Trieciens organizētai noziedzībai Latvijā – 2. daļa

Ceturtdien Saeima pēc vētrainām debatēm pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus 3. lasījumā. Rezultāts tam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izvirzītais “Trasta komercbankas” maksātnespējas administrators (Armands Rasa) tiks “noņemts no trases”, un FKTK būs izvēlei jāizvirza vēl pieci jauni kandidāti uz šo posteni.

Es balsoju pret Imanta Parādnieka un deputātu komisijas priekšlikumu, kas gāja pret FKTK ieteikumu. Vai uzvarēja “Antonijas iela”? Te jāatzīst, ka vairāki grozījumi bija labi un nepieciešami, tāpēc jau tika pieņemts likumprojekts kopumā. Bet vai jaunais administrators būs godprātīgs?

Visai daudzi deputāti no ZZS, Saskaņas un pat NA vispār nepiedalījās balsojumā par šo strīdīgo punktu. Tomēr tas tik un tā guva vairākuma atbalstu tieši no šīm pašām trijām partijām, Vienotībai izpaliekot. Vai te iezīmējas jauna koalīcija? Tomēr Latvijai būtisks jautājums – maksātnespējas administratori jau gadiem laupījuši valsts kasi.

Tajā pašā dienā Valsts Policija aizturējusi iepriekšējo “Trasta Komercbankas” maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu un viņa profesijas kolēģi Māri Sprūdu, kurš, starp citu, vēl nesen konsultēja deputātu Parādnieku viņa priekšlikumu izstrādes procesā. Sakritība?

Minēto personāžu aizturēšana vieš cerības, ka daļa no komercbankas izzagtās naudas tomēr tiks ārstiem un medmāsām (nupat viena slimnīca atkal bija spiesta samazināt ārstu algas).

Debatēs izskanēja runas par viena administratoru grupējuma cīņu pret otru… Tātad – nekas nemainīsies? Laiks rādīs, un iespējams, ka nāksies vēl atgriezties pie šī balsojuma.

Dažas atziņas par Krieviju

Piedalījos konferencē par Krieviju un pasauli – 100 gadi pēc revolūcijas. Rīkoja Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Jarl Hjalmarson fonds. Te dažas atziņas, kas radušās konferences gaitā. ..lasīt tālāk

Novērojums iz dzīves

Iepirkos Vienības gatves veikalā “Maxima”. Situācija – tur apmāca jaunu kasieri. Skolotāji-latvieši runā krieviski ar viņu, bet viņa ar klientiem latviski. Prasu apmācītājiem, kāpēc tie runā krieviski, ja viņa tīri ciešami runā latviski – tie parausta plecus, bet saprot absurdu un pāriet uz latviešu valodu. Tomēr, kad attālinos, sāk atkal krieviski.

Tātad iebiedētā latviešu vecākā paaudze nodod normu, ka ar krieviem jārunā  krieviski, arī jau jaunajai, kas okupācijas laikus nav piedzīvojusi… Acīmredzot, tiešām jāizdod speciālu Valsts rīkojumu, citādi latvietis nekad “nenormalizēsies”.  Kur vēl ir otra tāda valsts pasaulē, kurā minoritāte diktē, kādā valodā ar viņu runāt vairākumam? Tā mēs grasāmies sagaidīsīt Latvijas 100-gadi?

Pāris atziņas par Igaunijas piemēru

Vakar apmeklēju kopīgo Eiropas lietu komisijas un Budžeta komisijas sēdi par eiro ieguvumiem un zaudējumiem. Runāja Valdis Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola un Arvils Ašeradens, kā arī uzņēmējs Andris Vanags un Ilgtspējīga biznesa centra direktors, prof. Arnis Sauka.

Bija divas atziņas, kuras man šķiet vērts izcelt. Pirmkārt, Dombrovska teiktais – Igaunijai tikai 10% valsts parāds, Latvijai 40%. Kurā valstī ir lielākas algas visās nozarēs? Tātad, budžeta deficīta palielināšana nepadara dzīvi labāku.

Otrkārt, no Reiznieces-Ozolas teiktā – Latvija neieguldīja naudu attīstībā, bet banku glābšanā. Var piebilst, ka dikti gribējām būt par Ziemeļu Šveici un smējamies, ka igauņi to neprot. Bet rezultāts ir tāds, kā ir – atpaliekam no Igaunijas. Bet vai ieteicams pacelt PVN, lai glābtu veselības aprūpi Latvijā? Ministre atbildēja, ka tas ir viens variants, bet tas jāvērtē kopsakarībā ar pārējo nodokļu politikas reformu.

Patīkams pārsteigums!

Izrādās, esmu neklātienē kļuvis par pirmo Grīnsboro vēstures biedrības (Greensborough historical society) goda biedru :) Šāds gods man ticis piešķirts par 2015. gadā rakstīto atmiņu stāstu “Remembering my grandparents: a hot Australian summer”, kurš joprojām pieejams biedrības interneta vietnes pirmajā lapā. Taču, ja vēlaties to lasīt pārskatāmākā formā, ar plašāku ilustrāciju klāstu, – te pieejams PDF.

Grīnsboro (Austrālijā) Lejiņu ģimene dzīvoja 9 gadus – no 1951. līdz 1960. gadam. Un izrādās, uzkalniņu aiz mūsu mājas tagad sauc Lejin Hill, bet neviens no vietējiem neesot zinājis, kāpēc. Pēc mana stāsta izlasīšanas Grīnsboro vēstures biedrības prezidents Noel Withers ar prieku man atrakstīja un pateicās par informācija, viena mistērija nu esot atrisināta!

Un prieks ir arī man. Vairāk nekā divdesmit tūkstošu latviešu tur savulaik nonāca, un nedrīkst taču būt tā, ka atmiņām paliek tikai viņu kapi… Mūsu klātbūtne Austrālijas vēsturē un nākotnē jāveicina informatīvi; lūk, viens mazs solītis, lai “bilde kļūst biezāka”. Grīnsboro vēstures biedrība tagad pētīs pamatskolu, kurā mēs mācījāmies, un vispār tās pētījumu lauks ir viss lielais Grīnsboro reģions. Tagad tie latvieši, kas tur dzīvo joprojām, varēs atkal aizdomāties par savām saknēm.

 

Īsas piezīmes no COSAC konferences Maltā

Galvenā sesija te šoreiz veltīta “Brexit”; to ievadīja ES galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē. Visi nožēloja britu lēmumu izstāties, bet tās ir viņu tiesības. Tomēr sarunām jābūt godīgām, britiem jāpilda savas jau iepriekš uzņemtās saistības. Starp citu, arī par atlikušajiem diviem gadiem ES daudzgadu budžetā, kas beidzas 2020. gadā.

Debatēs uzstājās gandrīz 40 delegāti, to skaitā arī es. Dota bija tikai viena minūte, un te aptuvens manas runas pieraksts: “Jau agrāk šādā sesijā brīdināju britu delegāciju, ka izstāšanās samazinās Apvienoto karalisti, diemžēl arī ES. Mums šodien jāmaina šo negatīvo paradigmu uz pozitīvu paradigmu. Mums ir tagad jāstiprina ES! Ir 21. gadsimts, un mēs zinām, ar kādiem izaicinājumiem mums jārēķinās. Nviena valsts nevar pastāvēt viena pati. Tas attiecas tikpat labi uz Latviju, Grieķiju, Itāliju, Franciju, pat Vāciju. Kad Apvienotā Karaliste to sapratīs, mums ir jābūt gataviem britus uzņemt atpakaļ ģimenē.”

foto: COSAC konferences delegātus uzrunā Mišels Barnjē

Indijas dienas Latvijā

Viņnedēļ Latvijā norisinājās Indijas dienas, un vairākos pasākumos mūsu amatpersonas un iedzīvotājus uzrunāja Indijas Ārlietu ministrs Mobašars Džaveds Akbars un Indijas jaunā vēstniece Monika Kapila Mohta. Šim ierakstam pievienotās fotogrāfijas ar laipnu atļauju ņemtas no Indijas vēstniecības mājaslapas.

Vēlos atsevišķi pieminēt M. D. Akbara runu, kas tika teikta Rīgas Latviešu biedrības namā. Valsts sekretārs minēja Indijas ārpolitikas galvenos virzienus, to vidū iepriekšējā gadsimtā iegūtās neatkarības nosargāšanu šajā, papildus modernizējoties, ceļot labklājību un izskaužot nabadzību. Un šo prioritāti apdraud terorisms un konflikti.

Akbara k-gs savā runā pauda, ka Indija ir kā drošības valnis starp Tuvajiem austrumiem, kur plosās konflikti un terorisms, un Dienvidaustrumāziju, tā pasargājot šo Āzijas daļu. Indijā sadzīvo visas reliģijas – tā ir pirmā valsts, kur cēla baznīcu un mošeju. Hindi ticība tur bijusi jau izsenis.

ISIS apdraud nāciju valstis, kuras radās pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, kad sabruka impērijas. Tās aizvietoja agrākās impērijas. Tagad ISIS velās sagraut esošās robežas un izveidot jau sava veida impēriju – Kalifātu, – kur valdītu tikai viena reliģija, islāms ISIS savdabīgā interpretācijā. Taču islāms nevar būt pamats nācijas veidošanai, jo kāpēc tagad ir 22 arābu valstis? Pats Akbara k-gs ir musulmanis, un Indijā dzīvo 180 miljoni islāmticīgo iedzīvotāju (kopskaits virs 1,3 mijardiem).

Viens no secinājumiem bija, ka nevar vairs britus vainot par Indijas likstām, tagad vainīgi ir paši, jo ir kungi savās mājās jau kopš 1947, kad pasludināja neatkarību. Tieši tāpēc, ka runa nebija ieturēta parastā diplomātiskajā manierē, bet ar plašu vēsturisku vērienu, tā bija jo vairāk saistoša. Runātājs uzstājās bez piezīmēm, brīvā runā, un stunda pagāja nemanīta.

Un patīkami bija dzirdēt, ka mēs tikām mudināti vienreiz izbeigt saukt sevi par “mazu” valsti. Mēs esam brīvi un vienlīdzīgi ar citām valstīm, neatkarīgi no mazuma vai lieluma!

Vai Saeima dos triecienu organizētajai noziedzībai?

Vakar pēc kaislīgām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu komisija no plenārsēdes darba kārtības noņēma deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas būtu varējuši ietekmēt likvidācijai pakļautās “Trasta komercbankas” maksātnespējas administratora izvēli.

Pats Parādnieks brīvi atzina, ka šī priekšlikuma izstrādi konsultējis diezgan skandalozais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kuram laika gaitā arī pati Maksātnespējas administrācija vairākkārt prasījusi paskaidrojumus par šaubīgiem darījumiem. ..lasīt tālāk

Eiropas pāreja uz tīru enerģiju – potenciāls straujai izaugsmei!

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja pasākumu paketi, kurā paredzēts uzlabot ES konkurētspēju, izmantojot pāreju uz tīru enerģiju – un tas jau šobrīd sāksies visā pasaulē.

EK tiecas panākt, lai ES ne tikai iekļautos šajā pārejā, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks pasaulē. Tādēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40% un, to darot, modernizēt ES ekonomiku un radīt simtiem tūkstošu jaunu darba vietu.

Jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, vairot ES energoefektivitāti, kā arī pasaules mērogā kļūt par pārliecinošu līderei atjaunojamo energoresursu jomā un aizsargāt patērētājus.

Maija sākumā man bija iespēja piedalīties augsta līmeņa enerģētikas konferencē Tallinā – “Kā Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm iekļauties ES Enerģētikas savienības jaunajos priekšlikumos?”. Konference pulcēja gan augstākā līmeņa nozares politiķus, gan ekspertus, gan zinātniekus. Pasākumā mūsu ziemeļu kaimiņi iezīmēja savas ambīcijas, kas nereti pat sniedzas pāri ES izvirzītajām prasībām un mērķiem. Un mums ir jāizmanto iespēja iekļauties straujajā ziemeļvalstu pārejā uz atjaunojamo enerģiju, izmantojot viņu zinātniskos sasniegumus un inovācijas.

Dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” (CE4AU) iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver ..lasīt tālāk

Dažas draudzīgas piezīmes par piemiņas pasākumu Lestenē

8. maijā biju Lestenes Brāļu kapos – 2. pasaules kara upuru piemiņas pasākumā. Un vēlos teikt, ka mani skumdina pilnībā aizmirstā tā mūsu tautiešu daļa, kas tika mobilizēta Sarkanajā armijā. Vai tad tie arī nav tādi paši šī kara upuri… Ne jau aiz laba prāta kāds karot svešās armijās gāja.

Protams, vienmēr visās ierakumu pusēs atradās arī tādi, taču tas jau ir cits stāsts. Taču Sarkanajā armijā 1944.-1945. gadā tika mobilizēti vairāk nekā 57000 Latvijas iedzīvotāju. Vēsturnieki lēš, ka kopā tās rindās krituši 35000 mūsu pilsoņu, un vai mums tie vienkārši jānoraksta? Bija taču visu upuru piemiņas diena.

Abās pusēs zaudēto latviešu dzīvības ir lielā skaitā, vairākos desmitos tūkstošu mērāmas. Nedalīsim šos upurus “pareizākajos” un “nepareizākajos”, neturpināsim paši vēl tagad brāļu karu, kuru mums uzspieda Hitlera un Staļina pakts! ..lasīt tālāk