Tag Archives: Baltijas Asambleja

Par enerģētisko neatkarību no Krievijas

25. un 26. oktobrī Viļņā norisinājās Baltijas Asamblejas 37. sesija, kurā piedalījās arī Latvijas parlamentārā delegācija, lai kopā ar Lietuvas un Igaunijas deputātiem spriestu par ciešāku sadarbību.

Reizēm saņemam pārmetumus, ka šai jau tālajā 1991. gadā iedibinātajai institūcijai nav nekādas nozīmes; manuprāt, tā ir ļoti nepārdomāta attieksme. Piemēram, šobrīd BA ir panākusi, ka notiek sadarbība starp Latviju, Igauniju un Lietuvu pārrobežu medicīniskajā palīdzībā, tiek glābtas cilvēku dzīvības un vienlaicīgi ietaupīti līdzekļi; ļoti daudz ietaupām katrai valstij, arī kopīgi iepērkot vakcīnas.

Viens no galvenajiem BA panākumiem, manuprāt, ir tās ievērojamā loma transporta un enerģētikas sadarbībā starp Baltijas valstīm un Baltijas valstu sadarbībā ar Ziemeļeiropu un visu Eiropas Savienību. Piemēram, visi zina par “Rail Baltica”, šis projekts ir uzmanības centrā, taču mums ir arī elektrības starpsavienojumi, kuriem jāpanāk sinhronizēšana ar ES, pārcērtot pēdējo saikni ar Krieviju.

Jau no 2015. gada strādā maiņstrāvas līnija ..lasīt tālāk

Baltijas valstis – būt vai nebūt?

10. novembrī piedalījos Baltijas Asamblejas 36. sesijā Tallinā. Pasākumu organizēja Igaunijas pārstāvji, un viņiem tas bija labi izdevies. Tiesa gan, procesā uzzinājām arī tādu jaunumu, ka Igaunijā parlamenta deputāti tagad drīkst reizē būt arī pašvaldību deputāti. Rezultātā daļa no deputātiem nebija ieradusies, bet vēl kāda daļa nemitīgi strādāja ar līdzpaņemtiem portatīvajiem datoriem, kārtojot pašvaldību lietas. Paldies dievam, ka pie mums Latvijā nav tāpat iekārtots!

Kopumā vērtējot, vēlos teikt – var just, ka pieaug Baltijas Asamblejas nozīme. Te var minēt gan tādus kopīgos triju valstu panākumus kā Rail Baltic, gan arī medicīnas izdevumu samazināšanu, par kuru esmu jau iepriekš nedaudz rakstījis (pateicoties sadarbībai BA, iegādājāmies pneimonijas vakcīnas kopā ar Lietuvu, rezultātā ietaupīti 600’000 EUR; arī rota vīrusa vakcīnas iegādē līdzīgā veidā – ietaupījums 11% no kopsummas), tāpat tiek runāts par kopīgām militārās aizsardzības tehnikas iegādēm u.c.

Un drīzumā mūs sagaida, manuprāt, visizšķirošākais uzdevums visām Baltijas valstīm reizē. Proti, tuvāko gadu laikā Krievija veiks elektrības piegādes desinhronizāciju – atslēdzot maiņstrāvas piegādi Baltijas valstīm, kas pastāvējusi kopš padomju gadiem. ..lasīt tālāk

Kopā – par sadarbību

Viņnedēļ Saeimā norisinājās Baltijas Asamblejas konference “Kopīgi stiprinot mūsu sadarbību” (Together in Strengthening Our Cooperation), kurā piedalījās pārstāvji no GUAM parlamentārās asamblejas, Ziemeļu padomes un Višegradas valstīm.

Šī konference bija veltīta ES austrumu partnerībai, ieskandinot Igaunijas ES prezidentūras paredzēto galotņu sanāksmi novembrī Briselē. Tika izvērtēts līdzšinējais progress kopš Latvijas prezidentūras sanāksmes Rīgā 2015. gadā.

Daudz ir panākts, tomēr ir tāda sajūta, ka vajadzīgs jauns grūdiens sešu austrumpartnerības valstu tuvināšanai ES un ekonomiskajai izaugsmei. Atslēgas vārdi te ir individuāla pieeja katrai valstij (no kurām katrai ir savas, atšķirīgas ambīcijas) un elastīgumam. Tāpat jāņem vērā, ka modernizācija un ekonomiskā izaugsme ir pilnībā atkarīga no veiksmīgām reformām.

Konferences gaitā izšķīlās ideja, ka vajadzīgs savs “Maršala plāns” austrumpartnerības valstīm, radot kopīgu ietvaru ASV un ES atbalstam. Jau tagad ES veltī prāvas investīcijas šīm valstīm; tāpat izskatās, ka arī ASV nesamazinās savu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Savelkot spēkus kopā vienotā ietvarā/platformā, tas dotu spēcīgu signālu šīm valstīm izturēt Maskavas spiedienu, piedāvājot ilgtermiņa stratēģiju, un reizē stiprināt eiro-atlantiskās attiecības.

Notikumi un pārdomas, Valsts svētkus sagaidot

Vēlos Jums īsi pastāstīt par vairākiem interesantiem pasākumiem, kuros man ir nācies nesen šādā vai tādā līmenī piedalīties. Te mani novērojumi un piezīmes!

Baltijas Asambleja

Vispirms pavisam noteikti jāpiemin Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija, kura šoreiz notika tepat Rīgā – tā kā Latvija bija šī gada prezidējošā valsts. Bez šaubām, delegācijām imponēja Saeimas jaunā ēka, kuras mūsdienīgajā Baltiešu zālē notika pasākuma atklāšana.

Sesijas gaitā atklājās īsti pārsteigumi. Iedomājieties: izrādās, ka tieši Latvijā ir Baltijas valstu vidū visaugstākā dzimstība! Daudz slavinātā Igaunija ir nonākusi pēdējā vietā… Igauņu delegācija varēja atzīt, ka nauda (proti, pabalsti) ne vienmēr ir izšķiroši, iedarbojas arī citi faktori. Tiesa, Igaunijai pirms pāris gadiem bija uzrāviens, bet tad līkne atkal gājusi strauji uz leju – kamēr Latvijai un Lietuvai tikpat strauji uz augšu. Neesam gan vēl sasnieguši “atražošanas” pakāpi, tomēr ..lasīt tālāk

Atklātā vēstule LTRK

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)
valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam

ATKLĀTĀ VĒSTULE

Rīgā, 2015. gada 25. novembrī

Rakstu Jums sakarā ar LTRK iesniegto priekšlikumu grozījumiem Enerģētikas likumā, kurā rosināts mainīt termiņu „Latvijas Gāzes” sadalīšanai no 2017. gada 31. decembra uz 2019. gada 31. decembri.

Sakiet, lūdzu – vai tas ir, pirmkārt, LTRK visu biedru kopējais lēmums, par kuru ir bijis balsojums? Vai ir bijusi šāda kopīga iniciatīva – aizstāvēt šo vienu konkrēto organizācijas biedru?

Faktiski šobrīd LTRK aicina nepildīt Saeimas lēmumus un ES direktīvu. Šis aspekts tika atzīmēts arī nesen noritējušajā Baltijas Asamblejas 34. sesijā Viļņā, lemjot pieņemt papildus rezolūciju, lai tomēr paātrinātu kopējo Baltijas gāzes tirgus liberalizāciju. Vai LTRK pirms lēmuma pieņemšanas ir, piemēram, konsultējusies ar līdzīgām organizācijām Igaunijā un Lietuvā?

Jā, var teikt, ka pārējās Baltijas valstīs process tika iesākts agrāk. Taču nekas netraucēja tā rīkoties arī mums! Izņemot, protams, gadu gaitā piedzīvoto „Latvijas Gāzes” ietekmes lobiju, par kādu es varētu nosaukt arī šos likuma grozījumu priekšlikumus.

Kā pusē Jūs esat – aizstāvat uzņēmējus (un patērētājus) kopumā vai viena uzņēmuma lobiju?

Starp citu, tajā pašā BA sanāksmē tika atzīmēts, ka jau tagad Igaunija iepērk gāzi no Klaipēdas mēnešos, kad tā lētāka nekā Krievijā, dažkārt pat līdz 25% no visa mēneša apjoma! Vai tas nebūtu izdevīgi arī Latvijai?

Ar cieņu, bet tiešas atbildes gaidās –
LR 12. Saeimas deputāts Atis Lejiņš

Baltijas Asamblejas 33. sesija

Vēl iepriekšējās Saeimas darba noslēguma periodā – 23.-24. oktobrī paspēju piedalīties Tallinā notiekošajā Baltijas Asamblejas 33. sesijā un 20. Baltijas Padomes sanāksmē – kā Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Ar savu uzrunu uzstājos sadaļā „ES Austrumu partnerība”. Savulaik Eiropas politiķu – Karla Bildta un Radoslava Sikorska ierosinātās ES Austrumu partnerības mērķis bija un ir pasteidzināt Eiropas integrāciju un eiropeiskās reformas tajās austrumu kaimiņvalstīs, kuras vēlas savā attīstībā tiekties demokrātijas, labklājības un tiesiskuma virzienā. Pirms plašākām debatēm runāja arī mans kolēģis, Saeimas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, iepazīstinot klātesošos ar ļoti labu šīs partnerības analīzi.

Debašu gaitā atļāvos atzīmēt, ka – pretēji nesen dibinātajam Rail Baltica kopuzņēmumam – ir izgāzusies cita Baltijas Asamblejas rezolūcija: pilnīgs fiasko ir sanācis ar ieceri būvēt reģionālu sašķidrinātās gāzes terminālu. Bet labi, ka ir vismaz viens nacionālais – Lietuvā; šaubos gan, ka ar to pietiks – arī Latvijai un Igaunijai visdrīzāk nāksies būvēt savus.

foto: Ernests Dinka

Rail Baltica – izšķiršanās brīdis

Pirms dažām dienām piedalījos Baltijas Asamblejas (BA) konferencē par transporta un infrastruktūras attīstību reģionā Tallinā („Development of Transport and Infrastructure: Growth Engine for the Region”) – kā BA Ekonomikas, enerģijas un inovāciju komitejas vadītājs; kopā ar mani Latviju pārstāvēja arī deputāts Jānis Vucāns, BA Latvijas delegācijas vadītājs.  ..lasīt tālāk

Latvija un Baltijas Asambleja

Novembra noslēgumā Rīgā norisinājās Baltijas Asamblejas (BA) 32. sesija un 19. Baltijas padome, kurā piedalījos arī es, BA ietvaros vadot Ekonomikas, enerģijas un inovāciju komiteju; Latvijas delegācijas vadītājs bija Raimonds Vējonis.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārās sadarbības institūcija, kas darbojas jau no 1991. gada. 2013. gadā Latvija ir tajā prezidējošā valsts; pēc tuvās gadu mijas šis pienākums pāries igauņu rokās. ..lasīt tālāk

Mana runa Baltijas Asamblejas sēdē

Kā jau iepriekš minēju, nesen Viļņā norisinājās Baltijas Asamblejas (BA) sesijas sēde, kurā piedalījos Latvijas delegācijas sastāvā. Solīju drīz publiskot savas runas tekstu – te nu būs. ..lasīt tālāk

Baltijas Asamblejas sesija Viļņā

Šī gada 8. un 9. novembrī Viļņā norisinājās kārtējā Baltijas Asamblejas (BA) sesijas sēde, kurā Raimonda Vējoņa vadībā piedalījās arī Latvijas delegācija, tai skaitā es kā BA Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komisijas priekšsēdētāja vietnieks. ..lasīt tālāk