Cīņa ar nodokļu nemaksātājiem iet plašumā

Lasītājs būs laika gaitā pamanījis dažādas publikācijas par skandāliem, kas saistīti ar milzīgiem finanšu uzkrājumiem ārzonās. Un tas nav tikai Latvijai vien raksturīgi; šobrīd problēma pastāv visā Eiropā un arī ASV, tāpēc mēs to risinām kontekstā ar citu valstu centieniem mazināt izvairīšanās iespējas no nodokļu godīgas maksāšanas. Tieši šodien pat notiek ES samits, kurā viena no divām galvenajām tēmām ir par nodokļu blēdībām un nemaksāšanu.

2011. gadā Latvijā beidzot tika pieņemts un stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Tas vien attaisno referendumu par Saeimas atlaišanu! Iepriekšējās Saeimas nekādi nespēja ierosināt tik „radikālas” pārmaiņas, bet tā sauktā tiesiskuma koalīcija beidzot to paveica. Bet vispār likums par „nulles” jeb sākumdeklarēšanos bija jāpieņem jau daudz agrāk – ļoti iespējams, ka tad mēs būtu varējuši izvairīties vismaz no daļas valsts apzagšanas gadījumiem, stipendiātu lietām un oligarhu partiju ziedu laikiem..

Likuma pieņemšanas rezultātā 2012. gadā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tika iesniegtas 131 992 deklarācijas. Darbu pie to apstrādes VID turpina joprojām, bet jau tagad varam apjaust kopainu un iesniegtās deklarācijas izmantot par atskaites punktu turpmākajā uzraudzības darbā, lai sekotu līdzi godīgai nodokļu nomaksai un iedzīvotāju izdevumu atbilstībai viņu gūtajiem ienākumiem.

Savas mantas un ienākumu deklarēšana bija arī iespēja uzrādīt līdz šim no valsts slēptus ienākumus un īpašumus. Nomaksājot 15 % ienākumu nodokli, personai bija iespēja izvairīties no soda sankcijām un legalizēt savu mantu. Šādu iespēju izmantoja vairāk nekā 100 personu. 122 deklarācijās iedzīvotāji norādīja iepriekš nedeklarētus ienākumus kopumā 4,66 milj. latu apmērā. Pateicoties šai iespējai, valsts budžetā nodokļos ir samaksāti 686,46 tūkstoši latu. Tāds bija vienreizējais ieguvums no šī likuma.

Tomēr daudz būtiskāks valstij ir ilgtermiņa ieguvums. Deklarāciju iesniegšana ir atskaites punkts, pēc kura Valsts ieņēmumu dienestam, KNAB un citām atbildīgām iestādēm būs iespējams daudz vieglāk un skaidrāk pierādīt negodprātīgu cilvēku nelegāli gūtos ienākumus. Piemēram, kukuļa saņēmējs vairs nevarēs attaisnoties ar to, ka naudu jau daudzus gadus glabājis kurpju kastē zem gultas vai to ieguvis, tirgojot puķu sīpolus. Ja manta nebūs bijusi deklarēta atbilstoši likumam, tās nelegālo izcelsmi pierādīt kļūs vieglāk. Tas sarežģīs dzīvi kukuļdevējiem un ņēmējiem, naudas atmazgātājiem, lielajiem nodokļu nemaksātājiem un citiem, kuri savus ienākumus būs guvuši nelikumīgi.

Būtiski ir arī tas, ka valsts ir ieguvusi informāciju par iedzīvotāju īpašumiem ārpus Latvijas, kā arī patiesā labuma guvējiem dažādos uzņēmumos. Piemēram, 125 personas savās deklarācijās ir norādījušas, ka ir patiesā labuma guvējas no citai personai piederošām vai pārvaldīšanā nodotām kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem. Savukārt, 4193 personas norādījušas, ka viņām ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, bet šo īpašumu kopējais skaits ir 5526.

Tāpat kopumā 2825 personas norādījušas, ka viņām ārvalstīs īpašumā ir kapitāla daļas (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas), kuru kopējā iegādes vērtība ir 272,3 milj. latu. Personas ir deklarējušas arī savus ārvalstīs reģistrētos transporta līdzekļus, tajā skaitā motorlaivas, jahtas utt.

Deklarāciju iesniegšana arī panāca to, ka personas bija spiestas deklarēt parādsaistības un aizdevumus, kuru apjoms pārsniedza 10 000 latu. Ja agrāk pārbaudāmi bija banku un citu reģistrētu kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi, tad starp privātpersonu savstarpējiem aizdevumiem varēja maskēt arī nelikumīgi iegūtus līdzekļus – tagad tā vairs nevarēs. Arī skaidrās naudas uzkrājumi zeķēs, kurpju kastēs, lādēs un seifos bija jādeklarē. 46 336 personas norādīja, ka viņām ir skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi 2,29 miljardu (!) latu apmērā, no tām 14 872 personas uzrādījušas skaidras naudas uzkrājumus 256,7 milj. latu apmērā.

Varam droši teikt, ka mantiskā stāvokļa deklarēšana ir bijusi plats solis ceļā uz tiesisku un godīgu valsti. Ne mazāk svarīgi būs tas, kā atbildīgie dienesti spēs efektīvi apstrādāt šos datus un tos godprātīgi izmantot, lai maksimāli izskaustu korupciju, nodokļu nemaksāšanu un valsts apzagšanas gadījumus. Lai gūtu maksimālu labumu no deklarēšanās, ir svarīgi turpināt šīs un citas reformas, lai tiktu celtas atbildīgo iestāžu darbības spējas un tās kļūtu efektīvākas.

Rakstā izmantoti Valsts ieņēmuma dienesta apkopotie dati.