Vai valsts var nopelnīt būtiski vairāk, neceļot nodokļus?

Valsts budžeta ienākumi neveidojas tikai no nodokļu ieņēmumiem. Veiksmīgu valstu vadītāji meklē arī citas iespējas, kā vairot nacionālo bagātību, un arī Latvija laika gaitā arvien labāk izmanto tās rīcībā esošos resursus. Piemēram, kokrūpniecība, kurā nozīmīga loma ir valstij piederošam uzņēmumam, bija būtisks atspaids ekonomiskās krīzes smagākajos gados. Tomēr mums ir vēl daudz virzienu, kā varam pilnveidot savas valsts ekonomiskā potenciāla izmantošanu.

Viena no lietām, ko mēs varētu attīstīt un pilnveidot, ir Latvijas kapitāla tirgus. Vismaz līdz tādam līmenim, kāds ir mūsu ziemeļu  kaimiņos Igaunijā. Latvijai ir pasaules līmeņa biržas infrastruktūra, kas ir integrēta starptautiskajos finanšu tirgos. NASDAQ OMX birža ļauj piesaistīt kapitālu gan uzņēmumiem, gan valstīm.  Tas ir potenciāls, ko valsts un uzņēmumi šobrīd pilnībā neizmanto.

Lai sasniegtu vismaz Igaunijas līmeni, biržā būtu nepieciešams kotēt jaunus uzņēmumus, kuru kopējā vērtība sasniegtu vismaz 500 miljonus latu. Bez valsts uzņēmumu iesaistīšanās šāda attīstība ir grūti iedomājama. Kā norāda nozares eksperti, valstij ar savu uzņēmumiem būtu jārāda priekšzīme – piemēram, sākot biržā kotēt vienu lielu un vienu vidēju valsts uzņēmumu. Šādam piemēram noteikti sekotu vismaz trīs vidēji lieli uzņēmumi no privātā sektora, un tas varētu dot nepieciešamo stimulu kapitāla tirgus attīstībai.

Kā vienu no lielajiem uzņēmumiem, kura akcijas varētu kotēt biržā, eksperti min Lattelecom. Diemžēl, lai to darītu, būtu jāsakārto uzņēmuma īpašumtiesības. Jau gadiem ilgi Latvijas valsts un Telia Sonera nespēj vienoties, kā labāk atrisināt sarežģīto situāciju, kad puse no LMT un Lattelecom daļām pieder Latvijai, otra puse Telia Sonera. Šī jautājuma atrisināšana un sakārtošana varētu kļūt par mūsu apņemšanos nākamajam gadam.

Kā rāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Riska kapitāla asociācijas aprēķini, „uzņēmumu daļēja akciju kotācija biržā nodrošinās gan tūlītējus ieņēmumus no akciju pārdošanas valstij (~264 miljonus latu), gan ļaus piesaistīt kapitālu uzņēmumu attīstībai (~120 miljonus latu), valstij 26% kontroli pār uzņēmumiem un nezaudējot dividendes. Rezultātā tiktu nodrošināts Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums par vidēji 1,8% gadā, bet valsts no papildus nodokļu nomaksas gūs papildus ieņēmumus vidēji 84 miljonu latu apmērā ik gadu”.

Uzņēmuma dalība biržā no tā prasa labu pārvaldību, caurskatāmību un regulāru atskaitīšanos par uzņēmuma finanšu stāvokli un darījumiem gan biržai, gan uzņēmuma akcionāriem. Iespējams, tieši daļas valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā panāktu to pārvaldības uzlabošanos.

Otra nozare, kas varētu nest Latvijas valstij papildus ieņēmums budžetā, ir ostas. Daudzi publiskajā telpā izskanējuši fakti liecina, ka Latvijas ostām ir būtiskas problēmas ar labu pārvaldību. Piemēram, Tallinas osta spēj Igaunijas budžetā ik gadu ieskaitīt 40 miljonus latu no savas peļņas un tajā pašā laikā ostas infrastruktūras attīstībā investēt vairāk nekā Rīgas osta, kurai visa peļņa paliek pašas rīcībā. Varētu domāt, ka Tallinas ostas kravu apgrozījums ir lielāks nekā Rīgai. Bet nē, tas ir pat mazāks. Tad tiešām rodas jautājums, kur paliek Latvijas ostu nopelnītā nauda…

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, ostas ir mūsu nacionālā bagātība. Jaunais Nacionālās attīstības plāns arī paredz, ka līdz 2020. gadam Latvijas ostu infrastruktūrā tiks investēti ievērojami Eiropas Savienības līdzekļi. Lai šie līdzekļi tiktu izmantoti racionāli un maksimāli efektīvi, mums ātri jo ātri jāsaprot to, kādas ir būtiskākās problēmas Latvijas ostu pārvaldībā un ikdienas darbā. Tādēļ arī Pasaules Bankai ir pasūtīts pētījums, lai izvērtētu visu valsts ostu darbību un pārvaldi.

Jau nākamajā gadā, balstoties uz pētījuma rezultātiem, mums jāpanāk, ka ostu darbība kļūst saprotama un ka ostas no saviem īpašniekiem (Latvijai un tās iedzīvotājiem) neprasa tikai investīcijas un ieguldījumus, bet arī nes tiem peļņu un kalpo kopējam tautsaimniecības labumam.

Sakārtot šīs divas nozares, lai mēs maksimāli izmantotu to ekonomisko potenciālu Latvijas labā, varētu būt politiķu apņemšanās nākamajam gadam. Vēl labāk, ja mēs šim sarakstam pievienotu arī citas jomas un to sakārtošanu, lai vairotu kopējo labklājību.