Par vai PRET ārstiem?

Vakar 3. lasījumā balsojām par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. No klātesošajiem par bija 70 deputāti, tomēr strīdēšanās bija gara, un savu darvas karoti iemeta 16 deputāti, kuri balsoja pret (plus vēl 5, kuri nenobalsoja vispār).

Visi pret balsojušie faktiski nostājās pret atalgojuma palielināšanu ārstiem un medmāsām – un par to, lai kvalificēti publiskā sektora medicīnas darbinieki turpina pamest Latviju! Vai pēc viņu domām mūs turpmāk vajadzētu ārstēt, piemēram, santehniķiem, kas nokārtojuši ātro kursu arī cilvēka “cauruļu” savienošanā?

Galvenokārt likumprojektu dažādos veidos atteicās atbalstīt LRA un NSL deputāti, taču bija arī daži Vienotības deputāti (kuri sevi gan publiskajā telpā skaita jau pie citas partijas). Un tas ir visskumjāk. Turklāt vēl vakar frakcijas sēdē pašu kolēģi netika brīdināti.

Ar nožēlu jākonstatē, ka šīs personas neietekmēja arī citu deputātu pragmatisms un ar būtisku pārsvaru demokrātiski pieņemtais lēmums. Gluži otrādi – racionālo domāšanu šoreiz ir uzvarējis maksimālisms un populistiska sabotāža…Publiskajā telpā jau klejo minēto deputātu aicinājums Valsts Prezidentam neizsludināt likumu un draudi vērsties ar konstitucionālo prasību Satversmes tiesā.

Saprotu, pamatojums ir šķietami cēls – glābt tās sabiedrības grupas, kuras varbūt rezultātā nevarēs šo apdrošināšanu atļauties. Vēlos uzsvērt šo “varbūt”. Bet vai tiešām tāpēc jāsoda visa pārējā sabiedrība un pašaizliedzīgi strādājošie mediķi?

Jādomā racionāli! Ir arī trūcīgi cilvēki, kuri tomēr strādā un maksā sociālās iemaksas. Pieņemts likums nav dzelzī kalts, to var pēc laika atkal atvērt, mainīt, pilnveidot, uzlabot… Tieši tie jau ir mūsu darba pienākumi! Bet vienkārši iedzīt ragus zemē un lozungu veidā pieprasīt uzreiz ideālu panaceju – tas man nešķiet ar galvu domājoša politiķa cienīgi.

Igaunijā veselības apdrošināšana darbojas jau no 1993. gada, Lietuvā no 1996. gada. Taču Latvijai arvien vēl ragi zemē, kaut uz beigām rit jau 2017-ais… Ceru, šodienas parlamenta vairākuma lēmums tomēr paliks spēkā. Bez šaubām, vēlāk izvērtēsim rezultātu un veiksim nepieciešamos uzlabojumus. Nevienā valstī nav perfekti likumi!

Mūsu prioritāte ir likt daudziem, kas strādā “pelēkajā ekonomikā”, saprast – uz veselības rēķina to darīt vairs nedrīkst.

Turpinoties VID modernizēšanai, atradīsim papildus naudu tiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ tiešām “izkrīt” no valsts apdrošināšanas. Un pa šo laiku pieliksim bremzi tam, ka no veselības aprūpes valsts sektora arvien vairāk tiek “nozagts” par labu privātajam. Šobrīd Latvijā tie ir 30%, kamēr, piemēram, Skandināvijas valstīs tikai 10%.

Atis Lejiņš
LR 12. Saeimas deputāts