Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. Un izskatās, ka pieņemtie standarti ir tiešām augstāki nekā visās trijās Baltijas valstīs līdz šim. Darbs paredzēts labas prakses ietvaros, visi procesi un darījumi maksimāli caurspīdīgi, netiks pieļauti interešu konflikti, būs pēkšņās inspekcijas utt. Un turklāt tas viss attiecas arī uz apakšuzņēmumiem. Varēja gandrīz just, ka dažam labam, kurš uz forumu bija ieradies gardāka kumosa cerībās, sašļuka dūša papēžos.

Ja piedevām šiem standartiem sāktu sekot arī iesaistīto valstu valdības, arī tā būtu milzu transformācija. Tas būtu arī ieguldījums ES sadarbībā, jo šis projekts nav tikai mums, bet saistīts ar plašāku dzelzceļa tīklu, kurā mēs iekļausimies – no Helsinkiem līdz Berlīnei un tālāk.

Ceļš līdz šim atskaites punktam bija grūti ejams, varēja just milzīgu pretestību; arī no Saeimas deputātiem. Tika uzsvērts, ka svarīga ir saikne tikai ar austrumiem, nevis iekļaušanās Eiropas sistēmā. Tagad paredzētas trīs lielas šķirotavas – loģistikas centri, no kuriem mūsējais atradīsies Salaspilī. Un uz austrumiem tas viss izpletīsies līdz pat Ķīnai, bet tāpat būs arī Eiropas virziens.

Ne visi, kas pieprasa Eiropas naudu projektos, dabū iespējamo summu; tas ir atkarīgs no valsts un darba. Forumā izskanēja, piemēram, ka Polija nekad nevar dabūt vairāk nekā 60%. Mums savukārt ir cerība uz 85%!

Un nevienai no Baltijas valstīm šajā projektā nevajadzētu vilkt deķi uz savu pusi, atstājot pārējo centienus ēnā. Kādreiz jau vērojām, kā Lietuvas loģistikas eksperts rādīja “Rail Baltica” projekta “karti”, kurā bija izcelts Lietuvas dzelzceļa posms, bet Latvija un Igaunija “neeksistēja” vispār. Taču šī dziņa uz citu valstu rēķina pievākt visus nopelnus sev jāpārvar. Eiropā tiekam uztverts kā vienots reģions, un šis ir 100 gados lielākais projekts, visas trīs valstis kopā.

Domājot par līdzīgu mērogu, prātā nāk tikai Dānija un Zviedrija, kas būvēja kopā jūras tiltu, taču tās bija divas valstis, nevis trīs. Un drīz triju valstu vietā tās var būt pat piecas valstis, jo ciešu interesi izrāda Polija un Somija. Jau tagad no Somijas caur Baltijas valstīm tranzītā tiek vests liels daudzums preču fūrēs, kas pēc tam tiks novirzītas uz vilcienu satiksmi.

Cerēsim, ka jau 2026. gadā varēsim arī kā pasažieri braukt uz Tallinu, Viļņu, Berlīni un citām Eiropas pilsētām – tiekot vaļā no burzmām lidostās un personīgo automašīnu sastrēgumu rindām, tā vietā omulīgā vilcienā mierīgi vērojot dabu aiz loga vai lasot labu grāmatu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *