Tag Archives: Igaunija

Eiropas pāreja uz tīru enerģiju – potenciāls straujai izaugsmei!

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja pasākumu paketi, kurā paredzēts uzlabot ES konkurētspēju, izmantojot pāreju uz tīru enerģiju – un tas jau šobrīd sāksies visā pasaulē.

EK tiecas panākt, lai ES ne tikai iekļautos šajā pārejā, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks pasaulē. Tādēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40% un, to darot, modernizēt ES ekonomiku un radīt simtiem tūkstošu jaunu darba vietu.

Jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, vairot ES energoefektivitāti, kā arī pasaules mērogā kļūt par pārliecinošu līderei atjaunojamo energoresursu jomā un aizsargāt patērētājus.

Maija sākumā man bija iespēja piedalīties augsta līmeņa enerģētikas konferencē Tallinā – “Kā Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm iekļauties ES Enerģētikas savienības jaunajos priekšlikumos?”. Konference pulcēja gan augstākā līmeņa nozares politiķus, gan ekspertus, gan zinātniekus. Pasākumā mūsu ziemeļu kaimiņi iezīmēja savas ambīcijas, kas nereti pat sniedzas pāri ES izvirzītajām prasībām un mērķiem. Un mums ir jāizmanto iespēja iekļauties straujajā ziemeļvalstu pārejā uz atjaunojamo enerģiju, izmantojot viņu zinātniskos sasniegumus un inovācijas.

Dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” (CE4AU) iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver ..lasīt tālāk

Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. ..lasīt tālāk

Marts, 1989: trimdas loma Latvijas neatkarībā un nākotnes uzdevumi

Raksts balstīts uz autora priekšlasījumu par LTF un Zviedriju konferencē Upsalā pērn decembrī, ko par Baltijas tautu frontēm un attiecībām ar Zviedriju rīkoja “Krievijas un Eirāzijas pētniecības centrs” un kur piedalījās arī baltu valodu profesore Baiba Kangere un literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone. 

Atmiņas… Topošās Latvijas Tautas frontes (LTF) Zviedrijas nodaļas uzdevumā braucu ar prāmi uz Helsinkiem – lai dzelzceļa stacijā sagaidītu LTF vadību. Vēlāk, jau uz perona stāvot un gaidot vilcienu no Ļeņingradas, caur visu manu dvēseli plūst spēcīga enerģija, pārņem dīvainas apjausmas par to, ka nu taču tikšos ar īstiem revolucionāriem.

Cauri apziņai izšaujas viss, ko kādreiz esmu Kalifornijā, vēl students būdams, lasījis par revolūcijas anatomiju. Jau agrāk, vēl Austrālijas periodā, biju kā ideālisma pilns jaunietis izlēmis atbrīvot Latviju – un, uz ASV emigrējot, atmetis savu iepriekšējo inženiera izglītību un pārmeties uz humanitārajām zinātnēm, pētījumiem par revolūciju utt. Un te nu tas bija!

PDF versija ar fotogrāfijām: [0,6 Mb]

Atcerējos arī vēsturnieka un sociologa Edmunda Vilsona grāmatu “To the Finland Station” – tajā bija stāstīts arī par Ļeņinu, kurš 1917. gadā ar vācu slependienestu gādību devās uz Svēto Pēterburgu taisīt revolūciju un bija sekmīgs. Un te nu ir otrādi – šie “revolūcijas bērni” brauc no Pēterburgas stacijas “Finlandskaja” pie mums. Tikai nu tā ir nevis grāmata, bet realitāte, kurā es piedalos un par kuru vēlāk rakstīs jaunas grāmatas.

Pārņem uztraukums, jo nemaz īsti nezinu, kā viņi izskatās. Redzēti gan, bet tikai padomju Latvijas izdevumos un slepšus iegūtos TV raidījumu ierakstos. Atceros, ka Dainim Īvānam kupls matu ērkulis. Bet pārējos pat nezinu vaigā, un vai maz viņus pazīšu… ..lasīt tālāk

Latvijas ceļrāži jaunajā ārpolitikā

Šodien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ievadīja Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs uzstājos arī es; piedāvāju Jums šīs runas video ierakstu:

Notikumi un pārdomas, Valsts svētkus sagaidot

Vēlos Jums īsi pastāstīt par vairākiem interesantiem pasākumiem, kuros man ir nācies nesen šādā vai tādā līmenī piedalīties. Te mani novērojumi un piezīmes!

Baltijas Asambleja

Vispirms pavisam noteikti jāpiemin Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija, kura šoreiz notika tepat Rīgā – tā kā Latvija bija šī gada prezidējošā valsts. Bez šaubām, delegācijām imponēja Saeimas jaunā ēka, kuras mūsdienīgajā Baltiešu zālē notika pasākuma atklāšana.

Sesijas gaitā atklājās īsti pārsteigumi. Iedomājieties: izrādās, ka tieši Latvijā ir Baltijas valstu vidū visaugstākā dzimstība! Daudz slavinātā Igaunija ir nonākusi pēdējā vietā… Igauņu delegācija varēja atzīt, ka nauda (proti, pabalsti) ne vienmēr ir izšķiroši, iedarbojas arī citi faktori. Tiesa, Igaunijai pirms pāris gadiem bija uzrāviens, bet tad līkne atkal gājusi strauji uz leju – kamēr Latvijai un Lietuvai tikpat strauji uz augšu. Neesam gan vēl sasnieguši “atražošanas” pakāpi, tomēr ..lasīt tālāk

Opozīcija pret naudas ietaupīšanu?

Nedēļas vidū bija vētraina sēde par pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju ar ļoti garu nosaukumu, kuru neviens normāls cilvēks nevar skaļi pateikt bez priekšā uzrakstīta teksta… Vēlos īsi izstāstīt savas pārdomas par dzirdēto.

Pirmkārt, kā jau teicu, nosaukums un tādējādi izmeklējamā apjoms pārāk plašs. Padomājiet paši: Parlamentārās izmeklēšanas komisija par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā… Veiko Spolītim, kurš bija kļuvis par komisijas vadītāju, tika patiešām milzu darbs.

Varēja just, ka opozīcijai nav it nekādu objektīvu argumentu, vienkārši ļoti manāmi “gribēja asini”. Ja būtu gribējuši tiešām strādāt, tad nebūtu ar tik vieglu roku pametuši komisiju. Viss, ko opozīcija kliedza no tribīnes, bija, ka rezultāts “ir brāķis”.

Kāpēc pozīcijas locekļi neparakstīja? Nevaru šo saprast. Piemēram, Jānis Dombrava no tribīnes teica, ka rezultāts ir labs un viņš cerot, ka ieteikumi tiks īstenoti. No otras puses, sūdzējās, ka sēdes nav sasauktas vasarā un ka viena sēde nav nemaz notikusi, kā teikts ziņojumā. Tapēc neparakstīja, un arī tāpēc, ka melnrakstu dabūjis par vēlu.

Savukārt Guntis Kalniņš, kurš arī neparakstīja, vienkārši pateicās visiem, kas ieradušies uz sēdēm, taču nepateica, vai ieguldītais darbs ir labs vai slikts.

Varu teikt vienu – es iepriekšējā vakarā izlasīju komisijas ziņojumu un neredzēju, kur būtu tas brāķis. Ziņojumā apkopotos tas labais, kas ir jau iesākts cīņā pret korupciju un kas vēl būtu jādara, visi labie priekšlikumi. Mani ļoti uzrunāja priekšlikums, ka Latvijai vajadzētu darīt kā Igaunijā, proti, ieviest X-tess sistēmu, kas ļautu savienot visu ministriju datubāzes, padarot tās uzreiz pieejamas tiesām, policijai, citām ministrijām. Tad gan tiesu darbu ietu ātrāk uz priekšu, un mēs ietaupītu milzu naudu.

Ar šādu savietojamības sistēmu naudas ietaupījumu Igaunija varēja gūt “lieku” naudu, ar kuru uzturēt savus bruņotos spēkus! Somija pārņēmuši to pašu sistēmu, bet mums uzaudzis “Ķīnas mūris” pret to, kaut gan ‘Tallina mums to piedāvā par velti.

Lūk, kāda opozīcija pret saprātīgu un ļoti vajadzīgu jauninājumu! Tas ir nākamais Saeimas un valdības darbs. Paldies Veiko Spolītim par šo ieteikumu, aicinu sabiedrību to atbalstīt.

Pielikumā komisijas (diemžēl neparakstītais) galaziņojuma teksts. Vērtējiet paši!

zinojums.pdf (2,5 Mb)

VID jādarbojas kā privātam uzņēmējam, nevis kā ierēdņu armijai

Lai gan Igaunijā ir mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā, Igaunijas valsts budžets šogad ir lielāks nekā Latvijas. Tas nozīmē, ka igauņi var atlicināt vairāk naudas veselībai, izglītībai, transporta infrastruktūrai un, galu galā, vairāk investēt turpmākajā attīstībā un izaugsmē. Tas arī nākotnē dos priekšrocības mūsu ziemeļu kaimiņiem.

Kādēļ igauņiem izdodas iekasēt vairāk nodokļu? ..lasīt tālāk

Gāzes monopolam beigas!

Beidzot tā stunda ir situsi – jau pavisam drīz, 11. februārī Saeimas plenārsēdē skatīsim pēdējā lasījumā Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz gāzes tirgus liberalizāciju jeb atvēršanu, un tā lieta būs galā! Uzskatu to par vienu no lielākajiem 12. Saeimas sasniegumiem. No vairāku deputātu puses gan ir bijuši vērojami izmisīgi centieni likuma grozījumus apturēt, aizkavēt vai citādi „izgāzt”. Tomēr līdz šim Saeimas vairākums ir nodemonstrējis stingru mugurkaulu un nav padevies „Gazprom” lobijam. ..lasīt tālāk

Mana runa ārlietu debatēs – video

Kā jau rakstīju, otrdien Saeimā notika ikgadējās debates par Latvijas ārpolitiku, kurās piedalījos arī pats. Iepriekš piedāvāju Jums savas uzstāšanās stenogrammu, bet tagad ir pieejams arī video ieraksts:

Latvijas ārpolitika un ES jautājumi

Šodien Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos deputātiem ziņo ārlietu ministrs. Debašu pirmajā daļā uzreiz pēc frakciju viedokļu uzklausīšanas runāju arī es – tālāk runas stenogramma.

(Ārlietu ministra iesniegtais pilnais ziņojums ir izlasāms šeit)

Stipra Latvija stiprā Eiropā

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Ekselences! Kolēģi! Ir divas patiesības Latvijas drošībai, kas mums ir iekaltas akmenī. Stipra, brīva Latvija var būt tikai stiprā un brīvā Eiropas Savienībā un NATO. To mums atgādināja arī premjere Laimdota Straujumas kundze pagājušās nedēļas plenārsēdē. Bet Eiropas Savienība no NATO nav nodalāma. Tās ir Eiropas Savienības struktūras, kas veido stipru pamatu NATO. Tas arī būtu jāiekaļ akmenī. Katrs mēģinājums vājināt Eiropas Savienību atsauksies uz NATO spējām aizsargāt Eiropu.

..lasīt tālāk