Top mums izdevīgs tirdzniecības līgums ar draudzīgu valsti – Kanādu

Pirms dažām dienām Ārlietu komisija gandrīz vienbalsīgi apstiprināja tālākai virzībai CETA, kas ir Kanādas un Eiropas Savienības visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums. Es gribētu pakavēties pie dažiem ļoti interesantiem punktiem šajā līgumā.

Saeima to pieņēma pagājušo ceturtdien, nodeva Ārlietu komisijai. Ārlietu komisija, kā jau es teicu, atbalstīja, un jau šajā Saeimas plenārsēdē likumprojektam būs pirmais lasījums; otrais lasījums sekos pēc vienas vai divām nedēļām (starptautiskiem līgumiem nepieciešami tikai divi lasījumi). Ceru, ka mēs ratificēsim šo līgumu, un tas ir jādara visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Līgums ir interesants tāpēc, ka ir vismodernākais – tiek atceltas ne tikai tarifu barjeras pret precēm, bet arī pret pakalpojumiem. Un te ir vēl kas interesantāks – Kanāda ir federāla valsts, un viņiem ir parlamenti katrā provincē. Mēs varēsim piedalīties publiskos iepirkumu konkursos federālā līmenī, provinču līmenī un pat pašvaldībās. Un tas, es domāju, rada ļoti lielu piedāvājumu, iespējas un varbūt arī izaicinājumu mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Atgādināšu, ka Kanādā dzīvo 36 miljoni iedzīvotāju ar ļoti lielu pirktspēju un tur ir arī ne tikai tie 20 tūkstoši latviešu ar saviem pēcnācējiem, bet tikpat daudz igauņu. Arī poļu tur ir ļoti daudz un, šķiet, kāds miljons vai pat divi miljoni ukraiņu. Piemēram, ja mēs gribam pārdot savas šprotes un Kanāda atceļ 9% mutu, tas nozīmē, ka visi vārti ir vaļā un mums nemaz nav jāuztraucas par šprotu pārdošanu Krievijai.

Ir arī dažādas atrunas. Piemēram, mēs (ES) neatvērsim tirgu vistu un tītaru gaļai, tāpat olām un to produktiem, būs arī kvotas gaļai. Kviešiem ir noteikta septiņu gadu pārejas kvota. Tāpēc mūsu lauksaimnieki ir pasargāti! Piedevām Kanāda ir piekritusi ES pārtikas drošības standartiem un nepārdos ĢMO.

Un ir arī atrunas specifiski Latvijai. Būs vienošanās, ka Latvija nepārdod kanādiešiem savu lauksaimniecības zemi, pakalpojumus veterinārijas nozarē, juridisko pakalpojumu un plašsaziņas līdzekļu jomās.

Strīdus situāciju izšķiršanai būs tiesa Briselē – 15 tiesnešu sastāvā, no kuriem pieci nāks no ES, pieci no Kanādas un pieci no trešajām valstīm.

Pašreizējais investīciju aizsardzības līgums mums ar Kanādu ir neizdevīgāks, jo tur, iespējams, darbojas korporāciju advokāti, pret kuriem mums grūti aizstāvēties. Bet CETA ar ES un Latvijai specifiskām atrunām kalpos tieši mūsu interesēm.

Šis transatlantiskais līgums ir svarīgs arī tāpēc, ka pie mums tagad brauks Kanādas karavīri; mēs stiprinām saites ar Ziemeļameriku un Kanādu, viņi palīdzēs mūs sargāt. Mēs ceram būt pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas šo līgumu ratificēs. Kamdēļ tas ir svarīgi? Tas nozīmētu mums ļoti lielu publicitāti Kanādā, un arī tādējādi mēs varam rast papildus priekšrocības un labvēlību Kanādas iedzīvotāju vidū.