Energoefektivitāte: neizmantotais potenciāls – jāizmanto!

Energoefektivitāte šodien ir ne vien modes lieta, bet vitāla nepieciešamība. Mūsu ikdienas dzīvē arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kuru darbināšanai nepieciešami enerģijas avoti. Tāpat nemazinās mūsu vēlme pēc gaiša un silta mājokļa visu gadu. Tā rezultātā izdevumi par energoresursiem mūsu mājsaimniecību budžetos veido arvien nozīmīgāku daļu.

Lai gan šobrīd piedzīvojam naftas cenu kritumu, kas ļaus samazināt izdevumus par energoresursiem, ir skaidrs, ka uz zemām naftas cenām ilgtermiņā droši paļauties nevaram. Pēdējās desmitgadēs esam piedzīvojuši naftas cenu svārstības vairāk nekā 100 dolāru amplitūdā, turklāt nafta, gāze un citi fosilie kurināmie reiz beigsies. Tādēļ arī šodien, kad cenas ir relatīvi zemas, nedrīkstam atslābināties un par energoefektivitāti domāt mazāk.

Starp citu, Vācija – valsts, kas Eiropas Savienībā ar energoefektivitāti saistītās inovācijās iegulda visnopietnākos resursus, neplāno šīs investīcijas mazināt dēļ zemajām naftas cenām. Vāciešu mērķis ir šīs tehnoloģijas attīstīt līdz tādam līmenim, lai tās kļūtu plaši pieejamas un Vācija kļūtu par šo tehnoloģiju galveno eksportētāju. Tāpat tas ir ceļš, kā kļūt neatkarīgiem no energoresursu piegādātājiem. Tā ir mērķtiecīga valsts stratēģija, kā jādomā un jāstrādā arī mums.

Samazinot energopatēriņu, mēs katrs atslogojam savas mājsaimniecības budžetu. Bet vēl, kas ir ne mazāk svarīgi, mēs būtiski palīdzam Latvijas tautsaimniecībai. Lielu daļu energoresursu Latvijā ieved no ārvalstīm. Piemēram, 2011. gadā Latvija importēja dabasgāzi par aptuveni 260 miljoniem latu jeb 370 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka mēs no Latvijas ekonomikas ik dienu vienu miljonu eiro pārskaitām Krievijai! Samazinot savu energopatēriņu un attīstot vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, varam panākt, ka šī nauda paliek mūsu tautsaimniecībā.

Lielākā daļa no Latvijā importētās dabasgāzes tiek izmantota elektroenerģijas un centralizētā siltuma ražošanai – aptuveni 70%. Ņemot vērā Latvijas ēku, īpaši daudzdzīvokļu ēku, energoefektivitātes rādītājus, mums ir milzīgs potenciāls, lai būtiski samazinātu dabasgāzes patēriņu. Starp daudzdzīvokļu ēkām pēc platības vislielāko īpatsvaru Latvijā veido no 1961. gada līdz 1992. gadam būvētās ēkas. Mēs katrs saprotam, kā un no kādiem materiāliem šajā laika periodā daudzdzīvokļu ēkas tika celtas. Katrā ziņā, energoefektivitāte nebija tas jautājums, par kuru pasūtītāji vai būvnieki toreiz domāja. Kā lēš Ekonomikas ministrija, Latvijā tikai 5% (pēc platības) ēku uzbūvētas pēc 2003. gada un var tikt uzskatītas par atbilstošām šobrīd spēkā esošām siltumtehniskajām prasībām.

Mēs katrs varam mājās un darbavietā ieskrūvēt ekonomiskās spuldzes, iegādāties energoefektīvu sadzīves tehniku, tomēr, ņemot vērā manis iepriekš aprakstītos faktus, ir skaidrs, ka daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanā mums ir ļoti liels neizmantotais potenciāls. Lai to izmantotu, daudzdzīvokļu ēku renovācijai un siltināšanai ir jākļūst par valsts prioritāti. Eksperti lēš, ka daudzdzīvokļu ēku renovācijas ekonomiskais potenciāls Latvijā ir mērāms pat vairākos miljardos eiro. Līdz ar to ieguvēji būtu ne tikai dzīvokļu īpašnieki, bet daudzi jo daudzi Latvijas darba ņēmēji, uzņēmēji un valsts kopumā. Darbs būtu celtniekiem, attīstītos pētniecība šajā jomā, celtniecības materiālus varētu ražot Latvijā, nevis vest no Polijas, un pieaugtu valsts budžeta ieņēmumi no nodokļiem.

Lai mēs šo potenciālu izmantotu, esmu par vienu no savām prioritātēm, strādājot 12. Saeimā, izvirzījis šīs nozares atbalstīšanu – likumdošanas sakārtošanu, atbalsta mehānismu radīšanu un birokrātisko šķēršļu mazināšanu. Uzklausot ekspertus, nozares nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus, ir iezīmējusies virkne būtisku jautājumi, kas jāatrisina, lai daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā uzņemtu apgriezienus.

Šeit dažas no problēmām, ko jārisina jau tuvākajā laikā:

• Vienotas institūcijas izveide, kurā daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļa īpašnieks var vērsties pēc vispusīgas informācijas par energoefektivitātes pasākumu atbalstu no valsts, dažādiem energoefektivitātes pasākumu finansēšanas modeļiem un citas, tajā skaitā tehniskas, informācijas. Tām daudzdzīvokļu ēkām, kuras pieņēmušas lēmumu par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu un vispusīgu ēkas renovāciju, no institūcijas puses tiktu piešķirts administrators, kurš ēkas iedzīvotājiem palīdzētu novadīt renovācijas/siltināšanas projektu, sākot no finansējuma piesaistes – un līdz pat objekta pieņemšanai būvvaldē pēc projekta beigām.

• ESKO (energoservisa kompānija) atbalstīšana no valsts puses, lai šis modelis iegūtu uzticamību iedzīvotāju acīs. Tam nepieciešama sabiedrības informēšanas kampaņa un sistemātiska, mērķtiecīga komunikācija no valsts puses, kurā tiek izskaidrots ESKO princips un ieguvumi no energoefektivitātes pasākumu veikšanas. Informatīvajā kampaņā un valsts komunikācijā līdzvērtīgi jāinformē arī par citiem energoefektivitātes pasākumu veikšanas modeļiem. Pašvaldībās jāveicina PESKO (pašvaldību energoservisa kompānija) ieviešana.

• Pastāv bažas, ka pēc ēku renovācijas dzīvokļu īpašniekiem varētu pieaugt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, jo ēkai renovācijas rezultātā pieaug tās vērtība. Ar regulējumu normatīvajos aktos jāpanāk, ka nekustamā īpašuma nodoklis pēc renovācijas nepieaug.

• Jāpārskata lēmumu pieņemšanas process par energoefektivitātes pasākumu veikšanu daudzdzīvokļu namos – nepieciešams to vienkāršot. Iespējamais risinājums – ja dzīvokļu īpašnieki uz kopsapulci neierodas pietiekamā skaitā, lai pieņemtu lēmumu par energoefektivitātes pasākumu veikšanu, tad īsā termiņā iespējams sasaukt atkārtotu sapulci, kurā lēmumu var pieņemt tie, kuri ieradušies, neatkarīgi no skaita.

• Jānodrošina ilglaicīga, nemainīga valsts politika šajā nozarē, kas ļautu investoriem prognozēt nozares finansiālo potenciālu. Šāda politika dotu iespēju Latvijai piesaistīt investorus būvmateriālu un siltumizolācijas materiālu ražotņu atvēršanai. Tādējādi tiktu radītas jaunas darba vietas un, samazinot materiālu transportēšanas izmaksas (piemēram, no Polijas), tiktu samazinātas ēku renovācijas un siltināšanas izmaksas.

Domājot par energoefektivitāti, nedrīkstam aizmirst, ka vienīgais mērķis nav mūsu labklājība, ekonomiskie rādītāji un ģeopolitiskā drošība. Ne mazāk svarīga ir apkārtējās vides saudzēšana, jo visi gribam dzīvot zaļā Latvijā. Daudz vieglāk ir saglabāt vidi sev apkārt tīru un zaļu, nekā vēlāk censties novērst tai jau nodarītu kaitējumu.

Rakstā izmantoti Brīvības un solidaritātes fonda materiāli