Tag Archives: Eiropas Savienība

Īsas piezīmes no COSAC konferences Maltā

Galvenā sesija te šoreiz veltīta “Brexit”; to ievadīja ES galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē. Visi nožēloja britu lēmumu izstāties, bet tās ir viņu tiesības. Tomēr sarunām jābūt godīgām, britiem jāpilda savas jau iepriekš uzņemtās saistības. Starp citu, arī par atlikušajiem diviem gadiem ES daudzgadu budžetā, kas beidzas 2020. gadā.

Debatēs uzstājās gandrīz 40 delegāti, to skaitā arī es. Dota bija tikai viena minūte, un te aptuvens manas runas pieraksts: “Jau agrāk šādā sesijā brīdināju britu delegāciju, ka izstāšanās samazinās Apvienoto karalisti, diemžēl arī ES. Mums šodien jāmaina šo negatīvo paradigmu uz pozitīvu paradigmu. Mums ir tagad jāstiprina ES! Ir 21. gadsimts, un mēs zinām, ar kādiem izaicinājumiem mums jārēķinās. Nviena valsts nevar pastāvēt viena pati. Tas attiecas tikpat labi uz Latviju, Grieķiju, Itāliju, Franciju, pat Vāciju. Kad Apvienotā Karaliste to sapratīs, mums ir jābūt gataviem britus uzņemt atpakaļ ģimenē.”

foto: COSAC konferences delegātus uzrunā Mišels Barnjē

Eiropas pāreja uz tīru enerģiju – potenciāls straujai izaugsmei!

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja pasākumu paketi, kurā paredzēts uzlabot ES konkurētspēju, izmantojot pāreju uz tīru enerģiju – un tas jau šobrīd sāksies visā pasaulē.

EK tiecas panākt, lai ES ne tikai iekļautos šajā pārejā, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks pasaulē. Tādēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40% un, to darot, modernizēt ES ekonomiku un radīt simtiem tūkstošu jaunu darba vietu.

Jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, vairot ES energoefektivitāti, kā arī pasaules mērogā kļūt par pārliecinošu līderei atjaunojamo energoresursu jomā un aizsargāt patērētājus.

Maija sākumā man bija iespēja piedalīties augsta līmeņa enerģētikas konferencē Tallinā – “Kā Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm iekļauties ES Enerģētikas savienības jaunajos priekšlikumos?”. Konference pulcēja gan augstākā līmeņa nozares politiķus, gan ekspertus, gan zinātniekus. Pasākumā mūsu ziemeļu kaimiņi iezīmēja savas ambīcijas, kas nereti pat sniedzas pāri ES izvirzītajām prasībām un mērķiem. Un mums ir jāizmanto iespēja iekļauties straujajā ziemeļvalstu pārejā uz atjaunojamo enerģiju, izmantojot viņu zinātniskos sasniegumus un inovācijas.

Dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” (CE4AU) iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver ..lasīt tālāk

Eiropas diena jaunās skaņās

9. maijā Mazajā Ģildē norisinājās Eiropas dienai veltīts pasākums. Svinīgas runas teica gan Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, gan mūsu pašu Valdis Dombrovskis. Taču vēlos šoreiz izcelt pasākuma nobeigumu, kurā uzstājās patiesi fantastiska mūzikas grupa – Dagamba.

Tā ir talantīga latvieša, čellista Valtera Pūces dibināta, taču nu jau ir starptautiska šī vārda patiesajā nozīmē, jo skatuves sastāvā bija arī lietuvietis, irānis, itālis un ukrainis. Un arī viņu veikums lauž stereotipus – tās ir brīnišķīgas klasiskās mūzikas apdares, kuras dzirdot, esmu pārliecināts, atzinīgi būtu izteicies arī vismaz viens no autoriem, progresīvais un inovācijas cienījušais komponists Bēthovens.

Grupas koncerts patiešām iedvesmoja. Pēc tā visi klātesošie tūdaļ tika aicināti nodziedāt Latvijas himnu, un Jums būtu vajadzējis dzirdēt, cik entuziastiski un braši tas bija!

Lūk, fragments no koncerta, kuru man laipni atļāva publiskot Eiropas Komisijas pārstāvji: Eiropas Savienības himna, Bēthovena “Oda priekam”.

Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. ..lasīt tālāk

Eiropai jākļūst pieaugušai

Aprīļa ieskaņā Saeimā norisinājās augsta līmeņa starptautiskā konference “Eiropas projekta 60. gadadiena”, un tas bija patiesi augstvērtīgs pasākums ar labiem runātājiem. No sirds pateicos visiem tās tapšanā iesaistītajiem par ieguldīto darbu! Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija, sadarbojoties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākumu atklājot, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. Sevišķi vēlos uzteikt Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, kura piedalījās vairākās konferences darba sesijās un demonstrēja augstu kompetences līmeni. Konferences noslēgumā ar runu uzstājās arī bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Komentējot pasākumu, vēlos pievērsties vienam no galvenajiem tajā izskanējušajiem jautājumiem – transatlantiskajām attiecībām. ..lasīt tālāk

Priekšlikums plašākam ELEKTROtransporta atbalstam Latvijā

Eiropas Savienības mērķus elektromobilitātes jomā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

Direktīva paredz, ka līdz 2020. gada beigām ES dalībvalstīm jāizveido atbilstošs skaits publiski pieejamu elektromobiļu uzlādes punktu. Mērķu sasniegšanai Latvijā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.129 tika apstiprināts “Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016. gadam”, tajā tika paredzēta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide un citi e-mobilitātes attīstību veicinoši pasākumi.

CSDD plāno tuvākajos gados Latvijā izvietot vismaz 70 ātrās uzlādes stacijas, kas nodrošinās to, ka pārvietoties visas valsts teritorijā ar elektroauto kļūs reāli. Paralēli CSDD veidotajam elektroauto uzlādes staciju tīklam attīstās arī privāto uzlāžu staciju tīkls.

Tomēr paši elektroauto arvien ir dārgi un lielai daļai sabiedrības nepieejami. Piemēram, elektriskais auto “Volkswagen e-up!” vienkāršākajā komplektācijā maksā, sākot no 21 000 eiro. Pateicoties VARAM realizētajām programmām, elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem ..lasīt tālāk

1973 Vs 2017

Šodien Lielbritānija oficiāli uzsākusi izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, kurš ilgs divus gadus. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks personīgi saņēmis vēstuli no Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas vēstuli – tā ir pirmā reize ES vēsturē, kad tiek iedarbināts Lisabonas līguma 50. pants.

Taču Latvijas interesēm VITĀLI svarīga ir palikšana ES kodolā, lai kāda šī struktūra veidotos nākotnē. Nevar pieļaut, ka kādreiz tiekam iztirgoti citu valstu interešu varā. Daļēji palikšanu šī kodola tuvumā esam jau nodrošinājuši ar dalību eirozonā, tomēr ar to var izrādīties arī nepietiekami. Pasaule mainās neticami ātri! Lai ilustrācijai tai kalpo šis “Brexit” patreizējā atbalstītāja, laikraksta “Daily Mail” attēls no 1973. gada ieskaņas…

Top mums izdevīgs tirdzniecības līgums ar draudzīgu valsti – Kanādu

Pirms dažām dienām Ārlietu komisija gandrīz vienbalsīgi apstiprināja tālākai virzībai CETA, kas ir Kanādas un Eiropas Savienības visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums. Es gribētu pakavēties pie dažiem ļoti interesantiem punktiem šajā līgumā.

Saeima to pieņēma pagājušo ceturtdien, nodeva Ārlietu komisijai. Ārlietu komisija, kā jau es teicu, atbalstīja, un jau šajā Saeimas plenārsēdē likumprojektam būs pirmais lasījums; otrais lasījums sekos pēc vienas vai divām nedēļām (starptautiskiem līgumiem nepieciešami tikai divi lasījumi). Ceru, ka mēs ratificēsim šo līgumu, un tas ir jādara visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. ..lasīt tālāk

Latvijas ceļrāži jaunajā ārpolitikā

Šodien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ievadīja Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs uzstājos arī es; piedāvāju Jums šīs runas video ierakstu:

Vai pārtikas atkritumi ir problēma?

Vai Jūs spējat noticēt, ka pasaulē trešdaļa no saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos? Un tikai šī izmestā pārtika rada trešo lielāko karbona dioksīda emisiju apjomu! Tas nozīmē – lai saražotu pārtiku, ko vēlāk izmetam, mēs patērējam ļoti daudz dažādu resursu, tajā skaitā degvielu, ūdeni, darba stundas, zemes platības un, galu galā, arī naudu. Eiropas Savienībā gadā atkritumos tiek izmesti 100 miljoni tonnu pārtikas. Un tas notiek laikā, kad daudziem līdzpilsoņiem trūkst pārtikas, lai dzīvotu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi.

Daudzi uzreiz teiks: “Tā nevar būt, es tik daudz ārā nemetu!”. Tomēr statistika liecina par pretējo. Apmēram trešdaļa šo atkritumu rodas mūsu ledusskapjos, bet pārējais pārtikas ražošanas procesā, uzglabāšanā, mazākos un lielākos veikalos, sabiedriskajā ēdināšanā. Katrā šajā posmā daļa pārtikas nonāk atkritumos, un mēs no tā varētu izvairīties. Piemēram, ..lasīt tālāk