Notikumi un pārdomas, Valsts svētkus sagaidot

Vēlos Jums īsi pastāstīt par vairākiem interesantiem pasākumiem, kuros man ir nācies nesen šādā vai tādā līmenī piedalīties. Te mani novērojumi un piezīmes!

Baltijas Asambleja

Vispirms pavisam noteikti jāpiemin Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija, kura šoreiz notika tepat Rīgā – tā kā Latvija bija šī gada prezidējošā valsts. Bez šaubām, delegācijām imponēja Saeimas jaunā ēka, kuras mūsdienīgajā Baltiešu zālē notika pasākuma atklāšana.

Sesijas gaitā atklājās īsti pārsteigumi. Iedomājieties: izrādās, ka tieši Latvijā ir Baltijas valstu vidū visaugstākā dzimstība! Daudz slavinātā Igaunija ir nonākusi pēdējā vietā… Igauņu delegācija varēja atzīt, ka nauda (proti, pabalsti) ne vienmēr ir izšķiroši, iedarbojas arī citi faktori. Tiesa, Igaunijai pirms pāris gadiem bija uzrāviens, bet tad līkne atkal gājusi strauji uz leju – kamēr Latvijai un Lietuvai tikpat strauji uz augšu. Neesam gan vēl sasnieguši “atražošanas” pakāpi, tomēr pieauguma tendence turpinās. Tas priecē!

Šoreiz bija uzaicināts arī pārstāvis no Turcijas, kurš klātesošos zināmā mērā pārsteidza, savu runu sakot nevis kādā no BA oficiālajām valodām, bet turku valodā. Pagāja kāds brīdis, kamēr sapratām, ka tomēr ir tulkojums latviešu un angļu valodās, taču tas nemazināja izbrīnu, kāpēc delegāts nerunā, piemēram, angliski – zināms taču, ka turki lieliski to pārvalda! Kuluāros runāja, ka šādi Turcija tās pārstāvja personā demonstrē savu varenību, izturoties tā, it kā valsts jau būtu ES sastāvā. Tomēr sesijas laikā tas radīja “sienu” ap delegātu, arī es lāgā nezināju, kā tuvoties viņam neformālās sarunās. Vai maz prot angliski? Vai otrs Turcijas delegāts ir tulks? Tā arī izpalika personīgais kontakts.

Rīgas Konference

Šeit īpašu ievērību pelnījusi vakara paneļdiskusija, kura tika veltīta Somijai un Zviedrijai. Cilvēki stāvēja kājās, klausoties bijušās Zviedrijas aizsardzības ministres Karinas Enstrēmas un bijušā Somijas diplomāta, tagad Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra eksperta Pauli Jarvenpā viedokļos par diskusijā ietverto valstu aizsardzības spēju kāpināšanu. Tā kā abas valstis tagad cieši sadarbojas ar NATO (īpaši ASV), vai tad nebūtu laiks tām arī formāli iestāties NATO? Jo īpaši tāpēc, ka abas valstis de facto ir labākas NATO valstis nekā daža laba de jure NATO valsts…

Sensāciju kuluāros izraisīja kāda zviedra žurnālista viedtālrunī parādītais zviedru laikraksta “Dagens Nyheter” virsraksts – ASV brīdina Krieviju neuzbrukt Zviedrijai! 

Tomēr ASV valsts sekretāra vietnieks, Eiropas un Eirāzijas lietu biroja pārstāvis Bendžamins Zifs atkārtoja, ka ir atšķirība starp īstenajām NATO dalībvalstīm un tām, kuras varētu jebkurā brīdī bez problēmām iestāties.

Pēc Enstrēmas teiktā, Zviedrija būtu bijusi gatava piedāvāt savas kara lidmašīnas NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanā, bet nevēlējās uzspiest Latvijai neko, ko tā pati negribētu. Tas ir loģiski, jo Zviedrija nav NATO valsts un tādējādi nav pakļauta NATO pavēļu hierarhijai. Bet aptaujas rāda, ka 54% Somijas sabiedrības tagad ir gatavi atbalstīt iestāšanos NATO, ja Somijas politiskā vadība tai aicinātu to darīt.

Skaidrs ir viens – šodien piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis ir nesaraujami savienotas vienā aizsardzības telpā. Kas gan īsti bija Putinam padomā, izvēloties rīkoties tā, lai to panāktu?

Latvija un Ķīna

Bez uzmanības nevaru atstāt arī Ķīnas premjerministra Li Kecjana vizīti Latvijā, kuras ietvaros piedalījos Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā forumā (Ārlietu ministrijas telpās) par aktualitātēm Latvijas un Ķīnas attiecību attīstībā.

Galvenais jautājums forumā bija par to, kā panākt abpusīgi izdevīgu tirdzniecības un investīciju jomā. Laikraksts “Financial Times” raksta, ka Vācija baidās no tā, ka Ķīnai tiek pārdoti robotu ražošanas uzņēmumi (kas varētu būt pretrunā ar Vācijas drošības interesēm) un ka Ķīnas firmām ir viegli ienākt ES tirgū – tikai nopērc, ko vēlies, – bet ES kompānijas nevar līdzīgi rīkoties Ķīnā. Iespējams, ka taps ES direktīvas vai regulas, kas to nodrošinās.

Ķīnas eksports uz Latviju ir nesamērīgi augsts salīdzinājumā ar Latvijas eksportu uz Ķīnu, bet, lai varētu mūsu sieru tirgot Ķīnā, mums nācās būvēt divas siera ražotnes tur. Taču eksportēt Latvijas vājpienu uz Ķīnu nav tik izdevīgi, kā eksportēt Latvijā ražotu sieru.

Lielāko intrigu un arī jautrību forumā izraisīja jautājums par to, kas īsti atrodas Ķīnas vilcienu konteineros, kas ieradīsies Rīgā. Un intriga paliek, jo vēl šodien nezinām, kas tur iekšā bija.

Patīkami, ka Ķīnas premjerministrs nolika ziedu vainagu pie Brīvības pieminekļa. Ķīna nekad neatzina Baltijas valstu iekļaušanu PSRS! Šajā mums vitāli svarīgajā jautājumā Latvijas un Ķīnas intereses pilnīgi sakrīt.

Visbeidzot, vēlos minēt vēl kādu manā skatījumā ļoti labu ziņu – Baltijas valstu banku vidū tieši mūsējā, Latvijas Banka, ir izvirzījusies vadošās pozīcijās attiecībā uz valūtas rezervēm (virs 500 miljoniem eiro). Un ik gadu nodokļos iemaksā Latvijas valsts budžetā “liekus” 360 miljonus! Tagad tikai vajag ieviest X-tess, ministriju un iestāžu datubāzu savietojamību, un ar to vien varēs ietaupīt tik daudz, lai samaksātu Latvijas valsts aizsardzības tēriņus.

Vien dažas dienas atlikušas līdz Neatkarīgās Latvijas dzimšanas dienai, un tās priekšvakarā aicinu Jūs atcerēties, kā šī neatkarība izcīnīta, un aizdomāties par nākotni, kurā tā nosargājama! Par Neatkarīgu Latviju – stipru Ziemeļvalsti stiprā Eiropā!

Priecīgus Valsts svētkus!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *