Tag Archives: Rail Baltica

Par enerģētisko neatkarību no Krievijas

25. un 26. oktobrī Viļņā norisinājās Baltijas Asamblejas 37. sesija, kurā piedalījās arī Latvijas parlamentārā delegācija, lai kopā ar Lietuvas un Igaunijas deputātiem spriestu par ciešāku sadarbību.

Reizēm saņemam pārmetumus, ka šai jau tālajā 1991. gadā iedibinātajai institūcijai nav nekādas nozīmes; manuprāt, tā ir ļoti nepārdomāta attieksme. Piemēram, šobrīd BA ir panākusi, ka notiek sadarbība starp Latviju, Igauniju un Lietuvu pārrobežu medicīniskajā palīdzībā, tiek glābtas cilvēku dzīvības un vienlaicīgi ietaupīti līdzekļi; ļoti daudz ietaupām katrai valstij, arī kopīgi iepērkot vakcīnas.

Viens no galvenajiem BA panākumiem, manuprāt, ir tās ievērojamā loma transporta un enerģētikas sadarbībā starp Baltijas valstīm un Baltijas valstu sadarbībā ar Ziemeļeiropu un visu Eiropas Savienību. Piemēram, visi zina par “Rail Baltica”, šis projekts ir uzmanības centrā, taču mums ir arī elektrības starpsavienojumi, kuriem jāpanāk sinhronizēšana ar ES, pārcērtot pēdējo saikni ar Krieviju.

Jau no 2015. gada strādā maiņstrāvas līnija ..lasīt tālāk

Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. ..lasīt tālāk

Mana runa ārlietu debatēs – video

Kā jau rakstīju, otrdien Saeimā notika ikgadējās debates par Latvijas ārpolitiku, kurās piedalījos arī pats. Iepriekš piedāvāju Jums savas uzstāšanās stenogrammu, bet tagad ir pieejams arī video ieraksts:

Latvijas ārpolitika un ES jautājumi

Šodien Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos deputātiem ziņo ārlietu ministrs. Debašu pirmajā daļā uzreiz pēc frakciju viedokļu uzklausīšanas runāju arī es – tālāk runas stenogramma.

(Ārlietu ministra iesniegtais pilnais ziņojums ir izlasāms šeit)

Stipra Latvija stiprā Eiropā

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Ekselences! Kolēģi! Ir divas patiesības Latvijas drošībai, kas mums ir iekaltas akmenī. Stipra, brīva Latvija var būt tikai stiprā un brīvā Eiropas Savienībā un NATO. To mums atgādināja arī premjere Laimdota Straujumas kundze pagājušās nedēļas plenārsēdē. Bet Eiropas Savienība no NATO nav nodalāma. Tās ir Eiropas Savienības struktūras, kas veido stipru pamatu NATO. Tas arī būtu jāiekaļ akmenī. Katrs mēģinājums vājināt Eiropas Savienību atsauksies uz NATO spējām aizsargāt Eiropu.

..lasīt tālāk

Rail Baltica – jaunais kopuzņēmums

Vēsturisks brīdis! Pateicoties beidzot parakstītajam kopuzņēmuma dibināšanas protokolam, Baltijas valstis atkal būs drīz savienotas ar dzelzceļu gan savā starpā, gan ar pārējo Eiropu – tāpat kā pirms kara. Varēs iekāpt vilcienā un aizbraukt uz Varšavu, Berlīni, Parīzi, Londonu…

Šis ir ļoti nozīmīgs ģeopolitiskais sasniegums Latvijai un visai Baltijai – veicinot mūsu integrēšanos Eiropā caur transporta infrastruktūru. Svarīgi, ka pa šo dzelzceļu vedīs arī preces, kas ļaus samazināt izmešu daudzumu (jo līdz 2030. gadam visā ES izmešu daudzums ir jāsamazina par 40%).

Ja tā aizdomājas – iespējams, esmu pat šobrīd vienīgais dzīvais cilvēks Baltijā, kurš ar ģimeni brauca ar pēdejo vilcienu no Rīgas uz Berlīni 1944. gada vasarā. Neko gan pats tieši neatceros, man bija toreiz 2 gadi, – bet māte aprakstīja šo braucienu savā biogrāfijā. Pēc desmit gadiem jaunais vilciens – ar Eiropas sliežu standartu 1435 – būs gatavs, un tad ļoti gribētos atkārtot braucienu – šoreiz gan atgriežoties tūlīt pat, negaidot 50 gadus.

Šeit dažas fotogrāfijas, kas tapušas LR Satiksmes Ministrijā – kopuzņēmuma dibināšanas brīdī. Attēlos redzami trīs akcionāri, kuri paraksta līgumu, un triju valstu satiksmes ministri (Anrijs Matiss no Latvijas, Urve Palo no Igaunijas, Rimants Sinkevičs no Lietuvas). Notikumu fiksēja mediji no visām trim Baltijas valstīm – vienīgais, diemžēl kaut kā nemanīju pārstāvjus no mūsu galvenā sabiedriskā medija, “Panorāmas”.

Rail Baltica – izšķiršanās brīdis

Pirms dažām dienām piedalījos Baltijas Asamblejas (BA) konferencē par transporta un infrastruktūras attīstību reģionā Tallinā („Development of Transport and Infrastructure: Growth Engine for the Region”) – kā BA Ekonomikas, enerģijas un inovāciju komitejas vadītājs; kopā ar mani Latviju pārstāvēja arī deputāts Jānis Vucāns, BA Latvijas delegācijas vadītājs.  ..lasīt tālāk