Tag Archives: gāze

Mana runa ārlietu debatēs – video

Kā jau rakstīju, otrdien Saeimā notika ikgadējās debates par Latvijas ārpolitiku, kurās piedalījos arī pats. Iepriekš piedāvāju Jums savas uzstāšanās stenogrammu, bet tagad ir pieejams arī video ieraksts:

Latvijas ārpolitika un ES jautājumi

Šodien Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos deputātiem ziņo ārlietu ministrs. Debašu pirmajā daļā uzreiz pēc frakciju viedokļu uzklausīšanas runāju arī es – tālāk runas stenogramma.

(Ārlietu ministra iesniegtais pilnais ziņojums ir izlasāms šeit)

Stipra Latvija stiprā Eiropā

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Ekselences! Kolēģi! Ir divas patiesības Latvijas drošībai, kas mums ir iekaltas akmenī. Stipra, brīva Latvija var būt tikai stiprā un brīvā Eiropas Savienībā un NATO. To mums atgādināja arī premjere Laimdota Straujumas kundze pagājušās nedēļas plenārsēdē. Bet Eiropas Savienība no NATO nav nodalāma. Tās ir Eiropas Savienības struktūras, kas veido stipru pamatu NATO. Tas arī būtu jāiekaļ akmenī. Katrs mēģinājums vājināt Eiropas Savienību atsauksies uz NATO spējām aizsargāt Eiropu.

/ lasīt tālāk

Labas ziņas par gāzes tirgu

Šis gads iesācies ar labām ziņām par dabasgāzes tirgu. Ilgi ir runāts par to, ka ASV gatavojas sākt eksportēt sašķidrināto gāzi un kļūt par vienu no lielākajiem gāzes piegādātājiem pasaulē. Beidzot tas sāk realizēties arī praktiski! 12. janvārī ASV Luiziānas štatā ostā pie termināļa “Sabine Pass” piestāja sašķidrinātās gāzes tankkuģis “Energy Atlantic”, lai vestu pirmo gāzes kravu no ASV uz Lielbritāniju.

Tas tieši skars arī mūsu reģionu, jo jau februārī pirmajai sašķidrinātās gāzes kravai no ASV jāpienāk Klaipēdas terminālī. Varam tagad saprast, cik ļoti gadiem ilgi esam pārmaksājuši par gāzi Krievijas „„Gazprom””, ja brīvā tirgū strādājoši uzņēmumi no ASV līdz mums to ar kuģi var atvest lētāk. Diemžēl Latvija ieguvumu no tā nejutīs uzreiz, jo mūsu tirgu vēl konkurencei ir slēgts. Bet tas skaidri parāda, ka ar atvēršanu ilgāk par 2017. gada aprīli kavēties nedrīkstam. / lasīt tālāk

Aigaram Kalvītim no Latvijas elfa

Nu, ko – laiks arī Latvijai sūtīt gaismas elfu armiju cīņā ar tumsas troļļiem, vai ne? Lūk, esmu gatavs startam, kā redzat. Fotogrāfijā redzamais loks, starp citu, ir paša rokām gatavots; materiāls – korinte. Taču pagaidām divi precizējoši jautājumi Aigaram Kalvītim – “Latvijas Gāzes” iestigušās sadalīšanas kontekstā.

Stenogramma: par gāzes tirgu

Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017. gada 3. aprīļa. Protams, lai likums jaunajā redakcijā stātos spēkā, tam vēl jāiet cauri citiem lasījumiem, taču pirmais solis ir sperts! Lūk, ko pats par to teicu Saeimas plenārsēdē:

(stenogramma)

“Jā, kolēģi! Beidzot tā stunda ir situsi, bet es gribētu iezīmēt dziļākas kopsakarības. Nupat Eiropas Savienība atbalstījusi Polijas un Lietuvas projektu – būvēt GIPL. Kas ir GIPL? Tas ir gāzes savienojums starp Poliju un Lietuvu. Tātad būs zemes… apakšzemes jeb virszemes gāzes savienojums ar Poliju un Lietuvu, no kurienes Lietuva varēs dabūt gāzi ne tikai no Polijas, bet no Vācijas un tālāk pat no Briseles.

Ne tikai tas. Polijā nupat sāk darboties viens ļoti liels sašķidrinātās gāzes terminālis pilsētā, kas saucas – piedodiet, man būs grūti izrunāt! – Svinoujstje. Un no turienes tad arī varēs dabūt gāzi no šī termināļa.

Tātad skatīsimies lielākās kopsakarībās, ka nav tikai tās… mēs vien, kas te tagad sēžam, te notiek liela politika visapkārt Baltijas jūras reģionā. Un mēs zinām, ka elektrības cenas tagad kritīsies, kā jau Lolita Čigāne teica. Un tāpat arī būs ar gāzes cenām, jo, tiklīdz kā Lietuva uzbūvēja savu termināli, – kas notika? Gāzes cenas Lietuvā kritās par 30 procentiem, kaut arī viņi pērk no tā paša “Gazprom”. “Gazprom” ir jāpārdod, “Gazprom” ir… “Gazprom” ir… Piedodiet! “Gazprom” ir bankrota priekšā. Tagad jau Krievijā runā, ka visi uzņēmumi ir jāsadala uz pusēm, tā ka viņi ir gatavi pārdot par jebkuru cenu. Un darīsim to tad arī caur Lietuvas termināli!

Gribētu arī pateikt, ka tie, kas lasa ārzemju avīzes, piemēram, “Finansial Times”, pirms nedēļas būtu varējuši ievērot, ka bija kāds… nu, pārāk liels raksts nebija, bet visai liels bija par to, vai Latvija pirks gāzi no Lietuvas termināla. Bija šausmīgi interesanti lasīt to, kas bija rakstīts, un to, kas bija starp rindām!

Un beigās… beigās, lai nepadarītu manu runāšanu pārāk ilgu, bija tas, ka “Latvijas Gāze” pieder galu galā “Gazprom”, un Igaunija jau pērk no Lietuvas gāzi, un tad redzēsim, ko Latvijā tālāk darīsim.

Lūdzu, tiešām darīsim to tagad visi pareizi un tā, kā mēs iepriekšējā Saeimā esam pieņēmuši, ka visai tai paketei jābūt gatavai 3. aprīlī 2017. gadā.

Paldies.”

Eiropa enerģētikas krustcelēs

Lai gan jau agrāk bija gana daudz brīdinājumu, ka Krievija nav uzticams partneris ne starptautiskajā politikā, ne biznesā, daudzi tos ilgi ignorēja. Tomēr šodien pat Krievijas agrākie draugi Eiropā atzīst, ka nespēj prognozēt tās rīcību un paļauties uz to. Ja neskaita militāros draudus, lielākās bažas rada Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Beidzot ES ir gatava šo atkarību likvidēt, tomēr tas nebūs ne ātri, ne viegli. Tādēļ – jo ātrāk sāksim, jo ātrāk nonāksim pie mērķa.

Ir soļi, kas mērķa sasniegšanai jāsper kopā visas ES līmenī. Tikko tika pieņemts lēmums par ES Enerģētikas savienības izveidi, kas ir būtisks pamats kopējai enerģētikas politikai, pakāpeniskai fosilo energoresursu izmantošanas samazināšanai un pārrobežu enerģijas plūsmu nodrošināšanai visā ES. Tomēr pats būtiskākais – šāda sadarbība ļaus vienoti runāt ar energopiegādātājiem par resursu cenām un piegādes drošību visām dalībvalstīm kopā, tajā skaitā arī ar Gazprom.

Laikrakstā „The German Times” Friedbert Pflüger skaidri iezīmē ceļus, kā ES var panākt savu enerģētisko drošību (viņa teiktajā ir vērts ieklausīties, jo Friedbert Pflüger šobrīd ir Londonas King`s College Eiropas enerģētikas un resursu drošības centra direktors, bet iepriekš ieņēmis būtiskus amatus Vācijas aizsardzības ministrija un bijis Bundestāga deputāts): / lasīt tālāk

Baltijas Asamblejas 33. sesija

Vēl iepriekšējās Saeimas darba noslēguma periodā – 23.-24. oktobrī paspēju piedalīties Tallinā notiekošajā Baltijas Asamblejas 33. sesijā un 20. Baltijas Padomes sanāksmē – kā Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Ar savu uzrunu uzstājos sadaļā „ES Austrumu partnerība”. Savulaik Eiropas politiķu – Karla Bildta un Radoslava Sikorska ierosinātās ES Austrumu partnerības mērķis bija un ir pasteidzināt Eiropas integrāciju un eiropeiskās reformas tajās austrumu kaimiņvalstīs, kuras vēlas savā attīstībā tiekties demokrātijas, labklājības un tiesiskuma virzienā. Pirms plašākām debatēm runāja arī mans kolēģis, Saeimas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, iepazīstinot klātesošos ar ļoti labu šīs partnerības analīzi.

Debašu gaitā atļāvos atzīmēt, ka – pretēji nesen dibinātajam Rail Baltica kopuzņēmumam – ir izgāzusies cita Baltijas Asamblejas rezolūcija: pilnīgs fiasko ir sanācis ar ieceri būvēt reģionālu sašķidrinātās gāzes terminālu. Bet labi, ka ir vismaz viens nacionālais – Lietuvā; šaubos gan, ka ar to pietiks – arī Latvijai un Igaunijai visdrīzāk nāksies būvēt savus.

foto: Ernests Dinka

„South Stream” faktiskā iesaldēšana Krievijai var būt sāpīga

Nesen publicētajā rakstā „Russia’s South Stream pipeline in deep freeze as EU tightens sanctions noose” laikraksts „The Telegraph” vēsta, ka Eiropas Savienība plāno iesaldēt gāzes vada „South Stream” (Dienvidu straume) būvniecību no Krievijas cauri Melnajai jūrai. Projekta vērtība sasniedz 50 miljardus ASV dolāru.

Jāņem vērā, ka Dienvidu straumes projekts jau ir realizācijas procesā un plānots, ka 2015. gadā caur to varētu sākt tikt piegādāta dabasgāze tālās distancēs – no Sibīrijas un Kaukāza līdz Balkāniem, apejot Ukrainu. Šis gāzes vads faktiski neradīs ES jaunas dabasgāzes piegādes iespējas, bet ir paredzēts, lai Krievija varētu Ukrainai parādīt „tās īsto vietu”. Tajā pašā laikā Rietumu sabiedrotajiem nākas ieguldīt vērienīgus resursus, lai glābtu Ukrainu. / lasīt tālāk

Krievijas uzņēmumi realizē politiku un cieš zaudējumus

Nesen vietnē www.bloomberg.com izlasīju rakstu, kas lieliski atspoguļoja Krievijas ekonomikas un valsts uzņēmumu ciešo saistību ar politiku. Rakstā “As Russia Stumbles, Gazprom Comes Up $910 Billion Short” skaidri tika parādīts, ka Krievijā uzņēmumi veic politiskas funkcijas, ka tiem peļņa un veiksmīgs bizness nav svarīgākais un Krievijas politisko ambīciju vārdā šie uzņēmumi var ciest milzīgus zaudējumus. Vēlos arī Jums pārstāstīt lasītā būtību!

2007. gadā, kad Krievijas valsts kompānijas Gazprom vērtība sasniedza savu augstāko punktu biržā, viens no kompānijas vadītājiem, Aleksandrs Medvedevs lielījās un izteica ambiciozas prognozes gāzes kompānijas nākotnei. Viņš prognozēja, ka Gazprom kļūs par pasaulē lielāko kompāniju un tās tirgus vērtība septiņos gados četrkāršosies, sasniedzot 1 triljonu ASV dolāru. / lasīt tālāk

Par gāzes tirgu Latvijā

Šodien Saeimas sēdē jau trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmām Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz, ka gāzes tirgus Latvijā tiks atvērts iedzīvotājiem 2017. gada aprīlī.  / lasīt tālāk