Stenogramma: 17.05.2012

Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”  – diskusija par aicinājumu iekļaut likuma tekstā punktu “Darba līguma neietvert – pārvaldīt svešvalodu, ja tā nav pienākumu veikšanai nepieciešama”.

“Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mazliet pie reālās dzīves un nevis pie teorētiskās. Es pazīstu vienu jaunieti – dzimis un audzis Latvijā, un kā daudzi jaunieši iemācījies angļu un vācu valodu. Es gribētu teikt, ka viņam diezgan grūti bija Latvijā atrast darbu, – jo vienmēr visur priekšā bija krievu valoda, kur arī nemaz nevajadzēja krievu valodu… Un tā viņš bija bezdarbnieks divus gadus. Bet tagad ieklausieties – tās debates, kas te notikušas Saeimā, acīmredzot ir atstājušas savu iespaidu sabiedrībā, īpaši uz darba devējiem, jo tagad, pirms diviem mēnešiem, šis jaunais cilvēks 25 gadu vecumā, divus gadus bez darba bijis, aiziet pie viena liela darba devēja. Jā, viņam prasa formāli, vai viņš prot krieviski. Jaunais cilvēks parausta plecus, un viņš tiek darbā pieņemts. Nu kas notiek tālāk?

Izrādās, ka to krievu valodu vajadzēja tikai tāpēc, ka vienas maiņas priekšnieks ir krieviski runājošais. Bet viss kolektīvs ir principā latvieši. Agrāk visi runāja ar viņu krieviski, tagad visi runā ar viņu latviski. Piedodiet, tas ir vislabākais integrācijas piemērs, un tā mums tam Latvijā ir jānotiek. Reāli ir bijuši gadījumi, kad tiešām tu netiec pieņemts darbā tāpēc, ka nezinu krievu valodu – un tur ar šīm debatēm mēs esam atstājuši jau pozitīvu iespaidu. Cilvēki tagad var dabūt darbu, un ne vienmēr viņiem tagad… Nu, prasīs varbūt, bet ne vienmēr jāatbild: „Jā, protams, zinu krievu valodu.” Lietām jānotiek dabiskā kārtā. Tomēr mēs dzīvojam Latvijā, un pirmā vietā mums – Latvijā ir latviešu valoda. Dabīgi, ka tam tā jābūt.

Paldies par uzmanību.”


Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *