināšanai. Starp citu, piedevām ar šī ordeņa saņemšanu kļūstu arī par Rumānijas bruņoto spēku kapteini!

Paldies arī Saeimas spīkerei Ināras Mūrnieces k-dzei, kura savos sociālo mediju profilos raksta: “Esam ļoti pagodināti par (..) ordeņa piešķiršanu Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Rumānijas parlamentu priekšsēdētājam Atim Lejiņam. Rumānija ir Latvijai nozīmīgs partneris Eiropas Savienībā un NATO. Rumānija, tāpat kā Latvija, ir Eiropas brīvības priekšpostenis – mēs saskaramies ar līdzīgiem drošības izaicinājumiem.”

Latviešiem savs Džeimss Bonds?

Runājot par likumprojektu par aizliegumu arī bijušajiem PSRS un Latvijas PSR VDK informatoriem kļūt par pašvaldību un tāpat Saeimas deputātiem, 8. februāra Saeimas plenārsēdē ar kaismīgiem iebildumiem uzstājās deputāts Valdis Kalnozols, kurš cita starpā teica arī šādus vārdus:

“Sāk parādīties tā saucamie priekšvēlēšanu vēstneši – atraktīvi likumprojekti cīņā pret tautā nīstamo VDK. Lejiņa kungs (kurš arī ir šī autors), varbūt pastāstiet savas darbības Afganistānā! Kuri vēl bez Gunāra Meierovica pārstāv Latvijā Centrālo izlūkošanas pārvaldi?

Vai SAB Kažociņa kungs ir… ..lasīt tālāk

Kā ASV importēja Krievijas propagandu

Interesants viedoklis par to, kas notiek ASV mediju politikā (klikšķiniet uz bildes, lai atvērtu lielāku).
An interesting opinion of what’s happening in US media policy (click on the image for full size).

Runājot par Stambulas konvenciju

Šajās nedēļās daudzi cilvēki ar mani ir runājuši par Stambulas konvenciju, tajā skaitā arī aicinot to noraidīt. Un esmu atklājis, ka gandrīz neviens to patiesībā nav lasījis, tikai klausījis tam, ko teikuši citi. Tāpēc es tomēr, neuzstājoties ne par, ne pret, Jūs aicinu – izdarīt šo mājasdarbu un izlasīt konvencijas tekstu pilnībā pašam! Neļaujiet sevi ietekmēt.

Piemēram, strīdīgais pants, kuru daudzi piemin – par sociālo dzimumu. Šeit ir šī panta teksts – un nav tajā nekas, piemēram, par geju laulībām utt.

Padomājiet taču – konvenciju ratificējusi gan islāmiskā Turcija, gan dziļi katoliskā Polija. Nekad tas nebūtu noticis, ja konvencijā būtu iestrādātas tādas lietas, par kurām publisko telpu pieklieguši atsevišķi izmanīgi politiķi un piebalso slinkāki lasītāji.

Ko tad nozīmē tas “sociālais dzimums”? Labs piemērs ir Saudu Arābija. Tur vēl līdz neseniem laikiem bija tradicionāli pieņemts, ka sieviete nedrīkst viena pati, bez vīrieša klātesamības, vadīt automašīnu. Tāpat joprojām sieviete tur nedrīkst viena pati aiziet noskatīties futbola spēli. Un tādu piemēru ir daudz.

Pirmdienas kustības atcerē

27. janvārī viesojos Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā, kur norisinājās Pētera Luksepa atceres pasākums.

Pēters Lukseps (Peeter Luksep) bija igauņu izcelsmes aktīvists, kurš plaši iesaistījās Zviedrijas konservatīvās partijas darbībā un kļuva par vienu no tā saucamās “Pirmdienas kustības” izveides iniciatoriem (kopā ar Hokanu Holmbergu, Andresu Kingu un Gunaru Hekmarku). Pirmdienas kustība bija politisku mītiņu sērija, kas notika katru pirmdienu plkst. 12:00 un kur piedalījās dažādi zviedru un Baltijas valstu politiķi  (piemēram, Dainis Īvāns) – ar mērķi pievērst pasaules uzmanību sarežģītajai situācijai PSRS okupētajās Baltijas valstīs. Starp citu, visiem četriem kustības izveidotājiem par ieguldījumu Baltijas neatkarības atgūšanā ir piešķirti arī Latvijas augstākais apbalvojums – Triju zvaigžņu ordenis.

Daudzu politiķu izpratne par Baltijas lietām tolaik bija diezgan minimāla, un arī tagad situācija gadās līdzīga. Kad uzstājos ar runu pasākumā un stāstīju, kā pats 1989. gadā, toreiz vēl tikai topošās Latvijas Tautas frontes (LTF) Zviedrijas nodaļas uzdevumā, sagaidīju Latvijas organizācijas vadību, daudzi klausījās ar neviltotu interesi, jo varēja uzzināt daudz līdz šim nedzirdēta.

Starp citu, par to savas darbības periodu Zviedrijā jau agrāk esmu publicējis atmiņu stāstu; ja vēlaties, ar to var iepazīties šeit: http://www.lejins.lv/2017/03/06/marts-1989/

Aicinu Jūs apskatīt arī dažas fotogrāfijas. Tās ir uzņemtas šobrīd, taču kadrā numur 2 redzams diploms, kurš man tika pasniegts jau, šķiet, 1992. gadā. Tulkojums uz tā rakstītajam ir sekojošs:

“ATIM LEJIŅAM par piedalīšanos Pirmdienas kustībā Baltijas brīvībai no 1990. gada 19. marta līdz 1991. gada 16. septembrim. Kopā mēs esam uzrakstījuši daļu vēstures un nodibinājuši pamatu jaunai nākotnes sadarbībai ar brīvām tautām – Igauniju, Latviju un Lietuvu. Paldies!”

…un seko visu 4 kustības dibinātāju paraksti.

Foreign Policy Speech 2018

by Atis Lejins  at Saeima, 25-01-2018

“As you may have noticed, we live in strange times.” This was said by the American writer George Saunders last year when he was awarded the Man Booker prize.

We know only too well what these strange times are and therefore I will not dwell on them other than mentioning that from 2010 untill 2017 the success of populist parties in elections grew from 7% to 35%. We have only seen this once before – in the 1930’s shortly before the Second World War. I will return to this phenomenon at the end of my speech, because such a rapid rise in populism could have effected and may effect our security in the future.

If we look at our three foreign policy priorities which we spelled out in this house last year, then we see that much has been achieved except in one, the third priority.

But first things first.

The first priority was, and still is, ..lasīt tālāk

Laiks, kurā dzīvojam: 2018. gada ieskaņas ārpolitikas debates Saeimā

Pozitīvas ziņas gada ieskaņā

Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze un Latvijas parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. (c) LR Saeima

Vakar Saeimā viesojās Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze ar svītu, tiekoties ar mūsu spīkeri Ināru Mūrnieci, kā arī Inesi Lībiņu-Egneri, Lolitu Čigāni, Ojāru Ēriku Kalniņu, Rihardu Kolu un Dzintaru Zaķi.

Tikšanās gaitā tika parakstīts memorands par Latvijas un Gruzijas stratēģisko partnerību, kas sevišķu simbolisko nozīmi iegūst tieši šogad, jo martā apritēs 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību dibināšanas. Gruzijas spīkeris atzina, ka Latvija esot Gruzijai izaugsmes līmeņa paraugs.

Apmeklējām brīnišķīgu koncertu Mazajā Ģildē, kuru piedāvāja Gruzijas vēstniecība un kurā ārkārtīgi baudījām gruzīnu dziesmu daudzbalsīgumu un operdziedātāju sniegumu. Svinīgajā pieņemšanā pēc tā gruzīni – kā jau gruzīni – priecēja mūs ar impromptu dziedāšanu; man izdevās arī vienu nelielu fragmentu ierakstīt Jūsu priekam (skat. video zem raksta).

Un patiesībā arī Latvijai ir savs nopelns šajā brīnišķīgajā dziedāšanā! Mūsu slavenais diriģents Jānis Dūmiņš ir ..lasīt tālāk

Priecīgus svētkus!

Stāsts ar laimīgām beigām

2017. gads ir bijis notikumiem bagāts arī politikā. Ir bijuši pozitīvi notikumi, attīstība un arī neveiksmes. Ir labi, ja ieceres un izmaiņas, kas sākotnēji iezīmē sabiedrībai negatīvu iznākumu, rezultātā noslēdzas pozitīvi. Vienu šādu 2017. gada notikumu vēlos īpaši atzīmēt.

Tas ir saistīts ar Latvijas mežiem – mūsu zaļo zeltu!

Laikā, kad notiek klimata izmaiņas, kad jānostiprina mūsu jūras krastus, Zemkopības ministrija izvēlējās pakļauties lobijam un aktīvi virzīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā” un “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos”. Grozījumi paredzēja vairākas būtiskas lietas: piemēram, jūras piekrastē (301m – 5km) tiktu atļautas kailcirtes, kas šobrīd nav atļautas. Vai varat iedomāties situācijas, kad jau aiz liedaga un pirmajām kāpām agrākā priežu meža vietā paveras kailcirte?

Tāpat grozījumi paredzēja samazināt ..lasīt tālāk