Tag Archives: demokrātija

Latvijai nav pamatojuma atzīt Katalonijas neatkarību

Ja Katalonija pasludinās neatkarību, Latvijas Saeima par to nebalsos – un varu arī paskaidrot, kāpēc. Sāksim ar to – kā vispār kādam var ienākt prātā salīdzināt kādreizējo Latvijas situāciju ar Kataloniju un Eiropas Savienību ar PSRS!

Latvija PSRS sastāvā bija okupēta valsts, kamēr Katalonija kādreiz kopā ar Spāniju rakstīja demokrātisku konstitūciju un iekļāvās tās sastāvā brīvprātīgi.

Tagad reģions ir saņēmis lielu naudu no Spānijas un Eiropas Savienības un nevēlas neko no tās dot pārējai Spānijai… Tad jau mūsu Rīga un Ventspils, kurām tāpat darbojas šādi izlīdzināšanas fondi uz Latvijas valsts rēķina, arī varētu pēkšņi ņemt un pieprasīt teritoriālo neatkarību no Latvijas!

ES līguma ietvaros mēs atbalstām tās dalībvalsts – Spānijas teritoriālo veselumu. Pievienotajā video redzams “LTV Panorāmas” sižets, kurā savu viedokli par iespējamo Katalonijas atdalīšanos skaidro Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Saeimas deputāti – Atis Lejiņš un Aleksejs Loskutovs.

Stāsts par politisku vilšanos

ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju tikšanās (COSAC) šoreiz norisinājās Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, un turp devās arī Latvijas delegācija deputātes Lolitas Čigānes vadībā (Rihards Kols, Igors Pimenovs un es, Atis Lejiņš).

Diemžēl jāsaka, ka šī konference radīja manī diezgan dziļu vilšanos un zināmā mērā pat šoku par to, cik maz citu valstu deputāti šķiet esam informēti par dažādām politiskām norisēm Eiropas līmenī.

Teiksim, kaut vai par to pašu TTIP – Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, par kuru sarunas notiek jau kopš 2013. gada, ieviestas “sarkanās līnijas” utt. Bet pretargumenti atkal izskanēja visi tie paši vecie, kas jau neskaitāmas reizes atspēkoti. Klausoties diskusijās, radās šī vilšanās, ka tu vari runāt un runāt, bet nāk nākamā reize, un atkal viss izrādās bijis kā pret sienu. ..lasīt tālāk

ASV prezidenta vēlēšanas un transatlantiskās attiecības

Viņnedēļ Latvijā ar publisku lekciju par transatlantisko attiecību stāvokli un ASV prezidenta vēlēšanu iespējamo ietekmi uz tām uzstājās doktors Daniels Hamiltons, Džona Hopkinsa Universitātes domnīcas SAIS (transatlantisko studiju centra) izpilddirektors. Lekciju organizēja Latvijas Ārlietu institūts sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūtu un Baltijas-Amerikas Brīvības fondu.

Manā skatījumā šī bija ārkārtīgi aktuāla un interesanta analīze par ASV prezidenta vēlēšanu procesu un dažādiem strāvojumiem Amerikas ārpolitikā.

Piemēram, par Donaldu Trampu, kurš ..lasīt tālāk

Indija-Latvija 2016

Tā nu sanāk, ka atkal jāraksta te par Indijas un Latvijas sadarbības tēmu, lai arī pēdējā laikā jau tik bieži tas noticis. Taču nevar nepieminēt svarīgus pārstāvjus, kas ieradās pie mums viesos viņnedēļ – šoreiz Indijas Republikas Elektronikas, IT un tieslietu ministra Ravi Šankara Prasada un viņa pavadoņu izskatā, kuru vidū bija arī Indijas vēstniece Latvijā – Banašri Bose Harisone, ar kuras pieminējumiem mani lasītāji ir saskārušies jau daudzkārt. Starp citu, vēstnieces darbs Latvijā šobrīd lēnām tuvojas noslēgumam, un es no tīras sirds saku viņai paldies par paveikto abu valstu sadarbības labā, jo izdarīts ir daudz.

Vizītes pirmajā dienā ministrs ar visu delegāciju viesojās Saeimā, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un atsevišķiem deputātiem no Latvijas-Indijas parlamentārās sadarbības grupas, kā arī Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. Plašāk par šo tikšanos var lasīt Saeimas mājaslapā; turpat aplūkojams arī īss video: http://saeima.lv/lv/galleries/video/5455/28586.

Nākamajā dienā kā jau minētās parlamentāras sadarbības grupas vadītājs uzaicināju ministru un viņa pavadoņus īsās pusdienās, kur Saeimu tāpat pārstāvēja arī deputāti Veiko Spolītis un Inguna Sudraba. Runājām faktiski par visu – sākot ar demokrātiju un cilvēktiesībām, beidzot ar starptautiskā terorisma problēmu. Un bija jāsecina, ka sarunas mums viegli vedas, jo abās valstīs ir spēcīgas demokrātiskās iekārtas.

Latvijas inteliģences glābējs Jānis Bauska (VIDEO)

Gatavojoties Latvijas Centrālās padomes (LCP) memoranda gadadienai 17. martā, dalījos atmiņās par Jāni Bausku – cīnītāju par brīvu un demokrātisku Latviju visā savas dzīves garumā, LCP un trimdas LSDSP aktīvistu. Lielus notikumus bieži vislabāk var izstāstīt caur cilvēku dzīves stāstiem – aicinu noskatīties video!

Demokrātijai nepieciešamas konstruktīvas ziņas

Februārī Saeimā notika diskusija “Konstruktīvās ziņas – sabiedrisko mediju atbildība”, kurā piedalījās gan pašmāju eksperti, gan Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas vadītājs Ulriks Hāgerups. Ulriks Hāgerups tiek uzskatīts par konstruktīvo ziņu koncepta autoru un pamatlicēju.

Šis koncepts ir guvis starptautisku atzinību un spējis piesaistīt daudzu valstu mediju politikas veidotāju uzmanību. Bet Dānijā konstruktīvo ziņu koncepts ir mainījis sabiedrisko mediju redakcionālo politiku, mazinot ziņu negatīvo raksturu uz konstruktīvu pasniegšanas formu, kas ietver arī risinājumu meklēšanu problēmām.

Vēlos arī plašākai auditorijai piedāvāt dažas atziņas, kas no Ulrika Hāgerupa izskanēja Rīgā, jo Latvijā mēs saskaramies ar līdzīgām problēmām kā mediju politikas veidotāji un sabiedrība citur Eiropā. ..lasīt tālāk

Pārdomas pēc vizītes Baltkrievijā

Kā jau pēdējās dažās dienās ar īsām „depešām” te paudu, viesojos Baltkrievijā – kā nule notikušo prezidenta vēlēšanu novērotājs. Vispār gandrīz uzrakstīju „Lukašenko vēlēšanu”, un tas jau arī nebūtu melots, jo saukt šīs vēlēšanas par demokrātiskām nav viegli. Arī pārējie divi kandidāti-vīrieši (Sergejs Gaidukevičs, Nikolajs Ulahovičs) bija pilnīgi bezcerīgi. Vienīgi ceturtā kandidāte, Tatjana Korotkeviča, šķita daudzsološa, tomēr ar to vien Baltkrievijā nepietiek.

Runājot par demokrātiju – zināmā mērā šokēja arī fakts, ka it kā taču dzīvojam jau 21. gadsimtā, kad valstis ar lepnumu sauc sevi par demokrātijām vai vismaz uz to tik tiešām tiecas, bet pa to laiku Baltkrievijā – Ļeņina pieminekļi, Ļeņina ielas… Kas tad tā par demokrātiju, kura glorificē demokrātijas sagrāvēju? ..lasīt tālāk

Budžets 2015. gadam – pieņemts!

Nevaru noturēties, nepaudis prieku par virsrakstā minēto – it īpaši, ņemot vērā šobrīd austrumu kaimiņvalstī notiekošo: pieņemt Latvijas budžetu brīdī, kad Krievijas ekonomikā būtu iestājies pilns krahs, varētu izrādīties daudz sarežģītāk – taču esam paspējuši. Turklāt tas ir ļoti labs budžets, kuru pozitīvi izjutīs nākamgad katrs Latvijas iedzīvotājs.

Kā labu zīmi redzu arī to, ka piedzīvots gadījums (par ko arī neformālās tikšanās laikā pēc budžeta pieņemšanas izteicās mūsu Ministru prezidente Laimdota Straujuma – turklāt man šķiet, tā pat ir pirmā tāda reize!), kad kādas nozares ministrija atsakās no naudas par labu citai nozarei, neskatoties uz to, ka tās ministriju vada citas partijas pārstāvis. Protams, tas ir pilnīgi normāli – vienkārši tieši Latvijā tā līdz šim parasti nenotika. Tagad ar šo un vispār veselu rindu pēdējo gadu lēmumu (nulles deklarāciju, atklātām amatpersonu vēlēšanām u.c.), manuprāt, arvien sparīgāk ejam īstas rietumu demokrātijas virzienā.

Uz šīs labās nots vēlos Jums – maniem lasītājiem, sekotājiem sociālajos tīklos, vēlētājiem un vispār visiem Latvijai piederīgajiem -, novēlēt gaišus un priecīgus Ziemassvētkus un, protams, laimīgu Jauno, 2015. gadu!

 

Latvijas Centrālās Padomes memorandam – 70

foto: Timurs Subhankulovs, Latvijas Avīze

Šodien, 17. martā, pie Brīvības pieminekļa apliecinājām savu cieņu drosmīgajiem Latvijas Centrālās Padomes memoranda parakstītājiem, noliekot ziedus. Cilvēku nebija daudz, taču arī pirmais simts (kopā beigās sanāca ap 150) ir sākums mūsu valsts lepnuma stiprināšanai, atmiņai par nepelnīti teju aizmirsto Latvijas tautas cīņu pret abām okupācijām. Bija patīkami būt demokrātisku un patriotisku domubiedru vidū. ..lasīt tālāk

Uzsaukums – aicinājums beidzot pārtraukt karu!

Tikai vēl pēc četriem gadiem atzīmēsim Latvijas 100 gadi! Vai līdz tam laikam nevaram panākt valstisko apziņu – un kopā ar tiem, kas tika mobilizēti gan Hitlera, gan Staļina armijās, un viņu ģimenes locekļiem kopā atzīmēt Latvijas Centrālās Padomes dibināšanas dienu, 13. augustu? Kāpēc tā diena atstāta novārtā?

LCP dibināšanu 1943. gadā iniciēja Konstantīns Čakste, talkā aicinot Latvijas partiju pārstāvjus. Un tā bija liela drosme – tā rīkoties vācu okupācijas laikā! Padomes mērķis bija atjaunot Latvijas neatkarību un demokrātiju, cīnoties gan pret vienu okupāciju, gan pret otru. Par to arī daudziem nācās maksāt ar savu dzīvību un cietumu. Abās okupācijās.

Tā vietā mums ir 16. marts un 9. maijs. Tie nav mūsu datumi! ..lasīt tālāk