Par enerģētisko neatkarību no Krievijas

25. un 26. oktobrī Viļņā norisinājās Baltijas Asamblejas 37. sesija, kurā piedalījās arī Latvijas parlamentārā delegācija, lai kopā ar Lietuvas un Igaunijas deputātiem spriestu par ciešāku sadarbību.

Reizēm saņemam pārmetumus, ka šai jau tālajā 1991. gadā iedibinātajai institūcijai nav nekādas nozīmes; manuprāt, tā ir ļoti nepārdomāta attieksme. Piemēram, šobrīd BA ir panākusi, ka notiek sadarbība starp Latviju, Igauniju un Lietuvu pārrobežu medicīniskajā palīdzībā, tiek glābtas cilvēku dzīvības un vienlaicīgi ietaupīti līdzekļi; ļoti daudz ietaupām katrai valstij, arī kopīgi iepērkot vakcīnas.

Viens no galvenajiem BA panākumiem, manuprāt, ir tās ievērojamā loma transporta un enerģētikas sadarbībā starp Baltijas valstīm un Baltijas valstu sadarbībā ar Ziemeļeiropu un visu Eiropas Savienību. Piemēram, visi zina par “Rail Baltica”, šis projekts ir uzmanības centrā, taču mums ir arī elektrības starpsavienojumi, kuriem jāpanāk sinhronizēšana ar ES, pārcērtot pēdējo saikni ar Krieviju.

Jau no 2015. gada strādā maiņstrāvas līnija starp Poliju un Lietuvu, taču tikai ar pusjaudu – 500 megavatu caurlaidību. Šobrīd tiek būvētas atbalsta stacijas (lielākoties ar ES naudas atbalstu), lai dubultotu caurlaidību līdz 1000 megavatiem, un tad mēs būsim pilnībā neatkarīgi no Krievijas. Tajā pašā laikā vēl tiks būvēts jūras kabelis līdzstrāvai.

Ir arī jau gatavs Lietuvas-Polijas gāzes vads – tajā laikā, kad to būvēja, notika arī Baltijas valstu gāzes koptīkla izveide, nākotnē tiek plānots gāzes vads no Igaunijas uz Somiju. Te jāatceras, ka Polija ir izveidojusi LNG termināli Svinoujscē un nesen parakstījusi līgumu ar ASV slānekļa gāzes kompānijām par nepilniem trim miljardiem kubikmetru piegādi gadā. Tas vēl nesasniedz Gazprom 10 miljardus kubikmetru, tomēr ir būtisks signāls, ka varam panākt gāzes tirgus neatkarību no Krievijas.

Tajā pašā laikā Klaipēdas terminālis Lietuvā ir saņēmis gāzi no ASV – iepirkums gan bija dārgāks nekā no Krievijas, taču domājams, ka Lietuva tā rīkojās tieši ģeopolitisku apsvērumu dēļ, lai vispār ieinteresētu amerikāņus par savu tirgu un nākotnē nospiestu cenu uz leju. Vai Klaipēdas terminālis varētu būt kopīgs Baltijas valstīm, tas vēl ir atklāts jautājums – jo Lietuva to uzbūvēja bez saskaņošanas ar Igauniju un Latviju.

Un beigās vēl viena patīkama ziņa – sesijas ieskaņā notika Baltijas Asamblejas balvas laureātu nosaukšana, un šogad BA balvu literatūrā par sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” romānu “Bogene” saņem mūsu rakstniece Gundega Repše.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *