Budžeta sarunas pandēmijas ēnā

Posted on by

Šodien notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā izskatījām nākamā – 2021. gada budžeta projektu, kā arī vidējā termiņa budžeta ietvaru 2021.-2023. gadam. Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kuri piedalījās attālināti, izvirzīju divus jautājumus:

1) vai budžetā ir ietverti 2,1 miljoni eiro, ko ES komisija mums ir atvēlējusi atkopšanās līdzekļiem no pandēmijas sekām tautsaimniecībā;

2) par ēnu ekonomiku (šis izrietēja no komisijas deputātu sarunām, ka ir cilvēku grupa, kas nevar maksāt nekādu nodokļus, jo ir nabadzīgi, un ka viņiem tāpēc ir jāpaceļ pabalstus, īpaši pensijas).

Diemžēl nākamā gada budžetā šī atkopšanās nauda (angliski RRF) neparādīsies, tā būs redzama tikai 2022. gada budžetā, daļēji arī vēl tikai 2023. gada budžetā – tas tāpēc, ka Eiroparlamentam vēl jāpiekrīt EK izstrādātajiem kritērijiem naudas izdalīšanai.

Tad vēl ir jāsaprot, ka naudu varēs izmantot tikai lielākoties pakalpojumu kvalitātes celšanai (piemēram, slimnīcās) un sabiedrības pāriešanai uz digitālo ekonomiku. 27% naudas drīkstēs izmantot tieši mūsu izstrādātā Nacionālā attīstības plāna (NAP) īstenošanai, mums pašiem izvēloties galvenās prioritātes. Ja pareiz liksim naudu lietā, tad tas kopumā var dramatiski celt mūsu valsts lietderības pārvaldību un IKP.

Runājot par ēnu ekonomiku – tā Latvijā ir dramatiska. Teicu, ka nevar tupināties situācija, ka 200 tūkstoši cilvēku nemaksā nekādus nodokļus, kaut arī izteikti lielākā daļa to var! Tikai 15000 no tiem ir tādu, kas tiešām nevar.  FM pārstāvji aizrādīja, ka Igaunijā ēnu ekonomika ir tikai 4%! Bet Lietuvā 18, pie mums 24. Turklāt mēs samazinām sociālo nodokli gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem, lai Latvija varētu būt konkurētspējīga ar Igauniju un Lietuvu. Nemaksājot PVN, paši sevi iegriežam – gan veselības aprūpei, gan ceļiem, kas mums visiem ir vajadzīgi. Arī pensijām tuvākajā laikā nauda vēl būs – bet nākotnē?

Nedaudz pieskāros arī savai iemīļotajai tēmai par valodu. Dokumentā bija izmantots tāds latvieša ausij savādi skanošs termins kā konfidences indekss. FM piekrita, ka vajadzētu turpmāk lietot mums saprotamāku vārdu – uzticības indekss.