Tag Archives: enerģija

Par enerģētisko neatkarību no Krievijas

25. un 26. oktobrī Viļņā norisinājās Baltijas Asamblejas 37. sesija, kurā piedalījās arī Latvijas parlamentārā delegācija, lai kopā ar Lietuvas un Igaunijas deputātiem spriestu par ciešāku sadarbību.

Reizēm saņemam pārmetumus, ka šai jau tālajā 1991. gadā iedibinātajai institūcijai nav nekādas nozīmes; manuprāt, tā ir ļoti nepārdomāta attieksme. Piemēram, šobrīd BA ir panākusi, ka notiek sadarbība starp Latviju, Igauniju un Lietuvu pārrobežu medicīniskajā palīdzībā, tiek glābtas cilvēku dzīvības un vienlaicīgi ietaupīti līdzekļi; ļoti daudz ietaupām katrai valstij, arī kopīgi iepērkot vakcīnas.

Viens no galvenajiem BA panākumiem, manuprāt, ir tās ievērojamā loma transporta un enerģētikas sadarbībā starp Baltijas valstīm un Baltijas valstu sadarbībā ar Ziemeļeiropu un visu Eiropas Savienību. Piemēram, visi zina par “Rail Baltica”, šis projekts ir uzmanības centrā, taču mums ir arī elektrības starpsavienojumi, kuriem jāpanāk sinhronizēšana ar ES, pārcērtot pēdējo saikni ar Krieviju.

Jau no 2015. gada strādā maiņstrāvas līnija ..lasīt tālāk

Eiropas pāreja uz tīru enerģiju – potenciāls straujai izaugsmei!

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja pasākumu paketi, kurā paredzēts uzlabot ES konkurētspēju, izmantojot pāreju uz tīru enerģiju – un tas jau šobrīd sāksies visā pasaulē.

EK tiecas panākt, lai ES ne tikai iekļautos šajā pārejā, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks pasaulē. Tādēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40% un, to darot, modernizēt ES ekonomiku un radīt simtiem tūkstošu jaunu darba vietu.

Jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, vairot ES energoefektivitāti, kā arī pasaules mērogā kļūt par pārliecinošu līderei atjaunojamo energoresursu jomā un aizsargāt patērētājus.

Maija sākumā man bija iespēja piedalīties augsta līmeņa enerģētikas konferencē Tallinā – “Kā Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm iekļauties ES Enerģētikas savienības jaunajos priekšlikumos?”. Konference pulcēja gan augstākā līmeņa nozares politiķus, gan ekspertus, gan zinātniekus. Pasākumā mūsu ziemeļu kaimiņi iezīmēja savas ambīcijas, kas nereti pat sniedzas pāri ES izvirzītajām prasībām un mērķiem. Un mums ir jāizmanto iespēja iekļauties straujajā ziemeļvalstu pārejā uz atjaunojamo enerģiju, izmantojot viņu zinātniskos sasniegumus un inovācijas.

Dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” (CE4AU) iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver ..lasīt tālāk

Priekšlikums plašākam ELEKTROtransporta atbalstam Latvijā

Eiropas Savienības mērķus elektromobilitātes jomā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

Direktīva paredz, ka līdz 2020. gada beigām ES dalībvalstīm jāizveido atbilstošs skaits publiski pieejamu elektromobiļu uzlādes punktu. Mērķu sasniegšanai Latvijā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.129 tika apstiprināts “Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016. gadam”, tajā tika paredzēta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide un citi e-mobilitātes attīstību veicinoši pasākumi.

CSDD plāno tuvākajos gados Latvijā izvietot vismaz 70 ātrās uzlādes stacijas, kas nodrošinās to, ka pārvietoties visas valsts teritorijā ar elektroauto kļūs reāli. Paralēli CSDD veidotajam elektroauto uzlādes staciju tīklam attīstās arī privāto uzlāžu staciju tīkls.

Tomēr paši elektroauto arvien ir dārgi un lielai daļai sabiedrības nepieejami. Piemēram, elektriskais auto “Volkswagen e-up!” vienkāršākajā komplektācijā maksā, sākot no 21 000 eiro. Pateicoties VARAM realizētajām programmām, elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem ..lasīt tālāk

Valdības krišana – mākslīgi radīta?

Rodas tāda zināma deja vu sajūta. Kā pagātnē, kad veicu starptautiskus pienākumus, atbraucu mājās – un pa to laiku krievu ģenerāļi pēkšņi arestēti, sistēmas maiņa. Tagad arī, ar Saeimas Ārlietu komisija delegāciju bijām Vašingtonā, pa to laiku pēkšņi kritusi valdība. Gandrīz jāsāk baidīties turpmāk no valsts izbraukt…

Biju pieradis domāt, ka esam pārvarējuši to agrāko diagnozi, ka nevaram Latvijā noturēt nevienu valdību pilnu tās darba termiņu – Dombrovskis bija pierādījis, ka taču varam! Un tomēr Latvija kā tāds narkomāns nu ir „norāvusies” un ķērusies pie vecā ieraduma… Un atkal tas viss bez racionāla iemesla. Protams, kaut kāds pamatojums jau bija, taču ne nepārvarams! Jā, bija grūtības. Bet kurai valdībai jebkur pasaulē tad viss iet gludi un bez grūtībām? Taču mūsu diagnoze ņem savu… Tas pat vairs nav tikai PSRS mantojums.

Var gan atzīt kādu racionālu iemeslu valdības krišanai, tomēr tas nav veselīgs – naudas plūsma politikas kuluāros, visu skaļi nosaukto tam mākslīgi pievelkot aiz ausīm. ..lasīt tālāk

Energoefektivitāte: neizmantotais potenciāls – jāizmanto!

Energoefektivitāte šodien ir ne vien modes lieta, bet vitāla nepieciešamība. Mūsu ikdienas dzīvē arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kuru darbināšanai nepieciešami enerģijas avoti. Tāpat nemazinās mūsu vēlme pēc gaiša un silta mājokļa visu gadu. Tā rezultātā izdevumi par energoresursiem mūsu mājsaimniecību budžetos veido arvien nozīmīgāku daļu. ..lasīt tālāk

Stenogramma: 20.02.2014

Latvijas Republikas 11. Saeimas ziemas sesijas astotajā sēdē – 2014. gada 20. februārī. Diskusija par grozījumiem “Enerģētikas likumā”. ..lasīt tālāk

Tikt līdzi laikam un pārvarēt izaicinājumus

Mūsdienās energoresursu tirgus ļoti strauji mainās, un tas attiecas arī uz dabasgāzes tirgu. Ja mēs, Latvija, vēlamies no šīm pārmaiņām iegūt, mums jāspēj prognozēt pārmaiņu virziens, jāpieņem tālredzīgi lēmumi un jārīkojas aktīvi.

Šodien Latvija par dabasgāzi maksā vienu no augstākajām cenām Eiropas Savienībā. Un tas nozīmē lielus rēķinus ne vien par gāzi, bet arī par siltumu un elektrību, kuru ražošanai tāpat tiek izmantota dabasgāze. Tas nozīmē arī konkurētspējas mazināšanos mūsu ražotājiem, jo dārgi energoresursi nozīmē, ka preci ražot citā valstī var kļūt izdevīgāk. Kas mums būtu jādara un jāņem vērā, lai situāciju nākotnē mainītu? ..lasīt tālāk

Vēl mazliet par nodokļiem

Kā jau iepriekš kādā rakstā minēju, mūsu šodienas lēmumi faktiski bija vērsti uz to, lai līdz 2015. gadam ienākumu nodokļu apmērs samazinātos no 25 līdz 20%. Igaunijā šobrīd tas ir mazāks kā pie mums, taču līdz 2015. gadam tāpat tiks samazināts tieši līdz 20%. Lietuva ir gājusi tālāk, tajā minētā nodokļa apmērs ir 15%, taču tur summai papildus nāk klāt vēl valsts obligātā veselības apdrošināšana. ..lasīt tālāk

Mani pirmie darbi parlamentā

Vispirms vēlos pateikt, ka man ir gandarījums par to, ka ir izdevies izveidot koalīciju, kas orientēta uz valsts ekonomisko attīstību. Šoreiz valdības veidošanas process bija neierasts Latvijai! Citi to sauc par plūkšanos, strīdēšanos, amatu dalīšanu, bet es tajā saskatīju ko citu – demokrātiju. Tās domstarpības, ko sabiedrība redzēja Vienotības iekšienē, parāda, ka ir Latvijā vismaz viena liela politisko partiju apvienība, kurā valda demokrātija, nevis ir viens oligarhs, kurš atļauj vai neatļauj, vienpersoniski nodiktē partijai, kā un ko lemt! Esmu drošs, ka pēc šī sarežģītā valdības veidošanas procesa, nāks produktīvs un Latvijai nepieciešams darbs. Atgādinu, ka Holandei pagāja seši mēneši, kamēr tika izveidota valdība pēc vēlēšanām. ..lasīt tālāk

Zaļā tautsaimniecība Latvijā

Nelielas atskaņas no Brīvības un solidaritātes fonda un Fridriha Eberta fonda rīkotā foruma “Zaļā tautsaimniecība Latvijā”. Vairāk par foruma norisi: kopsavilkums BSF mājaslapā. ..lasīt tālāk