Mana runa Baltijas Asamblejas sēdē

Kā jau iepriekš minēju, nesen Viļņā norisinājās Baltijas Asamblejas (BA) sesijas sēde, kurā piedalījos Latvijas delegācijas sastāvā. Solīju drīz publiskot savas runas tekstu – te nu būs.

foto: Ernests Dinka

Vispirms ir šīs runas oriģināls angliski, bet tālāk seko arī tulkojums latviešu valodā. Kopumā šajā sēdē tika lemts, ka BA 2013. gada prioritātes būs konkurētspējīgas un inovatīvas Baltijas valstu ekonomikas attīstības veicināšana, Baltijas valstu pieeju saskaņošana attīstības sadarbības jomā, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus, kā arī enerģētika un transports. Nopietns darbs notiks arī pie konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas Baltijas reģionā. Varu tikai bilst, ka šī sadarbība ir ļoti svarīga tirgū. Piemēram, Ķīna vai Indonēzija var pasūtīt no Latvijas 50 konteinerus, kurus tā viena pati nevar nodrošināt un tādējādi riskē zaudēt līdzīgas iespējas turpmāk. Bet trīs valstis kopā, kuras saskaņo savu rīcību, var piegādāt 30 vai 45 – un tas ir jau zināms garants nākotnei. Turklāt Latvijai tas viss ir sevišķi nozīmīgi, jo 2013. gadā tā rotācijas kārtībā uzņemas BA prezidentūru.

Atis Lejiņš, Baltic cooperation in developing a joint external economic policy and joint investment projects

Colleagues,

Ladies and gentlemen,

It is a great honour for me to give the opening address on the subject of the Baltic cooperation in developing a joint external economic policy and joint investment projects.

In my opinion, we should have resolved questions on how to develop a joint economic policy, how to promote joint investment projects, and how to jointly attract EU funding for joint projects at least twenty years ago. Of course, I am fully aware that a similarly structured economy, mutual competition and the desire to tend one’s own garden hindered us from sitting around a table and talking about a common external economic and trade policy, joint investment projects, and common business space. While fiercely competing among ourselves to attract investments, enter major markets and get better ratings in international markets, we have lost many golden opportunities during these years.

One of the priorities during the Latvian presidency is cooperation among Estonia, Latvia and Lithuania in developing a joint external economic policy. Isolationism and protectionism are threats to each country individually and to the entire region. Our opinion is shared by employers’ associations, chambers of industry and commerce, business unions and entrepreneurs. With joint external economic policy we do not mean economic integration of the Baltic States. We mean joint representation of the economic interests of the Baltic States in the international markets.

The individual economies of the Baltic States are very small. Is any single Latvian dairy farm, Lithuanian meat producer or Estonian clothing manufacturer capable of producing enough to become a part of a major export market? In order to penetrate emerging and most rapidly developing markets, we have to combine the efforts of the Baltic States. It is particularly important for the Baltic States at this time of financial and economic crisis to think about a proactive policy in the area of joint external trade. The capacity to penetrate new markets will foster our economic development and create new jobs.

Each of the Baltic States is actively exploring the Asian market. China, India and Indonesia are potential markets for the Baltic States. What is the best way to be represented in these markets? We should probably open joint trade offices. We should probably organise joint visits of our ministers and entrepreneurs to these countries.

Russia is one of the target markets for Baltic exports. Russia’s accession to the World Trade Organisation, WTO, is yet another reason for joining our efforts because Russia’s membership in the WTO will reduce trade barriers and thus open up new opportunities in this large market.

In order to avoid political declarations, I would like to propose steps that we have to take in the near future.

First, we have to come together with representatives from the executive branch and the business community in order to develop a joint concept of external economic action.

Second, we have to jointly develop proposals for harmonising the business and investment environment in the Baltic States and to actively work on completion of major infrastructure and transport projects.

Third, we have to actively develop the digital market of the Baltic States.

Fourth, together with representatives from the European Commission, the executive branch and the business community, we have to identify ways for the Baltic States to cooperate in implementing the development cooperation of the European Union.

Fifth, we have to think about a joint marketing programme for the Baltic States, for example, in the area of tourism.

Colleagues,

As I was making next year’s plans for the work of the Economics, Energy and Innovations Committee, I read the Nordic Co-operation Programme for Innovation and Business Policy 2011–2013. The first sentence of the Programme reads as follows: “In the period 2011–2013, the Nordic ministers of trade and innovation will work together to find solutions to the significant challenges that the countries will face over the next few years”. What does the Programme propose? The Nordic countries clearly define their cooperation by developing joint innovation projects, doing joint marketing of products and services, and improving the common business environment.

Our partners and neighbours – the Nordic countries – do not compete among themselves for financing and do not create obstacles for the business environment but develop joint innovation projects. They have joint innovation projects in the healthcare area. They have joint projects in the area of a green economy. We do not have to reinvent the bicycle. We have to take advantage of the experience and knowledge in these areas acquired by our closest partners, namely, the Nordic Council and the Nordic Council of Ministers.

I sincerely hope that the Estonian and Lithuanian delegations, as well as the Baltic Council of Ministers, will get actively involved in the work of the Committee to develop a joint external economic policy and joint investment projects. Why did I omit entrepreneurs? Because entrepreneurs and business associations from all three Baltic States have already shown an interest and have committed themselves to joining this process.

Atis Lejiņš, Baltijas valstu sadarbība, attīstot vienotu ārējo ekonomisko politiku  un kopīgos investīciju projektus

Kolēģi,

Dāmas un kungi,

Esmu pagodināts par man uzticēto uzdevumu teikt ievadrunu par Baltijas valstu sadarbību, attīstot vienotu ārējo ekonomisko politiku un kopīgos investīciju projektus.

Manuprāt, atbildēm uz jautājumiem – kā attīstīt kopīgo ārējo ekonomisko politiku, kā sekmēt kopīgos investīciju projektus, kā kopīgi piesaistīt ES finansējumu kopīgajiem projektiem – vajadzēja tikt noformulētām pirms vismaz divdesmit gadiem. Protams, skaidri apzinos un saprotu, ka līdzīgās ekonomikas struktūras, savstarpējā konkurence un vēlme izkopt savu „dārziņu” kavēja mums visiem apsēsties pie viena galda un runāt par vienotu ārējo ekonomisko un tirdzniecības politiku, kopīgiem investīciju projektiem, vienotu uzņēmējdarbības telpu. Savstarpēji sīvi konkurējot par investīcijām, par iekļūšanu lielajos tirgos, par labāku novērtējumu no starptautiskajiem tirgiem, mēs tomēr šo gadu laikā esam zaudējuši daudzas t.s. zelta iespējas.

Latvijas prezidentūras ietvaros Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība, attīstot vienotu ārējo ekonomisko politiku, ir viens no prioritārajiem jautājumiem. Izolācija un protekcionisms ir apdraudējums katrai valstij atsevišķi un reģionam kopumā. Un mums piekrīt darba devēju asociācijas, mums piekrīt rūpniecības un tirdzniecības kameras, mums piekrīt biznesa konfederācijas, mums piekrīt uzņēmēji. Un mēs nerunājam par Baltijas valstu ekonomisko integrāciju. Mēs runājam par Baltijas ekonomisko interešu kopīgu pārstāvēšanu starptautiskajos tirgos.

Baltijas valstu ekonomikas atsevišķi ir ļoti mazas. Vai kāds no Latvijas piensaimnieku uzņēmumiem, Lietuvas gaļas ražotājiem vai Igaunijas apģērbu ražotājiem ir spējīgs saražot produkciju pietiekamā apmērā, lai to eksportētu uz lielajiem tirgiem? Lai iekļūtu jaunajos un visstraujāk augošajos tirgos, mums ir jāapvieno Baltijas valstu spēki. Jo īpaši šībrīza finanšu un ekonomiskajā vidē Baltijas valstīm ir jādomā par proaktīvu politiku kopīgās ārējās tirdzniecības jomā. Iespēja iekļūt jaunos tirgos, veicinās mūsu ekonomiku attīstību un radīs jaunas darba vietas.

Katra no Baltijas valstīm aktīvi lūkojas Āzijas tirgu virzienā. Ķīnas, Indijas un Indonēzijas tirgi ir potenciāli tirgi Baltijas valstīm. Kā labāk tikt pārstāvētiem šajos tirgos? Iespējams, mums ir nepieciešams atvērt kopīgās tirdzniecības pārstāvniecības. Iespējams, mums ir jārīko kopīgās mūsu ministru un biznesu pārstāvju vizītes uz šīm valstīm.

Viens no Baltijas valstu eksporta mērķtirgiem ir Krievija, un Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) ir viens no argumentiem mūsu spēku apvienošanai, kas dos mums jaunas iespējas šajā lielajā tirgū, jo Krievijas līdzdalība PTO mazinās tirdzniecības barjeras.

Lai izvairītos no politiskajām deklarācijām, vēlos izteikt priekšlikumus par veicamajiem soļiem, kas mums tuvākajā laikā ir jāveic.

Pirmkārt, mums kopā ar izpildvaru pārstāvjiem un biznesa pārstāvjiem ir jāsanāk kopā, lai izstrādātu vienotu ārējās ekonomiskās darbības koncepciju.

Otrkārt, mums kopīgi ir jāizstrādā priekšlikumus par uzņēmējdarbības un investīciju vides harmonizēšanu Baltijas valstīs, kā arī aktīvi jāpabeidz lielie infrastruktūras un transporta projekti.

Treškārt, mums ir aktīvi jāattīsta Baltijas digitālais tirgus.

Ceturtkārt, kopā ar Eiropas Komisijas, izpildvaru un biznesa pārstāvjiem izkristalizēt iespējas Baltijas valstīm sadarboties, īstenojot Eiropas Savienības attīstības sadarbību.

Piektkārt, mums ir jādomā par kopīgu Baltijas valstu mārketinga programmu, piemēram, tūrisma jomā.

Kolēģi,

Plānojot Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas darba plānu nākamajam gadam, iepazinos ar Ziemeļvalstu sadarbības programmu inovāciju un biznesa politikas jomā 2011.- 2013.gadam. Šīs programmas pirmais teikums ir šāds – 2011. – 2013.gadā Ziemeļvalstu ministri tirdzniecības un inovāciju jomās sadarbosies, lai rastu risinājumus nopietnajiem izaicinājumiem, kas mūsu valstis skars nākamajos gados. Un kas ir šajā plānā? Ziemeļvalstis skaidri definē savu sadarbību, attīstot kopīgus inovāciju projektus, veidojot kopīgu produktu/pakalpojumu mārketingu, pilnveidojot kopīgo uzņēmējdarbības vidi!

Mūsu partneri un kaimiņi – Ziemeļvalstis – nevis savstarpēji cīnās par finansējumu, nevis rada šķēršļus uzņēmējdarbības videi, nevis katrs savā valstī attīsta inovāciju projektus, bet to dara kopā. Ir kopīgi inovāciju projekti veselības aprūpes jomā. Ir kopīgi projekti zaļās ekonomikas jomā. Mums nav jāizdomā jauns velosipēds. Mums ir jāizmanto mūsu ciešāko partneru – Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru Padomes – pieredze un zināšanas šajā jomā.

Es patiesi ceru uz Lietuvas un Igaunijas delegāciju un Baltijas Ministru Padomes aktīvu iesaistīšanos komitejas darbā, attīstot vienotu ārējo ekonomisko politiku un kopīgos investīciju projektus. Kādēļ neminu uzņēmējus? Jo visu triju Baltijas valstu uzņēmēji un uzņēmēju asociācijas jau ir izrādījuši interesi un apliecinājuši savu gatavību pievienoties šajā procesā.