Zviedrijas-Latvijas attiecības periodā no 1987. līdz 1991. gadam: okupācijas jautājums

Vēlos Jums piedāvāt izlasīšanai, manuprāt, šodienas Latvijai ļoti noderīgu atmiņu rakstu par Zviedrijas un Latvijas attiecībām īsi pirms Padomju savienības sabrukšanas. Šo rakstu rakstīju vēl tajā laikā, kad biju Latvijas Ārpolitikas institūta direktors (2005), un tas bija domāts Zviedrijas Karaliskās akadēmijas žurnālam; tāpēc tas ir tapis zviedriski un latviešu valodā nav tulkots. Taču šeit piedāvāju Jums īsu kopsavilkumu, kā arī saiti uz oriģinālu, ja gadījumā paši pārvaldāt zviedru valodu.

Attiecībās starp Zviedriju un Baltijas valstīm ir jāmin vairākas unikālas detaļas. Kaut arī sākotnēji Zviedrija atzina Baltijas valstu inkorporāciju Padomju savienībā, šis „defekts” tika vēlāk pārvērsts par „efektu”, pateicoties atbrīvošanas kustību darbībai periodā 1987. līdz 1991. gadam.

Šis raksts analizē to, KĀ un KĀPĒC Zviedrija ieguldīja tik daudz darba mūsu neatkarības atjaunošanā (kas notika 1991. gada augustā), izpētot Latvijas Tautas frontes lomu Zviedrijā – tā bija nodaļa mātes organizācijai Latvijā un to Zviedrijā cieši atbalstīja arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) trimdas birojs.

Zviedrijas valdība minētajā periodā gan politiski, gan finansiāli atbalstīja Latvijas Tautas frontes lielākās iniciatīvas – visu triju Baltijas valstu informācijas biroju dibināšanu Stokholmā; Zviedrijas konsulāta atklāšanu Rīgā; radio pārraižu latviešu valodā translēšanu Latvijā; LTF kadru – Augstākās Padomes vēlēšanu organizatoru apmācības Zviedrijā. Tāpat Zviedrija nākotnē atbalstīja nākotnes Baltijas valstu semināru organizēšanu, kas faktiski noveda pie Latvijas Ārpolitikas institūta dibināšanas Rīgā.

Sveriges och Lettlands relationer 1987-1991: ockupationsfrågen [PDF]