Komisijas priekšlikumi ir vērtīgi – un tie jārealizē!

Ņemot vērā opozīcijas un atsevišķu pozīcijas deputātu mākslīgi radīto traci ap Veiko Spolīša vadīto parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vēlos vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma. Esmu iepazinies ar komisijas sagatavoto ziņojumu, un mans secinājums ir – realizējot gala ziņojumā izteiktos priekšlikumus un risinājumus, mēs varam ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, mazināt birokrātisko slogu un veidot godīgāku valsts pārvaldi.

Priekšlikumi ir saistīti ar dažādām jomām un iestādēm – VID, policiju, KNAB, ierēdņu darbu, nodokļu izkrāpšanu u. c. Ir norādīti gan virzieni, kuros jāstrādā un jaturpina pilnveidoties, gan pavisam konkrēti soļi, kas jāsper. Jautājums, vai trača cēlēji vienkārši nespēj vai negrib iedziļināties gala ziņojumā? Vai varbūt īsa publicitāte un  slava ir svarīgāka par valstiskiem uzdevumiem…

Vēlos atzīmēt atsevišķas jomas un priekšlikumus, kuri minēti gala ziņojumā un man šķita īpaši svarīgi.

E-valsts pārvalde

Latvijā ir jāveicina ID kartes un e-paraksta plašāka pielietošana valsts pārvaldē, papildinot ID karti ar jaunām aplikācijām. Lai izveidotu vienotu e-pārvaldes arhitektūru Latvijā, jāieceļ persona valsts pārvaldē, kura būtu atbildīga par datubāzu savietojamību, modernas un ērti lietojamas e-pārvaldes sistēmas izveidi.

Šobrīd teju katrai valsts iestādei ir sava elektroniskā datubāze, kas pieejama tikai konkrētās iestādes darbiniekiem un nav savietojama ar citu iestāžu lietoto programatūru. Tas dod priekšrocības noziedzniekiem, kas veic finanšu noziegumus, un ļauj krāpniekiem izkrāpt nodokļus un kaitēt Latvijas godīgajiem uzņēmējiem.

Mēs šobrīd tērējam gan laika, gan finanšu resursus, lai valsts iestādes varētu apmainīties ar datiem. Izveidojot vienotu datubāžu sistēmu, piemēram, policija ērti varētu piekļūt (ievērojot likumus) VID datiem, VID pārbaudīt zemesgrāmatas datus, bet Drošības policija operatīvi apkopot informāciju par personām, kuras rada draudus sabiedrībai.

Bieži dzirdam, ka valsts nodokļos zaudē miljonus, kas tiek izkrāpti PVN shēmās. Vienotas datubāžu sistēmas neesamība ir viens no iemesliem, kas ļauj šādas shēmas veidot un kādēļ valsts iestādes nevar tās operatīvi apkarot. Vai mums šie miljoni nav nepieciešami veselības aprūpei, aizsardzībai un izglītībai?

Ierēdņu skaita mazināšana

Šajā jomā komisija dod vairākus priekšlikumus, kuri saistīti gan ar ierēdņu rotāciju, gan darba efektivitātes celšanu.

Komisija norāda, ka ir jāizveido efektīva civildienesta darbinieku rotācija, kas maksimāli nodrošinās kompetenču izmantošanu civildienesta un sabiedrības labā, nevis kalpos nevēlamu darbinieku sodīšanai.

Tāpat, lai veicinātu cilvēkresursu piesaisti valsts dienestam un sekmētu godīgu konkurenci Satversmē nostiprinātajām pilsoņu pamattiesībām uz darbu un amatu publiskajā sektorā, turpmāk visu valsts un pašvaldību tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku atalgojums jāpublicē iestādes tīmekļa vietnē, pastāvīgi saglabājot šo informāciju publisku.

Negodīgi iegūtu finanšu resursu apzināšana

Piemēram, šajā jomā komisija rosina, ka Tieslietu ministrijai jāiesniedz Saeimai Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumu projekts, kas dotu iespēju tiesībsargājošām iestādēm iegūt pārskatu par finanšu izcelsmi. Šādi grozījumi palīdzētu visdažādākajās situācijās.

Atcerēsimies, kā savulaik Tautas partija izmantoja NVO kā trešo personu, lai segtu savus priekšvēlēšanu izdevumus. Un kontrolējošājām institūcijām toreiz nebija operatīvu instrumentu, lai novērstu vēlēšanu “nopirkšanu”. Tāpat šodien mēs dzirdam par to, ka biedrības tiek izmantotas kā finansēšanas starpnieks, lai mūsu austrumu kaimiņš šeit realizētu savas politiskās intereses.

Komisija arī rosina, ka jānodrošina iespēja uzraugošajām institūcijām pārliecināties par liela apjoma skaidras naudas uzkrājumu faktisko esamību. Tas ir būtiski gan korupcijas apkarošanai, gan naudas atmazgāšanas izskaušanai.

Uzņēmējdarbības vides sakārtošana

Šajā jomā komisija rosina, piemēram, likumdevējam atbalstīt grozījumus tiesiskajā regulējumā, lai:

– pirmkārt, skaidri nodalītu maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu, kas ļautu finansiālās grūtībās nonākušus uzņēmumus glābt, nevis likvidēt, iesaistot šajā procesā finanšu un ekonomikas speciālistus, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmuma darbības uzlabošanai,

– otrkārt, panāktu arvien plašāku kreditoru iesaisti tiesiskās aizsardzības procesa plāna īstenošanā.

Tāpat uzņēmējdarbības vidi skar ierosinājumi sakārtot lobēšanu  – izveidot īpašu likumu, lobiju reģistru un procedūras. Tas nodrošinātu godīgas un vienādas iespējas ikvienam ietekmēt politiskos lēmumus, garantējot aklātību un caurskatāmību.

Uzņēmēji būs arī galvenie ieguvēji, ja tiks realizēts priekšlikums attīstīt e-pārvaldi un veidot savietojamas valsts iestāžu datubāzes. Tas mazinās birokrātisko slogu un ietaupīs uzņēmējiem tik būtisko laiku.

Tie ir tikai daži no daudziem priekkšlikumiem, ko komisija rosinājusi. Kritiku par komisijas darbu galvenokārt dzirdam no tiem deputātiem, kas bija komijas sastāvā, bet strādāt negribēja.

Aicinu ikvienu interesentu pašam iepazīties ar komisijas gala ziņojumu, kas pieejams arī manā mājaslapā; sevišķi aicinu pievērst uzmanību 3. sadaļai, kurā runāts tieši par pamatotu nepieciešamību salāgot iestāžu datubāzes, daļēji tā skatīta arī 9. sadaļā, runājot par PVN izkrāpšanas riskiem. Bet savus kolēģus, Saeimas deputātus, aicinu nepārvērsties par “kaimiņa tipa” skandalētājiem, bet domāt par valsts interesēm un attīstību.