Par ilgtspējīgu enerģētiku

Šodien Saeimā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norisinājās darba seminārs “Tīras enerģijas pakete un nacionālie enerģētikas un klimata plāni – atjaunojamo energoresursu perspektīva Latvijā”.

Semināru organizējām sadarbībā ar manis jau nesen pieminēto starptautisko energoefektivitātes sadarbības platformu EUFORES. Ja interesējaties par EUFORES darbību, aicinu izlasīt rakstu par platformas konferenci Helsinkos: http://www.lejins.lv/2019/11/26/klimata-krize/

Viens skumjš secinājums no semināra – stipri vien esam no pašu kaimiņiem, Lietuvas un Igaunijas, atpalikuši attiecībā uz Saules enerģijas paneļu pielietošanu. Tagad ar grozījumiem Enerģētikas likumā gan cenšamies nokavēto atgūt, arī nākotnē paredzētas jaunas izmaiņas. Zaudējām līdera pozīcijas, tagad vairāk importējam biomasu nekā eksportējam; pārāk daudz joprojām maksājam par gāzi no Krievijas.

Bet ja Latvija vairāk liktu uz zaļo enerģiju un mazāk uz Krievijas gāzi, varētu atrast līdzekļus ij visiem mediķiem, ij policistiem un skolotājiem. Tur slēpjas milzīga nauda! Tāpēc ir vērtīgi, ka politiķi piedalās šādos praktiskos pasākumos un uzskatāmi novērtē pieejamos resursus.

Arī komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs atzina – Latvija līdz šim nav nodrošinājusi pietiekamu ieguldījumu kopējai ES virzībai uz atjaunojamo energoresursu apjoma palielināšanu, tādējādi iedragājot zaļās enerģijas reputāciju valsts iedzīvotāju acīs. Nākotnē situācijas uzlabošanai daudz vairāk jāiesaistās gan valstij, gan enerģētikas sektora uzņēmējiem.