Tag Archives: Gazprom

Vēl uz Latvijas prezidentūru ES atskatoties

Pirmdien, 15. februārī Saeimas sēžu zālē norisinājās ļoti vērtīga un labi organizēta paneļdiskusija par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā un tās ietekmi, kuru organizēja Latvijas Ārlietu institūts sadarbībā ar LR Saeimu, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā. / lasīt tālāk

Gāzes monopolam beigas!

Beidzot tā stunda ir situsi – jau pavisam drīz, 11. februārī Saeimas plenārsēdē skatīsim pēdējā lasījumā Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz gāzes tirgus liberalizāciju jeb atvēršanu, un tā lieta būs galā! Uzskatu to par vienu no lielākajiem 12. Saeimas sasniegumiem. No vairāku deputātu puses gan ir bijuši vērojami izmisīgi centieni likuma grozījumus apturēt, aizkavēt vai citādi „izgāzt”. Tomēr līdz šim Saeimas vairākums ir nodemonstrējis stingru mugurkaulu un nav padevies „Gazprom” lobijam. / lasīt tālāk

Labas ziņas par gāzes tirgu

Šis gads iesācies ar labām ziņām par dabasgāzes tirgu. Ilgi ir runāts par to, ka ASV gatavojas sākt eksportēt sašķidrināto gāzi un kļūt par vienu no lielākajiem gāzes piegādātājiem pasaulē. Beidzot tas sāk realizēties arī praktiski! 12. janvārī ASV Luiziānas štatā ostā pie termināļa “Sabine Pass” piestāja sašķidrinātās gāzes tankkuģis “Energy Atlantic”, lai vestu pirmo gāzes kravu no ASV uz Lielbritāniju.

Tas tieši skars arī mūsu reģionu, jo jau februārī pirmajai sašķidrinātās gāzes kravai no ASV jāpienāk Klaipēdas terminālī. Varam tagad saprast, cik ļoti gadiem ilgi esam pārmaksājuši par gāzi Krievijas „„Gazprom””, ja brīvā tirgū strādājoši uzņēmumi no ASV līdz mums to ar kuģi var atvest lētāk. Diemžēl Latvija ieguvumu no tā nejutīs uzreiz, jo mūsu tirgu vēl konkurencei ir slēgts. Bet tas skaidri parāda, ka ar atvēršanu ilgāk par 2017. gada aprīli kavēties nedrīkstam. / lasīt tālāk

Gazprom vēl nepadodas, bet es arī ne

Aizvadītajā nedēļā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikās ar Latvijas Gāzes akcionāru Gazprom, ko sarunās Rīgā pārstāvēja valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs. Tikšanās esot notikusi pēc Latvijas puses iniciatīvas.

Lai gan ministre pēc tikšanās minēja, ka Gazprom ir samierinājies ar gāzes tirgus atvēršanu, Krievijas uzņēmuma pārstāvji pēc tikšanās bija nerunīgi un atteicās sniegt komentārus. Tas varētu liecināt par to, ka tikšanās nebija patīkama un cīņa nebūt vēl nav galā. Arī ministre norādīja, ka Gazprom turpinās cīnīties par to, lai atliktu tirgus atvēršanas termiņu. Un vai ar to jau nepietiek, lai iesaldētu tirgus atvēršanu? Tā mēs termiņus varam atlikt vēl un vēl, paliekot par vienīgo ES valsti, kas nespēj nokāpt no Krievijas energoresursu atkarības adatas…

Katrā ziņā labi, ka šāda saruna bija. Labāk ir runāt, nekā nerunāt. Ir jādod arī Latvijas Gāzes īpašniekiem iespēju izteikt savas domas, un mums jābūt iespējai saprast, kāda būs viņu rīcība un turpmākie soļi. / lasīt tālāk

Amerika ir ar mums!

Kā jau iepriekš rakstīju, viņnedēļ kopā ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem Ojāru Ēriku Kalniņu (V), Rihardu Kolu (NA) un Arti Rasmani (ZZS) biju Vašingtonā; mūs pavadīja arī komisijas konsultanti Arturs Jefimovs un Anita Ābola. Vizītes laikā norisinājās tikšanās ar augsta ranga amatpersonām, kuras organizēt bija palīdzējis Latvijas vēstnieka ASV Andra Razāna birojs.

Pirmkārt, tikāmies ar diviem ASV senatoriem – Džonu Makkeinu, Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētāju, un Ronu H. Džonsonu, Senāta Ārlietu komitejas Eiropas un Reģionālās drošības sadarbības apakškomitejas priekšsēdētāju. Otrkārt, noteikti jāmin arī ASV prezidenta kandidāta Marko Rubio ārlietu un nacionālās drošības padomnieks Džeimijs Flajs. Vēl divas ļoti augsta līmeņa tikšanās bija ASV Ārlietu ministrijā – gan ar senu Latvijas draugu, savulaik Klintona ārpolitikas veidotāju Danielu Frīdu, kurš šobrīd ir ministrijas koordinators sankciju politikā, gan ar ASV valsts sekretāra palīga vietniekiem Džonu Hefernu un Benu Zifu. / lasīt tālāk

Latvijas Gāzei – par nepareiziem lēmumiem jāmaksā

Saeimas un sabiedriskās domas nostāja par to, ka vairs ilgāk nedrīkst kavēties ar gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, ir apliecināta vakardienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē – likumprojekts 2. lasījumam tika apstiprināts tāds pats kā 1. lasījumam, lai arī gaidījām lielu uzbrukumu no Latvijas Gāzes puses. Būtībā iestājoties pret Latvijas valsts interesēm, tik un tā neko nepanāca Aigars Kalvītis un Elita Dreimane (par kuru Konkurences Padome satraucās, ka viņa pārkāpj savu pilnvaru robežas – jo pirms tam Dreimane ilgi strādājusi Valsts Kancelejā ar pieeju slepenai informācijai).

Patīkami redzēt, ka Latvija pārvarējusi ļoti spēcīga lobija spēku Saeimā un sabiedrībā kā tādā! Ja tā varēsim turpināt, viss garais process tiks beigts 2017. gada nogalē. Kalvītis gan vēlējās panākt, lai tiek doti vēl papildus pieci mēneši – tad tas būtu apmēram 2018. gada aprīlis, un Ekonomikas ministrija ir gatava par to runāt, taču būtībā tas ir bezjēdzīgi. Latvijas Gāzei ir bijis pietiekami ilgs laiks gatavoties! Tieši tāpat kā Igaunijai un Lietuvai, kuras jau šobrīd ir spējušas ar visu tikt galā. Ja Latvijas Gāze tā tomēr nerīkojās, tad tas ir akcionāru pieņemto lēmumu rezultāts, kuri acīmredzot bija rēķinājušies ar to, ka Latvijā tas neizies cauri un saglabāsies Gazprom monopols. Nu būs pašiem par nepareiziem lēmumiem jāmaksā.

Te var atcerēties, ka viens no LG lielajiem akcionāriem – “E.ON Ruhrgas International GmbH”, kam pieder 47.23%, pirms kāda gada domāja savas akcijas pārdot un Latvijas valsts būtu varējusi tās iegādāties, kļūstot par pilnvērtīgu spēlētāju attiecībā uz abiem Krievijas akcionāriem („Gazprom” ar 34% un „ITERA” ar 16%). Taču pārdošanas cena tika alkatīgi uzstādīta krietni augstāka par tirgus cenu, tāpēc pasākums neizdevās.

Likumprojekta 2. lasījums Saeimā acīmredzot tiks pieņemts 15. decembrī, pēc tam 3. lasījums nākamā gada janvārī. Tad var prognozēt, ka ap Ziemassvētku laiku „Latvijas Gāzes” akcionāri atkal sarosīsies, lai mēģinātu vēl uz kādu laiku kavēt šo monopola tiesību atcelšanu.

Valdības krišana – mākslīgi radīta?

Rodas tāda zināma deja vu sajūta. Kā pagātnē, kad veicu starptautiskus pienākumus, atbraucu mājās – un pa to laiku krievu ģenerāļi pēkšņi arestēti, sistēmas maiņa. Tagad arī, ar Saeimas Ārlietu komisija delegāciju bijām Vašingtonā, pa to laiku pēkšņi kritusi valdība. Gandrīz jāsāk baidīties turpmāk no valsts izbraukt…

Biju pieradis domāt, ka esam pārvarējuši to agrāko diagnozi, ka nevaram Latvijā noturēt nevienu valdību pilnu tās darba termiņu – Dombrovskis bija pierādījis, ka taču varam! Un tomēr Latvija kā tāds narkomāns nu ir „norāvusies” un ķērusies pie vecā ieraduma… Un atkal tas viss bez racionāla iemesla. Protams, kaut kāds pamatojums jau bija, taču ne nepārvarams! Jā, bija grūtības. Bet kurai valdībai jebkur pasaulē tad viss iet gludi un bez grūtībām? Taču mūsu diagnoze ņem savu… Tas pat vairs nav tikai PSRS mantojums.

Var gan atzīt kādu racionālu iemeslu valdības krišanai, tomēr tas nav veselīgs – naudas plūsma politikas kuluāros, visu skaļi nosaukto tam mākslīgi pievelkot aiz ausīm. / lasīt tālāk

Stenogramma: par gāzes tirgu

Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017. gada 3. aprīļa. Protams, lai likums jaunajā redakcijā stātos spēkā, tam vēl jāiet cauri citiem lasījumiem, taču pirmais solis ir sperts! Lūk, ko pats par to teicu Saeimas plenārsēdē:

(stenogramma)

“Jā, kolēģi! Beidzot tā stunda ir situsi, bet es gribētu iezīmēt dziļākas kopsakarības. Nupat Eiropas Savienība atbalstījusi Polijas un Lietuvas projektu – būvēt GIPL. Kas ir GIPL? Tas ir gāzes savienojums starp Poliju un Lietuvu. Tātad būs zemes… apakšzemes jeb virszemes gāzes savienojums ar Poliju un Lietuvu, no kurienes Lietuva varēs dabūt gāzi ne tikai no Polijas, bet no Vācijas un tālāk pat no Briseles.

Ne tikai tas. Polijā nupat sāk darboties viens ļoti liels sašķidrinātās gāzes terminālis pilsētā, kas saucas – piedodiet, man būs grūti izrunāt! – Svinoujstje. Un no turienes tad arī varēs dabūt gāzi no šī termināļa.

Tātad skatīsimies lielākās kopsakarībās, ka nav tikai tās… mēs vien, kas te tagad sēžam, te notiek liela politika visapkārt Baltijas jūras reģionā. Un mēs zinām, ka elektrības cenas tagad kritīsies, kā jau Lolita Čigāne teica. Un tāpat arī būs ar gāzes cenām, jo, tiklīdz kā Lietuva uzbūvēja savu termināli, – kas notika? Gāzes cenas Lietuvā kritās par 30 procentiem, kaut arī viņi pērk no tā paša “Gazprom”. “Gazprom” ir jāpārdod, “Gazprom” ir… “Gazprom” ir… Piedodiet! “Gazprom” ir bankrota priekšā. Tagad jau Krievijā runā, ka visi uzņēmumi ir jāsadala uz pusēm, tā ka viņi ir gatavi pārdot par jebkuru cenu. Un darīsim to tad arī caur Lietuvas termināli!

Gribētu arī pateikt, ka tie, kas lasa ārzemju avīzes, piemēram, “Finansial Times”, pirms nedēļas būtu varējuši ievērot, ka bija kāds… nu, pārāk liels raksts nebija, bet visai liels bija par to, vai Latvija pirks gāzi no Lietuvas termināla. Bija šausmīgi interesanti lasīt to, kas bija rakstīts, un to, kas bija starp rindām!

Un beigās… beigās, lai nepadarītu manu runāšanu pārāk ilgu, bija tas, ka “Latvijas Gāze” pieder galu galā “Gazprom”, un Igaunija jau pērk no Lietuvas gāzi, un tad redzēsim, ko Latvijā tālāk darīsim.

Lūdzu, tiešām darīsim to tagad visi pareizi un tā, kā mēs iepriekšējā Saeimā esam pieņēmuši, ka visai tai paketei jābūt gatavai 3. aprīlī 2017. gadā.

Paldies.”

Eiropa enerģētikas krustcelēs

Lai gan jau agrāk bija gana daudz brīdinājumu, ka Krievija nav uzticams partneris ne starptautiskajā politikā, ne biznesā, daudzi tos ilgi ignorēja. Tomēr šodien pat Krievijas agrākie draugi Eiropā atzīst, ka nespēj prognozēt tās rīcību un paļauties uz to. Ja neskaita militāros draudus, lielākās bažas rada Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Beidzot ES ir gatava šo atkarību likvidēt, tomēr tas nebūs ne ātri, ne viegli. Tādēļ – jo ātrāk sāksim, jo ātrāk nonāksim pie mērķa.

Ir soļi, kas mērķa sasniegšanai jāsper kopā visas ES līmenī. Tikko tika pieņemts lēmums par ES Enerģētikas savienības izveidi, kas ir būtisks pamats kopējai enerģētikas politikai, pakāpeniskai fosilo energoresursu izmantošanas samazināšanai un pārrobežu enerģijas plūsmu nodrošināšanai visā ES. Tomēr pats būtiskākais – šāda sadarbība ļaus vienoti runāt ar energopiegādātājiem par resursu cenām un piegādes drošību visām dalībvalstīm kopā, tajā skaitā arī ar Gazprom.

Laikrakstā „The German Times” Friedbert Pflüger skaidri iezīmē ceļus, kā ES var panākt savu enerģētisko drošību (viņa teiktajā ir vērts ieklausīties, jo Friedbert Pflüger šobrīd ir Londonas King`s College Eiropas enerģētikas un resursu drošības centra direktors, bet iepriekš ieņēmis būtiskus amatus Vācijas aizsardzības ministrija un bijis Bundestāga deputāts): / lasīt tālāk

Īsas piezīmes par COSAC konferenci

Burtiski tikko norisinājusies kārtējā ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju (COSAC) konference Atēnās, kurā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Saeimas – Zanda Kalniņa-Lukaševica, Igors Pimenovs un es. / lasīt tālāk